Veselības noslēpums: skābju un sārmu līdzsvars

Kā pareizi?
Ievas Padomu Avīze
Ievas Padomu Avīze
30. jūlijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Skābju un sārmu līdzsvara trūkums organismā spēj izpausties dažādu slimību simptomu veidā – no hroniska noguruma, palielināta svara, alerģijām, migrēnas, saaukstēšanās, garastāvokļa svārstībām un neiroloģiskiem traucējumiem līdz hroniskām slimībām.

Farmācijas bizness nevēlas atzīt, ka piemērota ēdienkarte var aizstāt visas sintētiskās un ķīmiskās zāles, – izklausās pārāk vienkārši. Taču jau izsenis cilvēce izprata sakarību starp ikdienā apēsto pārtiku un ķermeņa labsajūtu. Recepte slēpjas balansā – organisma iekšējā mikrovidē. Mūsdienu cilvēkā esošie draudzīgie mikroorganismi jeb probiotiķi, kuru galvenais uzdevums ir uzturēt labu mikrofloru zarnās un pasargāt no kaitīgo baktēriju vairošanās, vairs nespēj optimāli darboties. Lielākajai daļai šīs labās baktērijas jau ir iznīcinātas, jo ēdam nepiemērotu, organismu postošu pārtiku.

Sārmaina vide ir anaboliska jeb uzturoša, tajā notiek augšanas procesi, bet skābā vidē (piemēram, kuņģī, kur pH ir 2) risinās katabolie procesi, kas sašķeļ, iznīcina. Organismam piemīt tā sauktās buferu sistēmas, kas pārskābinātu vidi mēģina neitralizēt, padarīt sārmaināku, un otrādi. Ja trūkst mikroelementu resursu, kurus neuzņemam ar pārtiku, organisms tos aizņemas no labajiem audiem – kalciju no kauliem, magniju no muskuļiem, kas var ne tikai pasliktināt fizisko pašsajūtu, bet vienlaikus samazināt muskuļu spēku.

Kas īsti ir pH?

Attiecības starp skābēm un sārmiem mēra skalā no 1 līdz 14 un apzīmē ar pH. 7 šajā skalā ir neitrāls lielums, jebkurš šķīdums, kura pH ir mazāks par 7, ir skābs, bet tas, kura pH ir lielāks par 7 – sārmains jeb bāzisks.

Priekšnoteikumi ēdiena izvēlē

Ēdienkarte vidusmēra latviešu kuņģim sākumā var izklausīties kā šoka terapija, jo alternatīva tradicionālajiem kartupeļiem un gaļai ir visu veidu zaļie dārzeņi. Visefektīvākā ir svaigēšana, kas rada biogēno efektu – no termiski neapstrādātiem dārzeņiem organisms spēj iegūt vislielāko dzīvības enerģiju. Turklāt sārmains produkts pagatavots kļūst skābs, tāpēc tos vislabāk uzņemt svaigā veidā.

Ar olbaltumvielām bagātākie ēdieni (gaļa, zivis, mājputnu gaļa, olas), gandrīz visi ogļhidrāti (ieskaitot graudaugus, maizi, makaronus) un tauki ir skābu vidi veidojoši produkti. Tāpat arī vairums augļu un dārzeņu spēj radīt skābu pH līmeni. Savā starpā kombinējot zaļos dārzeņus, zaļumus, zelmeņus, pākšaugus, organisms pielāgojas iegūt visas nepieciešamās aminoskābes un proteīnus – arī dzelzi, kuru pirms tam bija ierasts iegūt tikai no gaļas.

Jauns ēšanas režīms jāsāk pamazām un nesteidzoties, lai iekšējā sistēma tam spētu pielāgoties.

Līdzsvara formula

Ēdienreizē vēlamais balanss: 80% uztura – pārtika, kas veicina sārmainu vidi, un 20% (maksimums, 30%) – skābo vidi veicinošu produktu. Teorijas piekritēji iesaka no ļoti skābiem produktiem atteikties pilnībā.

Sārmaini produkti

  • Nedaudz sārmaini produkti: artišoki, sparģeļi, Briseles kāposti, ziedkāposti, burkāni, loki, cukīni, puravi, jaunie kartupeļi, zirņi, rabarberi, kāļi, ūdenskreses, greipfrūti, kokosrieksti, griķi, plēkšņu kvieši, lēcas, tofu, kazas piens, lielākā daļa zaļumu un garšvielu, avokado eļļa, kokosriekstu eļļa, linsēklu eļļa.
  • Vidēji sārmaini produkti: avokado, bietes, pipari, kāposti, selerijas, lapu kāposti, endīvijas, ķiploki, zaļās pupiņas, salāti, sinepju lapas, sīpoli, redīsi, sarkanie sīpoli, rukola, tomāti, citroni, laimi, sviesta pupiņas, sojas pupiņas, baltās kāršu pupas.
  • Ļoti sārmaini produkti: 9,5 pH sārmains ūdens, Himalaju sāls, gurķi, spināti, pētersīļi, brokoļi, diedzējumi, jūras kāposti, zaļie dzērieni.

