Vai man var iespert zibens?

Visbiežāk pie mums zibeņo jūnijā un jūlijā. Tas skaidrojams ar gaisa temperatūru, mitrumu un citiem meteoroloģiskajiem apstākļiem. Zibens ir elektriskā izlāde starp negaisa mākoni un zemes virsmu. Proti, siltais gaiss iztvaiko no zemes virsmas kopā ar ūdens pilieniem un ceļas augšup līdz vietai, kur temperatūra sāk pazemināties, tad kondensējas mazos ūdens pilienos un pat sasalst, veidojot kristālus. Siltā un aukstā gaisa plūsma sāk rotēt, daļiņas savstarpēji saskaras un mijiedarbojas, uzlādējot mākoņu slāņus – no augšas pozitīvi un no apakšas negatīvi. Negatīvi lādētās daļiņas mēdz dēvēt par pirmlīderi. Pirmlīderis saskaras ar pretlīderi – pozitīvi lādēto zemi, un veidojas izlādēšanas kanāls – zibens, kuru mēs redzam.

Tu vari arī aprēķināt, cik aptuveni tālu no tevis notiek zibens izlāde. Vispirms parādās zibsnis, kam seko pērkona dārds, un skaņa kilometru pieveic trijās sekundēs.

Parasti cilvēki domā, ka zibens sper no augšas uz leju. Nē, zibeni izraisa pretlīderis – pozitīvi uzlādēta zemes virsmas daļa.

Citi lasa

Sabīne Krese

Dzīvesstils

«Māja vēl aizvien turpina pārsteigt!» Varens mājoklis uz maza zemes gabaliņa Bieriņos

Marta Kalniņa

Slavenības

Kivičs atvainojas Saldus senioriem par bijušās sievas «cūcīgo gājienu». Kas noticis?

Slavenības

Jau sauc par Kārumiņu? Aivis Ceriņš devies ceļojumā ar daiļu ietekmeli

Jebkura darbība negaisa laikā jāvērtē ar domu, vai šādi neveidosim pretlīderi un neizaicināsim zibeni. Šādas darbības var būt, piemēram, nūjošana, braukšana ar velosipēdu vai lietussarga gala atbalstīšana pret zemi negaisa laikā.

Kā rīkoties negaisa laikā

Ja atrodies telpā.

• Aizver logus un dūmvadu aizvērtņus, lai līdz ar gaisa plūsmu mājās neiekļūtu lodveida zibens. Spīdošās lodes diametrs parasti ir 10–20 centimetri, lai gan citviet redzētas krietni lielākas bumbas. Krāsa var būt no oranžas līdz zilai, zibens bumba ir līdz 1000 grādiem karsta, kas noteikts pēc pētījumiem par attiecīgu materiālu degšanu. Šī parādība sastopama retāk nekā līnijveida zibens ar šautrām debesīs. Kā veidojas līnijveida zibens, ir skaidrs, līdz ar to varam nodrošināt piesardzības pasākumus, taču no lodveida zibens varam izsargāties, vienīgi neradot caurvēju.
•  Negaisa laikā izslēdz datoru, televizoru un citas elektroierīces. Pat ja zibens netrāpa tieši un izlāde notiek citā vietā mājā, var rasties pārspriegums un sabojāt tīklam pieslēgtās ierīces.
• Svarīgi arī izņemt kontaktdakšas no rozetēm. To bieži neievēro, un tādēļ nereti tiek sabojāta elektroinstalācija un iekārtas. Ja kontaktdakša nav rozetē, starp to un cilvēku atrodas gaisa spilvens, izolators, un nav jābīstas. Taču, ja kontaktdakša ir iesprausta, var izcelties ugunsgrēks.
• Kad negaiss beidzies, jānogaida vismaz pusstunda, līdz ieslēdz atpakaļ ierīces.
• Vai negaisa laikā drīkst izmantot mobilo telefonu? Nē, mobilo labāk izslēgt un neturēt rokās. Pirmkārt, tas ir metāla priekšmets, otrkārt – ar radioviļņiem.
• Vai negaisa laikā ir droši mazgāties vannā vai dušā? Ja mājā ir uzstādīta zibensaizsardzības sistēma un tā izbūvēta pareizi, zibens izlādes laikā tiek nodrošināts tās veselums un lādiņa izkliede zemē, tāpēc tas nav bīstami. Taču, ja par to neesi droša, mājās ir metāliskas caurules un čuguna vanna, atgriežot vai aizgriežot krānu, var rasties potenciāla starpība, un ir iespējams gūt elektrotraumu. Tas pats attiecas uz roku vai trauku mazgāšanu zem krāna.

