Vai mans organisms var saskābt no ēdiena!?

Uzturs
Ilze Olšteina
29. aprīlis, 2016
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Atbilde: NĒ, no ēdiena organisms nesaskābst! Taču par pH līmeni dažādās organisma sistēmās ārsti reizēm interesējas, tas tiesa. Skaidro Dr. EDGARS BODNIEKS. gastroenterologs, internists, dietologs P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un uzturzinātniece Lolita Neimane, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu Uzturs un Uzturzinātne vadītāja.

Cik apbrīnojami viegli mums var iestāstīt visvisādas brīnumainas lietas arī par pH līmeni organismā kopumā un par vispārējo saskābšanu! Jo – pat tie, kas kādreiz skolā labi mācījušies ķīmiju un fiziku, lielākoties visu veiksmīgi aizmirsuši. Un, ja par to, kas ir joni, un kā organismā notiek bioķīmiski procesi, priekšstats ir visai miglains, turklāt trūkst kritiskās domāšanas iemaņu, vairāk sadzirdam tos, kuri runā pārliecinošā balsī. Tādā, kā TV reklāmās un tādā, ar kādu runā grāmatās par pH diētām. Arī sārmaino ūdeni kā līdzekli dažādu slimību profilaksei un ārstēšanai. Un par dārgiem aparātiem, kas ar elektrolīzes palīdzību slikto dzeramo ūdeni no krāna vai akas padarot dzīvu – jonizējot par negatīvu un piešķirot tam sārmainību…

Lai ilustrētu situāciju un vidējo izpratnes līmeni par skābju un sārmu līdzsvaru organismā, abi dakteri piekrita izspēlēt nelielu teātri. Šī raksta autore tēloja satrauktu pacienti.

Skābums un sārmainums tevī

Dakteris Edgars Bodnieks uzsver, ka nianses par pH līmeņa izmaiņām dažādās organisma vidēs cilvēkam, kas nav studējis medicīnu, grūti saprast. Tāpēc ir daudz vietas spekulācijām par to.

  • Runājot par skābu un sārmainu vidi organismā, svarīgākā tēma ir acidoze: ja asinīs krītas pH līmenis, cilvēks nonāk acidotiskā komā. To, vai nedraud šāda situācija konstatē, veicot urīna testu. Kad cilvēks ir badā, viņam sāk noārdīties muskuļu masa un urīnā parādās noteikts daudzums ketonvielu. Piemēram, to vērtē cilvēkam, kas atrodas smagā stāvoklī pēc infarkta, un ir situācijas, kad nopietni jārisina jautājums, kā viņu pabarot, jo pH līmeņa samazināšanās (un arī palielināšanās) asinīs ir bīstama dzīvībai.
  • pH līmenis urīnā parāda, kāda ir situācija, nieru darbības traucējumu gadījumos, kuru dēļ var rasties nierakmeņi, podagra un citas veselības problēmas. Pie šīm kaitēm iesaka nelietot daudz gaļas un piena produktus, jo tie nieru darbības traucējumu dēļ urīnu padara skābāku, kas savukārt veicina dažādu sindromu un nieru slimību attīstību, kā arī osteoporozi. Ir pierādījumi, ka cilvēkiem ar nieru darbības traucējumiem dzīvnieku valsts olbaltumvielas pastiprina urīnskābes veidošanos, un tad organisms, lai šo skābumu neitralizētu, izmanto kalciju, paņemot to no kauliem. Tāpēc, ja ir kādas problēmas ar nieru darbību, ieteicams daudz ēst dārzeņus un olbaltumvielas lielākoties uzņemt no augu valsts produktiem. Cilvēkiem, kuriem nieru darbības traucējumu dēļ ir par daudz skābs urīns, iesaka nelietot dzērvenes, skābenes, rabarberus, kas satur skābeņskābi un padara urīnu vēl skābāku.  
  • Atšķirīgs no citām organisma vidēm un mainīgs pH līmenis ir siekalām, bet par to ārsti neinteresējas, jo nav pierādījumu, ka tam būtu ietekme uz vesela cilvēka veselību. Tikai atsevišķu retu sindromu dēļ siekalu pH līmenis var mainīties tā, ka ārsts seko līdzi šim izmaiņām.
  • Pēc lielākas fiziskās slodzes muskuļos izdalās pienskābe, kas pēc tam nokļūst asinīs. Lai mazinātu pienskābo skābumu, pirms un pēc slodzes jālieto daudz ūdens, jābūt mērenai fiziskai aktivitātei arī turpmākajās dienās, kas muskuļaudu izdalīto pienskābi lēnām sadedzina.
  • Ir situācijas, kad traucē paaugstināts kuņģa skābes līmenis. To ir grūti noteikt, jo pH-metrija (tests, ar kura palīdzību pārbauda pH līmeni) jāveic pašā kuņģī, kas ir gana sarežģīti. Taču visbiežāk izrādās, ka ir cita problēma – kuņģa skābe neizdalās pietiekami, un tāpēc kuņģis nestrādā gana labi, un tas savukārt nozīmē, ka ēdiens pārāk ilgi paliek kuņģī. Rodas spiediens kuņģa augšējā daļā, ir atvilnis, un daļa kuņģa satura nonāk atpakaļ barības vadā. Tur jābūt sārmainai videi, bet skābā kuņģa skābe barības vadam kaitē, radot apdegumus.

