Tējas sēņu stāsts: Burkā dzimu, burkā augu

Un kas tev tajā burkā? Tā, visticamāk, jautā cilvēks, kas pirmoreiz ieraudzījis tējas, Indijas jūras rīsa vai Tibetas piena sēni. Sēne? Ko tu stāsti: kāda vēl sēne!
Veselīgs uzturs
Lolita Lūse
29. janvāris, 2016

Saglabāt

Matīss Markovskis, Shutterstock

Ja godīgi – burkās tiešām neaug klasiskās Latvijas sēnes, jo ar baravikām un gailenēm tām radniecības nekādas. Bet, ja tautas valodā iesākts teikt sēnes, kurš vairs pārmācīs un ieteiks labāku vārdu? Kā tad saukt? Tādus neparastus organismus, kādi aug burkās arī Latvijas ķēķos, gudrā vārdā dēvē par zooglejām. Par sarežģītu, vai ne? Tāpēc – paliksim pie sēņu vārda.

Burku sēņu vēsture ir tāla un mītiem apvīta. Gan tējas, gan Indijas jūras rīsa, gan Tibetas piena sēnes audzēšana ir kā paisums un bēgums: pēkšņi uzsprakst ziņas par to apbrīnojamām ārstnieciskajām īpašībām, un uzreiz vajag visiem – nu tik audzēs un dzers. Bet tad pamazām aizrautība pāriet un par sēnēm piemirst. Reti kuram burku sēne ir gadu gadiem, lielākajai daļai tās parādās uz īsu brīdi. To audzēšanas valdzinājums ir sēnes meklēšanas, iegūšanas un tālākdošanas priekā.  Nevienu no burku sēnēm nevar nopirkt lielveikalā, to nevar izaudzēt pats – ir vajadzīgs kāds, kas iedod starta kapitālu: daļu no savas sēnes. Pareizi kopjot un pieskatot, sēne sāks augt un vairosies, un atkal tajā varēsi dalīties ar citiem.

Zāļu tējas medūza

Zaļā dzīvesstila piekritējai Anitrai Toomai ir pieredze visu trīs burku sēņu audzēšanā. Tējas sēne viņai aug Rīgas dzīvoklī, Indijas jūras rīss – lauku mājās Mazirbē, bet no Tibetas piena sēnes Anitra tomēr pamazām atteikusies – nespējusi izdzert tik dzēriena, cik čaklā sēne ražojusi. Anitra saka: «Pirmā bija tējas sēne: tā man ir simt gadu. Pirms kādiem padsmit gadiem Katrīnai Neiburgai Rīgā bija performance: viņa dāvināja cilvēkiem tējas sēnes gabaliņus. Arī es paņēmu. Savukārt Indijas jūras rīsa sēnes kopšana man neizdodas tik labi kā manam dzīvesbiedram. Pieļauju, ka ir cilvēki, kas ar šo sēni saprotas labāk, citi – sliktāk. Pilsētas dzīvoklī Indijas rīss auga sliktāk, bet lauku gaisā tam patīk labāk. Bija laiks, kad man bija visas trīs sēnes – tas bija par daudz! No Tibetas piena sēnes man katru dienu man bija litrs kefīra. Kurš to var izdzert! Turklāt šķita, ka mūsdienu pārpasterizētā piena dēļ Tibetas piena sēnes dzērienam ir tāda rūgtena piegarša, kas man nepatika.»