Ja esi ārā, atklātā vietā.

• Tā kā negaiss ir paredzams vismaz pusstundu iepriekš, savelkoties draudīgiem mākoņiem, aktivitātes laukā būtu jābeidz un jādodas uz mājām, tur tomēr drošāk.
•  Ja negaiss tomēr pārsteidzis laukā, uz mājām nevajag skriet. Pat ja zibens izlāde notiek pietiekamā attālumā, starp cilvēku un zemi veidojas soļu spriegums, potenciāla starpība starp abām kājām. Ja nepieciešams pārvietoties, ieteicams šļūkāt, neatraujot kājas no zemes.
• Ja nav kur sprukt, gulies zemē un nogaidi vismaz 30 minūtes pēc pēdējās zibens izlādes, lai būtu droši, ka negaiss ir attālinājies. Tad ķermeņa potenciāls izlīdzināsies ar zemes potenciālu un būsi pasargāta no spēriena.
• Drošāk būs noņemt rotaslietas un pulksteni, kā arī neturēt sev klāt citus metāliskus priekšmetus, kas labi vada elektrību un var pievilkt zibens izlādi.
• Visaplamākais, ko negaisa laikā vari darīt, ir atvērt lietussargu. Tas ar savām metāliskajām daļām ir ļoti pievilcīgs pretlīderis zibenim. Paaugstināts risks rodas, arī to atbalstot pret zemi. Tāpat notiek  ar makšķeri un nūjošanas nūjām.
• Droši vien jau esi dzirdējusi, ka zibens visbiežāk iesper ozolos, kuri aug atklātās vietās, tāpēc zem ozola slēpties nav droši. Vidēji no simts zibens izlādēm vairāk nekā puse notiek ozolos – tāpēc, ka šiem kokiem ir dziļa sakņu sistēma, līdz pat pazemes ūdeņiem. Tādējādi tiem salīdzinājumā ar citiem kokiem ir mazāka pretestība, un zibens kā jebkurš elektriskais lādiņš izvēlas vieglāko ceļu. Taču var iespert arī bērzā, kas aug blakus ozolam, ja tobrīd pretlīderis, kas veidojas virs bērza, nez kāpēc ir tam tīkamāks.
• Negaisa laikā drošāk ir atrasties mežā, nevis klajā laukā. Var slēpties krūmos vai grāvī. Galvenais – nepalikt atklātā vietā uz paugura, nestāvēt pie liela koka vai akmens. Jebkurš priekšmets, kas ir augstāks par zemi, uzskatāms par pretlīdera veidošanās iespējamo vietu.

Ja esi transporta lidzeklī

• Ja atrodies laivā un krasts ir diezgan tālu, vienīgais, ko vari darīt, ir nogulties tajā, nesaskaroties ar ūdeni un laivas metāliskajām daļām, un nekustēties. Kustības palielina risku pievilināt zibeni, tāpēc arī peldēt negaisa laikā nevajadzētu.
• Pārvietoties ar velosipēdu un motociklu negaisa laikā ir bīstami. Nedrīkst turpināt braucienu, un no šiem braucamrīkiem drošības labad jāaiziet vismaz 30 metru attālumā.
• Ja negaiss sākas, kad tu brauc automašīnā, aizver logus, piestāj ceļa malā un nogaidi. Tikai raugies, lai blakus neatrastos vientuļš koks, kam zibens varētu iespert. Izkāpjot pastāv iespēja pievilkt zibens izlādi. Automašīna ir salīdzinoši droša vieta, kur rast patvērumu, jo gumijas riepas izolē to no zemes, tādējādi samazinot zibens spēriena iespējamību. Vienīgi jāvairās pieskarties salona metāliskajām daļām.