Tātad subjektīvi cilvēks mutē sajūt skābumu, bet – tas nebūt nenozīmē, ka viņam kuņģī ir pārāk skāba vide. Šajā gadījumā tiešām var palīdzēt sārmaina ūdens dzeršana, jo šāds ūdens neitralizē skābi, kas posta barības vadu, un cilvēks sajūt atvieglojumu. Der jau iepriekš minētais sodas ūdens vai jebkurš cits ar augstu pH līmeni – virs 7. Tas noņem dedzināšanas sajūtu, bet neārstē. Atrauga pēc sodas ūdens (un arī gāzētu dzērienu) dzeršanas rodas tāpēc, ka tas neitralizē skābi kuņģī un neitralizācijas rezultātā izdalās CO2 jeb ogļskābā gāze, kas izgaro pa muti.

Tiem, kam ir atvilnis, jāēd lēni, mazām porcijām, dažiem kuņģa darbības aktivizēšanai palīdz arī gāzēts ūdens.

Medikamentus – protonu sūkņu inhibitorus jeb kuņģa skābes bloķētājus – lieto, lai sadziedētu kuņģa skābes sakairinātās gļotādas barības vadā un kuņģī, bet šīs zāles  nav norma veselam cilvēkam.

pH diētas dīvainības un vērtīgie ieteikumi

Lolita Neimane cer, ka nav daudz cilvēku, kuriem pietiek pacietības izsekot līdzi pH diētas radītāju piedāvātajām tabulām, kādu vidi organismā katrs konkrētais produkts rada – mazliet skābu, skābu, ļoti skābu vai sārmainu. Dati ir atšķirīgi, un nav jau brīnums, ka tā. Diētas ārstiem joprojām netop skaidrs, kā katram produktam pH līmenis tiek mērīts, un, kā var apgalvot, ka visiem cilvēkiem konkrētais produkts, nonākot organismā, uzvedas tāpat kā laboratorijas apstākļos.

Trakākais, ka, sekojot līdzi šai dīvainajai diētai, cilvēks var sākt uzņemt par maz olbaltumvielas.

Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijās noteikts, ka dienā jāuzņem vismaz viens grams olbaltumvielu uz katru svara kilogramu. Cienījamā vecumā var uzņemt 0,8 gramus uz katru svara kilogramu, bet ne mazāk. Citādi olbaltumvielu deficīts mēdz nopietni ietekmēt veselību, veicinot kopējās imunitātes krišanos. Uz olbaltumvielu deficītu organismā var norādīt miegainība, nogurums, bieža slimošana. Taču pH diētu aprakstā tādas pašas pazīmes tiek piedēvētas organisma saskābšanai. Ja cilvēks notic šai versijai un turpina ēst dārzeņus vien, baidoties no saskābšanas un tai piedēvētajām sekām, viņš patiešām var nopietni saslimt.