Savulaik tējas sēni Anitra bija no sevis aizlaidusi prom, jo viņai nepatika melnās tējas garša. Anitra atceras: «Tad reiz kāda sieviete, kura zināja, ka man bija šī sēne, prasīja, lai viņai iedodu – vajagot vīram veselībai. Bet man sēnes vairs nav... Ja cilvēkam kaut ko vajag, tad es to lieku aiz auss! Un tieši tad kāda cita sieviete jautā, vai man nevajag tējas sēni. Man pašai nevajag, bet zinu, kam vajag! Atnesa man pilnu burku ar sēni – peldēja kā medūza, tur jau veselam baram pietiktu! Viņa tējas sēni audzēja nevis melnajā, bet zāļu tējā, intereses pēc pagaršoju – garšoja! Tā arī atsāku tējas sēnes audzēšanu – vairs nelēju to ar melno, bet gan ar tādu tēju, kādu man tobrīd gribas. Un process notiek!» Pašlaik Anitras sēne pārlieta ar karkades tēju, tādēļ dzēriens ieguvis sarkanīgu krāsu – gluži kā dzērveņu morss.

«Man patīk doma  par šo sēņu dalīšanu. Tējas sēne gan neaug kā loki – jāpaiet mēnesim, lai varētu kādu kārtu atdalīt,» saka Anitra. «Tiklīdz paskatos uz burku un nodomāju: vai, kā savairojusies, vajag kādam atdot, tā uzreiz atrodas kāds, kas palūdz padalīties, un pārsvarā tie ir gados jauni cilvēki.  Tējas sēne noteikti nav cimperlīga – nekad neesmu manījusi, ka viņai kaut kas nepatiktu. Parasti daru tā: pagatavoju divus litrus tējas, izkāšu, siltā labi izšķīdinu trīs ēdamkarotes cukura un atdzesēju līdz istabas temperatūrai. Kā mazam bērnam, ko liek vannā, tējas sēnei nedrīkst uzliet karstu ūdeni, citādi būs pagalam.» Anitra dzērienu ne vien dzer svaigu un pievieno zaļajiem kokteiļiem, bet izmanto arī kosmētikā: skolo matus un zina, ka uz acīm paturēti tējas sēnes gabaliņi lieliski līdz pret grumbām.  Noder arī dzēriena etiķis – tā pailgāk nostāvējis dzēriens, kuru var glabāt ledusskapī. Lielisks padzēriens nākamajā rītā pēc vētrainas svinību nakts, lieti noder arī gaļas marinēšanai, borščam.

Es arī gribu kombuču!

«Tējas sēni prieks audzēt ir tad, ja tās saražoto dzērienu kāds arī dzer,» saka Anitra. « Ja kāds jautātu, kāds man no tās labums, es nezinu! Es nedzeru tējas sēni tāpēc, lai turētos pie dzīvības. Toties esmu pilnībā atbrīvota no PET pudelēm, no limonāžu un paku sulu pirkšanas, jo zinu, ka man mājās vienmēr ir garšīgs, dzirkstošs padzēriens. Daudz mēdz runāt par burku sēņu dziednieciskajām īpašībām, bet man nav kaitējis nekas tāds, lai es teiktu, ka tējas sēne mani izcēla no slimības gultas. Kā es varu pateikt, kā sēne iedarbojas, ja es to lietoju visu laiku! Cilvēki bieži vien meklē brīnumu: ja dzersi to vai šo, zelta mati izaugs, novājēsi, krunku nebūs. Un cilvēks tic! Bet pārmaiņas notiek pakāpeniski – tik maigi, ka to pat nepamana. Līdz ar to cilvēks zaudē modrību: ja jau man viss tik labi, ko es te mocīšos ar tām sēnēm, dzeršu labāk limonādi. Bet brīnums notiks: tika maigi un nemanāmi, kā atveras zieds.»