Ko spēj nodarīt zibens?

Zibens spērienu nevar salīdzināt ar sadzīvisku elektrotraumu, jo tā izlāde uz zemes var sasniegt 10–500 tūkstošus ampēru. Ietekme uz cilvēku mēdz būt dažāda – atkarībā no tā, kādu ceļu zibens izvēlējies. Statistika rada, ka pasaulē katrs desmitais no visiem gada laikā zibens skartajiem iet bojā.

Spēcīgais trieciens var izraisīt nervu sistēmas paralīzi, dzīvībai svarīgu orgānu bojājumus, elpošanas un sirdsdarbības traucējumus.

Bieži uz ādas redzami sarkani kokveida zīmējumi, ko izraisa nervu sistēmas bojājumi, pēc kuriem var noteikt zibens ceļu. Zīmējumu var arī nebūt, taču tieša spēriena gadījumā vienmēr būs redzami zibens ienākšanas un iznākšanas punkti – apdegumi. Āda var kļūt nejutīga, un var rasties nervu pārvades traucējumi.

Cilvēks, kuram iespēris zibens, var būt šoka stāvoklī un uzreiz nesaprast, vai organismā radušies kādi traucējumi, tāpēc jebkurā gadījumā jāizsauc ātrā palīdzība, lai mediķi novērtētu stāvokli. Sekas var parādīties arī pēc dienas, nedēļas, mēneša vai pusgada.

Zibens vīriešus apdraud vairāk nekā sievietes. Ja pāris atrodas laukā, pastāv daudz lielāka iespēja, ka zibens iespers vīrietim.

Tas saistīts ar organisma fizioloģiju – sievietes ķermenim ir lielāka pretestība, un strāva izvēlas īsāko un vieglāko ceļu.

Ja tas, kam trāpa zibens, ir sadevies rokās ar kādu citu, elektrību saņems arī viņš. Bet – jau pēc trim sekundēm zibens spertais vairs nav bīstams, un viņam var (un vajag!) sniegt pirmo palīdzību. Vispirms jāzvana pa tālruni 113, bet, kamēr izsauktie mediķi vēl nav ieradušies, runājoties ar cietušo, noturi viņu pie samaņas – tā būs vieglāk kontrolēt viņa pašsajūtu.

Ja cietušais atrodas bezsamaņā, bet elpo, viņš jānogulda stabilajā sānu pozā. Ja cilvēks atrodas bezsamaņā un nav pulsa, jāsāk sirds masāža pēc kardiopulmonālās reanimācijas algoritma – 30 reizes jāmasē sirds, tad jāveic divas ieelpas un atkal jāturpina masēt sirds 30 reizes. Tā tas pamīšus jāturpina līdz brīdim, kad ierodas mediķi. Ja uz ķermeņa ir apdegumi, šīs vietas jāatvēsina ar aukstu ūdeni.

Vai tiesa, ka zibens nekad nesper vienā un tajā pašā vietā?

Nē, nav taisnība. Par to liecina arī mana personīgā pieredze. Mums laukos bija uzbūvēts šķūnis. Kaut gan tas atradās simtgadīga ozola aizsardzības zonā, zibens iespēra šķūnī, un tas nodega. Uzbūvējām vietā jaunu, un nākamajā gadā tajā pašā mēnesī atkārtojās tas pats. Tātad – nekad nevaram būt pārliecināti, ka zibens meklēs tieši to ceļu, kas mums liekas tam piemērots. Zibens var izvēlēties arī citu mērķi.