Dakterei Neimanei praksē bijuši gadījumi, kad pēc onkoloģiskas slimības ārstēšanas cilvēki, salasījušies par to, ka skāba vide organismā veicina vēža attīstību, pāriet uz vegānu uzturu. Tā kā uzturs nav pilnvērtīgs, cilvēks jūt spēka trūkumu, zaudē svaru, bet netic, ka tas ir no tā, ka viņš ēd nepilnvērtīgi.

Viens no pH diētas populārākajiem stāstiem ir par sārmainas vides radīšanu organismā, dzerot citronūdeni… Ja kāds vēlas to katru dienu dzert, kuņģis pret to neprotestē un zobi nebojājas, to var turpināt. Taču ēst gan vajadzētu pilnvērtīgi, vadoties pēc uztura piramīdas.

Ko nozīmē pH?
Skaitlis, kas apzīmē ūdeņraža jonu koncentrāciju šķīdumā, līdzsvaru starp H+
un OH- joniem.

  • pH 7 – neitrāla vide
  • pH zem 7 – skāba vide
  • pH virs 7 – sārmaina vide

Asiņu pH organisms nepārtraukti uztur robežās no 7,35 līdz 7,45, jo pat niecīgākās izmaiņas – gan uz skābo, gan uz sārmaino pusi – būtiski traucē enzīmu un hormonu sistēmu darbību un izraisa apdraudējumu dzīvībai.

Dialogs daktera kabinetā

SATRAUKTĀ PACIENTE:
– Esmu lasījusi, ka, ēdot daudz gaļas, olas, kūpinājumus, dzerot alkoholu, limonādi, kafiju, melno tēju, organisms saskābst, un tad palielinās risks, ka var sākties onkoloģiska vai cita iekaisīga slimība. Man šķiet, ka esmu saskābusi!

DAKTERIS: – Kāpēc jūs domājat, ka esat saskābusi? Un kurā tieši vietā jums tas skābums ir?

SP: – Nezinu…

D: – Vai, jūsuprāt, organisms ir kā tāda muca, kurā atrodas viendabīgs saturs? Un, tur, ieliekot, piemēram, karbonādi, viss šis saturs saskābst?

SP: – Nezinu, bet tā jau dažkārt raksta un runā, ka viss organisms kļūst skābs.

D: – Vai nav tā, ka parasti šie runātāji lieto frāzes, «kā zināms» un citus nekonkrētus vispārinājumus, neko pamatoti un detalizēti nepaskaidrojot?

SP: – Bet ko tad lai es daru, ja vairāk par pH līmeni nezinu?

D: –Ja jums nav nekādu sūdzību, nav vielmaiņas traucējumu, centieties uzturā kopumā vairāk lietot dārzeņus un augu valsts olbaltumvielas (pupas, zirņus, riekstus), ne tik daudz dzīvnieku valsts izcelsmes (gaļu), jo šis ieteikums patiešām ir vērtīgs un veselībai noderīgs, īpaši – pēc 40 gadu vecuma, kad vajadzētu saudzīgāk izturēties pret visām organisma sistēmām. Tā ir vielmaiņas traucējumu profilakse. Un – mēģiniet katru reklāmas sižetu uztvert kritiski. Ja kaut kas no reklāmā teiktā jums nedod miera, pavaicājiet par to savam ģimenes ārstam.         Vēl – pietiekami daudz dzeriet ūdeni, īpaši, ja daudz svīstat lielas fiziskās slodzes vai kāda cita iemesla dēļ.

SP: – Ja es daudz dzeru, vai man jāpērk tas aparāts, kas dara ūdeni sārmainu?