Anitra ir pārliecinājusies, ka tējas sēni nedrīkst pārdot – tā ir jādala, bet saņēmējam pretī jādod dāvaniņa. Bet, lūk, kāds stāsts. Reiz Anitrai sieviete par tējas sēni dod glītu maisiņu, un nojaušams, ka tajā ir nauda. Lai gan Anitra zina, ka par tējas sēni naudu ņemt nedrīkst, sieviete uzstājusi, lai ņem. Tikai pēc tam Anitra atklājusi, ka maisiņā ir pieci īpašie lati – visi ar beciņām. Tā taču vairs nebija tikai nauda! Anitra pēc tam tos izdalījusi visiem, kam kolekcijām vajadzēja latus ar beciņu. Un otrs Anitras īpašais tējas sēnes stāsts ir par dēlu. Ilgi viņš pukstējis par mammas tējas sēni, kamēr aizbraucis uz Angliju, un tur visi dzer kombuču! Kas tā tāda? Tā pati tējas sēne! Nupat Anitras dēls pārcēlās uz savu mājokli. Ko viņš paņēma līdzi? Tieši tā: mammas audzētu tējas sēni – pilnu burku. Kā nu bez kombučas!

Zini un izmanto!

Tējas sēne. Medūza kārtu kārtām.

Tas, kā izskatās tējas sēne, var izklausīties visai nepievilcīgi. Visbiežāk to audzē trīslitru burkā. Tajā ir tēja, bet virs tās – gaiša, sīksta un bālgana pankūka ar gludu augšpusi un it kā pavedieniem sēnes apakšpusē. Nē, nē, tas nav pelējums, kas uzaug uz nedēļām aizmirstas tējas krūzes! Tējas sēne ir īpašs organisms, tajā apvienotas divas dzīvības formas – rauga sēnes un pārsvarā etiķskābās rūgšanas baktērijas.  Krievijā to sauc arī par Japānas sēni, jūras kvasu un tējas medūzu. Vēl populāri ir nosaukumi, visos iespējamajos veidos izlokot vārdu kombuča, kas cēlies no jūras kāpostu tējas nosaukuma.

Trauks un apstākļi. Tējas sēni var audzēt tikai stikla traukā, turklāt – bez vāka, burku cieši pārklājot ar marlīti vai papīra salveti. Labāk der burka ar platu kaklu, jo no tādas sēni ērtāk izņemt. Sēnei patīk istabas temperatūra, nepatīk tieši saules stari. Vēl nepatīk telpas, kurās smēķē.

Pieradināšana. Ņemot tējas sēni, palūdz arī kādu krūzīti tējas sēnes šķidruma. Izvēlies trauku un sagatavo tēju. Ja izmantosi melno tēju, sēne augs ātrāk, citās tējās – lēnāk. Uzvāra tēju un izkāš. Litram tējas pievieno nepilnu tējkaroti cukura un atdzesētu pārlej sēnei. Šķidrumam jābūt apmēram desmitreiz vairāk nekā sēnes apjomam.

Audzēšana. Nevajag baidīties, ja pirmajās dienās sēne samulst, nolaižas slīpi, iegrimst tējā – gan drīz atjēgsies un pacelsies virspusē. Pēc nedēļas tēja ir pārtapusi spirdzinošā dzērienā. Cik no tā atdzer, tik ik pa dažām dienām atjauno ar jaunu tējas porciju. Ja šķidrumu nemaina, tas var sākt skābt, pārvērsties etiķī, un tad sēne var aiziet bojā. Nepilna mēneša laikā tējas sēne izaug centimetra biezumā. Virsējā kārta, kas zaudējusi savu bālo krāsu un sāk tumšoties, jānoņem – tā vairs nedod vajadzīgās vielas. Savukārt bālo kārto noskalo, sadala un turpina audzēt. Augot sēne vispirms plānā kārtā aizpilda visu trauka perimetru, bet tad sāk augt biezumā, it kā daloties kārtās, tomēr vidusdaļa turas kopā. Noteikti jāievēro ieteiktā proporcija: viena daļa sēnes, desmit daļas šķidruma. Labos apstākļos sēne aug, un – jo biezāka saaugusi, jo ātrāk ir gatavs dzēriens. Tādēļ sēne regulāri jādala, citādi tai vajadzēs arvien lielāku un lielāku trauku un vairāk un vairāk dzēriena.

Indijas jūras rīss. Rozīņu deja.

Indijas jūras rīss izskatās krietni simpātiskāk nekā tējas sēne. Tie ir caurspīdīgi, it kā stiklaini neregulāras formas graudiņi, bet no tiem gatavotais dzēriens maķenīt atgādina bērzu sulu. Par sēnes saistību ar Indiju, jūru un rīsiem vari pasmaidīt. Bet nosaukumam nav ne vainas – tas liecina vismaz par to, ka uz Eiropu sēne atceļojusi no Austrumiem.

Trauks un apstākļi. Rīss vislabāk augs caurspīdīgā gaismā mērenā siltumā, vasaras karstumā tas var ātri pārskābt. Lai rīss labi augtu, liela nozīme ir ūdens sastāvam. Vislabāk derēs akas un avota ūdens, savukārt krāna ūdens – ne vienmēr. Arī vārīts ūdens rīsam nepatīk.

Pieradināšana. Četrām ēdamkarotēm rīsa sēnes vajag litru ūdens, trīs ēdamkarotes cukura un dažas rozīnes vai citus žāvētus augļus. Dzērienu var gatavot arī bez cukura, bet tad tas ilgāk jāraudzē.

Audzēšana. Labos apstākļos dzēriens parasti ir gatavs jau trešajā dienā. Tad rīsa sēni noskalo caurdurī, izlasa visus augļus un sāk raudzēšanu no jauna. Par to, ka sēnei klājas labi, liecina sīki gaisa burbulīši burkā un priecīgi dejojošas rozīnes. Ja saimniece ilgstoši piemirst nomainīt rīsa sēnei augļus un ūdeni, sēne var aiziet bojā: šķidrums pārskābst, rīss sadalās graudiņos un vairs negrib augt. Ja tā notiek, rīsam iesaka noliet ūdeni un atstāt, lai pārdomā dzīvi. Bieži vien graudiņi saņem spēku un sāk augt.

Tibetas piena sēne. Kefīra fabrika.

Sēne, kuras dzēriena gatavošanai izmanto pienu, iegūstot skābpiena produktu.

Trauks un apstākļi. Sēne jāsargā no saskares ar metālu – labāk maisīt ar koka karoti, kāst caur marli. Sēnei patīk siltums, regulāra apkopšana. Ja to nedara, graudainums sāk brūnēt, un sēne aiziet bojā.

Pieradināšana. Pašu sēni – biezpienveidīgo masu – noskalo remdenā ūdenī un pārlej ar svaigu pienu. Ēdamkarotei Tibetas piena sēnes vajadzēs litru piena – jo piena vairāk, jo dzēriens ātrāk gatavs. Vislabāk der svaigs piens, bet vari eksperimentēt, no kura veikalā iegādātā piena izdodas labākais dzēriens un dzīvīgākā sēne. 

Audzēšana. Gatavo dzērienu izkāš, notecina kefīram līdzīgo dzērienu – tas dzeršanai. Tad noskalotu sēni liek atpakaļ tīrā burkā, uzlej pienu un novieto istabas temperatūrā. Kad parādās sūkalas, piens jau jāmaina. Ja zini, ka nebūs iespēja pienu nomainīt, vari sēni apliet ar ūdeni un ielikt ledusskapī. Pietiks, ja sēni ar pienu pabarosi apmēram reizi mēnesi – atkal izdzersi Tibetas piena sēnes dzērienu un liksi atpakaļ ledusskapī.

 

Kur meklēt sēnes?

Sludinājumu portālos, sociālajos tīklos veselīga uztura un netradicionālās medicīnas grupās.

Uzzini! Vai tējas sēnes audzēšana mājas apstākļos var būt kā bizness?

Fotopmācība, kā nomazgāt un sadalīt tējas sēni:

Novērtē rakstu

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Ievas Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

Auto Bild

Ievas Māja

Ievas Receptes

Ievas Dārzs