Skābi produkti

  • Neitrāli/mazliet skābi produkti: melnās pupas, turku zirņi, šabelpupas, melone, jāņogas, svaigas dateles, nektarīni, plūmes, saldie ķirši, arbūzs, amarants, prosa, saldūdens zivis (svaigā veidā), rīsu piens, sojas piens, Brazīlijas rieksti, lazdu rieksti, saulespuķu eļļa, vīnogu sēklu eļļa.
  • Vidēji skābi produkti: svaiga, dabiska sula, kečups, majonēze, sviests, āboli, aprikozes, banāni, upenes, mellenes, dzērvenes, vīnogas, mango, apelsīni, persiki, zemenes, brūnie rīsi, auzas, rudzu maize, kvieši, pilngraudu maize, savvaļas rīsi, pilngraudu makaroni, okeānu zivis.
  • Ļoti skābi produkti: alkohols, kafija, augļu sulas, melnā tēja, kakao, medus, ievārījums, želatīns, sinepes, rīsu sīrups, sojas mērce, etiķis, raugs, žāvēti augļi, liellopa gaļa, vistas gaļa, cūkgaļa, olas, mākslīgi audzētas zivis, siers, piena produkti, mākslīgie saldinātāji, sīrups, sēnes.

Ieteikumi pH līmeņa līdzsvarošanu

  1. Lai arī citroni, laimi un greipfrūti ir ķīmiski skābi, ķermenī tie pārveidojas – veidojas bāzisku vidi radošs efekts. Turklāt tajos ir ļoti daudz skābekļa. Svaigu citronūdeni, kam var pievienot gurķi, vislabāk dzert dienā vai, ieteicamāk, pirms gulētiešanas, taču ne pusstundu pirms ēšanas.
  2. Pēc iespējas vairāk ikdienas ēdienkartē iekļaujiet diedzētos graudus, zālaugus, izmērcētus riekstus un sēklas, svaigu dārzeņu un graudaugu sulas (no augļu sulām labāk būtu atteikties). Dārzeņus ar augstu cukura saturu (burkānus, bietes, ziemas ķirbjus) būtu vēlams lietot mazāk.
  3. Ierasto ogļhidrātu vietā labāk izvēlēties lēcas, pupiņas, termiski neapstrādātus dārzeņus. Ekoloģiski audzētā pārtikā ir par 300% vairāk vērtīgo vielu.
  4. Tomāti un avokado svaigā veidā rada bāzisku vidi un ir laba dārzeņu izvēle.
  5. Izvairīties no piena produktiem, jo tie veicina lipīgo gļotu veidošanos zarnu traktā.
  6. Jebkādus augļus labāk ēst vēl negatavus nekā pārgatavojušos, jo šāds auglis ir pārcukurojies. Taču arī augļus ieteicams dozēt, jo tie skābina organismu.
  7. Ja izvēlaties ēst zivis, tām ir jābūt pilnīgi svaigām, taču arī zivs gaļa rada skābu vidi. No vēžveidīgajiem un garnelēm ieteicams izvairīties.

 

Kā izmērīt skābju un sārmu līdzsvaru?

Var noteikt asiņu, urīna un siekalu pH līmeni. Dzīvībai nozīmīgākais ir asiņu pH, kam jābūt nemainīgam. Veselai un labai šūnai vielmaiņas procesiem un enerģijas iegūšanai nepieciešams skābeklis un glikoze.

Optimālais asiņu sārmainums ir 7,365 pH, kad norisinās aerobā elpošana un šūna iegūst enerģiju apskābekļotā vidē.

Visprecīzāk skābumu ķermenī noteiks specifiska svaigu asiņu izpētes tehnoloģija MOST jeb mikotoksiski oksidatīvā stresa tests. Standarta asins analīzē novērot skābumu veidojošo mikroorganismu savairošanos nebūs iespējams.

Mājas apstākļos labāk mērīt urīna, nevis siekalu pH līmeni, jo siekalu pH ir daudz mainīgāks. To var izdarīt ar pH indikatorpapīru sloksnēm (iespējams iegādāties aptiekās). Arī urīna pH līmenis mainās no uzņemtās pārtikas, tāpēc precīzākam rezultātam ieteicams to noteikt agri no rīta. Sloksnes maina krāsu atkarībā no sārmainības vai skābās vides organismā. Šos mērījumus rekomendē veikt atkārtoti pēc pamata ēdienreizēm, lai izpētītu dažādu ēdienu ietekmi uz organisma vidi.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+