D: – Ja jums ir daudz naudas, varat pirkt, bet – vai jums to vajag? Ja kādreiz tiešām ārsts iesaka sārmainu ūdeni, glāzē varat iebērt naža galu sodas. Būs tikpat sārmains kā no aparāta.

SP: –Bet tas aparāts taču dodot kaut kādus jonus. Ieberot sodu, es nedabūšu jonus!

D: –Pat parastākā pārtikas sāls piebēršana ūdenim veido nātrija un hlora jonus. Tāpat dzeramā soda ir nātrija un hlora joni, tikai tai cita formula: NaHCO3. Nereti ārsti iesaka pacientiem palietot kādu ārstniecisku minerālūdeni, kurā ir arī kālija, magnija, kalcija un citi joni. Šādu minerālūdeni vēlams lietot arī tiem, kas nopietnāk nodarbojas ar sportu, jo organisms, kārtīgi izvīstot, zaudē minerālvielas, kas tam vajadzīgas.

SP: –Tad man nav jābaidās no saskābšanas un vēža?

D: –Ir daži ģenētiskie faktori un daži ārējie faktori, par kuriem ir pierādījumi, ka tie veicina onkoloģisku slimību sākšanos – smēķēšana, alkohola lietošana un dažu pārtikas produktos atrodamo kancerogēno vielu kaitīgā ietekme. Taču nav pierādījumu, ka produkta pH līmenis veicinātu onkoloģiskas slimības sākšanos. Cita lieta, ka vēža šūnas rada ap sevi skābu vidi.

Laboratorijās var būt iegūti dažādi dati, bet, lai apgalvotu, ka noteikti produkti organismā rada vidi, kas veicina vēža augšanu, jābūt eksperimentāliem pierādījumiem populācijā. Tas nozīmē, ka daudzu gadu garumā daudziem cilvēkiem – turklāt pirms un pēc konkrētu produktu ēšanas, kam ir zināms pH, – jāmēra pH līmenis siekalās, urīnā, asinīs, kuņģa vidē. Ja rezultāti parādītu kādu statistiski ticamu tendenci, varētu apgalvot, ka pēc tāda un tāda produkta ēšanas visiem veseliem cilvēkiem konkrētās organisma sistēmās pieaug pH līmenis. Vēl būtu jāpierāda, kā tas ietekmē viņu veselību. Šādu plašu pētījumu NAV – ir tikai pieņēmumi un spekulācijas.

SIRSNĪGS padoms

Ja tev ir atviļņa slimība, tā vietā, lai pētītu sarakstus ar pH līmeni dažādiem produktiem un reakcijām organismā, labāk skaties līdzi, lai ēdienkartē nav pārāk daudz saldumu un treknu produktu. Ja saēdīsies daudz salda un trekna, receptori, kas atrodas kuņģī, ziņos, ka ēdiena sašķelšanai papildus jāizdala skābe. Taču, ja traucēta barības evakuācija no kuņģa, ļoti skābais saturs tiek iespļauts barības vadā, atkal to pamatīgi apdedzinot.

Tāpat notiek, ja kuņģī ēdiens tiek sakrauts pārāk daudz.

Tātad – vajadzētu ievērot nevis pH diētu, bet gan mērenas ēšanas jeb nepārēšanās diētu!

Ko par pH un saskābšanu saka profesors ANATOLIJS DANILĀNS?

Organisms pats visu noregulē!

– Kā organisms var saskābt?

– Nevar! Es pastāstīšu, kā ir zinātniski… Lieta tāda, ka organismā ir nemainīga vide, kurā pH tiek ārkārtīgi precīzi uzturēts noteiktās robežās, lai varētu notikt vielmaiņas procesi. Serumu un asins pH norma ir – 7,36. Tāds pH mums visiem arī ir. Tiklīdz tas mazliet samazinās – velk uz skābuma pusi, uzreiz iedarbojas organisma sistēmas un to noregulē. Protams, smagu slimību gadījumā, jā, skābums var būt.

Grāmatas par pH diētām, es godīgi atzīstu, uzrakstītas talantīgi – labā valodā, pārliecinoši. Bet – absolūtas muļķības, nesakrīt ar medicīnas vai bioloģijas pamatpostulātiem.

– Piemēram, gripas laikā…
 –
Nē, gripa pH nemainīs. Tad jābūt ļoti smagai slimībai – vēzim gala stadijā, komatozam stāvoklim, bezsamaņai, kad cilvēks ir tuvu nāvei. Tā skaitās acidoze (pH mazinājies). Uz šādām situācijām mēs, ārsti, reaģējam, ar sistēmu vēnā ievadot medikamentus.

Bet citādi organisms nevar būt saskābis – tas vienmēr ir mazliet sārmains. Viens nelga ar testa strēmeli nomēra siekalu pH un mēģina iestāstīt, ka man tās ir skābas – vajagot lietot sārmainu ūdeni… «Nē, man nav skābas siekalas! Es labi zinu ķīmijas pamatus – skābs ir tad, kad pH ir zem 7, bet man ir 7. Mēs abi to tikko konstatējām!»

pH diēta (un arī organisma saskābšanas noteikšana pēc siekalām un urīna) pašlaik ir modes kliedziens. Kādu laiku zenītā turējās arī diētas pēc asinsgrupām, Atkinsa diēta, kamēr noziedēja. Viss uz komerciju balstītais ar laiku nozied, jo tās ir pilnīgi nezinātniskas, izdomātas diētas.

– Tomēr dārznieks sacītu tā: ja augsne ir par skābu vai par sārmainu, tātad, ja pH nav optimāls, kultūraugs neaugs, kā nākas, tas no augsnes nespēs uzņemt vajadzīgās vielas. Augsnes pH līmenim ir liela nozīme.
– Piekrītu. Cilvēkam arī vajag pilnvērtīgu uzturu. Taču organisma vides un asiņu pH nav atkarīgs no tā, ko tu ieliec kuņģī. Vari skābu ēst vai skābu čurāt – viss tiks noregulēts.

Ja, piemēram, kādam cilvēkam ir skābāks urīns, kas patiešām tā arī varētu būt, – tā ir norma. Proti, organisms ar urīna palīdzību drusku noregulē organisma skābumu. Arī ar elpošanu, ar sviedriem. Šīs pašregulējošās sistēmas ir apbrīnojami spēcīgas. Jo citādi, ja tevī kādu brīdi turēsies skābums, tu nomirsi – tas nav saistāms ar dzīvību, tad nāve ir klāt! Var būt uz brītiņu neliels skābums, bet tad tā patiešām, kā jau sacīju, ir smaga slimība, pirmsnāves agonija, tad mediķiem cilvēks jāglābj. Bet, lai ar ēdienu pH varētu ietekmēt… Nē!

Ja organisma vide ir skāba, tad jāārstē slimība, kas to izraisīja, nevis jāievēro pH diēta.

– Ja ēd daudz sarkanās gaļas, organisms kļūstot skābs.
– Piekritīšu – viss kaut kas daudz nav labi, un daudz sarkanās gaļas uzturā tiešām veicina kuņģa vēža attīstību. Tikai nevajag tagad manis sacīto pārprast – es gribēju teikt, ka pārspīlēt nevajag! Aitas un cita gaļa, no kā cep šašliku, – visi zinātnieki vienā balsī apgalvo: piecarpus kilogramus drīkst kleksēt iekšā katru nedēļu. Bet desmit kilogrami būs par daudz. Nekas par daudz nav labi. Tam es piekrītu.

Man uz Lieldienām kāds pajautāja, ka pat apstulbu: «Profesor, cik olu drīkst apēst uzreiz?» – «Cik lien! Lieldienās, lūdzu! Bet ikdienā nebūtu prāta darbs vairāk par pāris olām dienā.» Olas ir labs uztura produkts, bet ļoti daudz olu nav laba lieta. Jebkas lielā daudzumā nav laba lieta. Tā ka uzturam jābūt vispusīgam, tad organisms tiks ar visu galā.

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs