Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
1
-
Atzīšos godīgi – pati beidzamajos gados biju zaudējusi modrību un vienā mierā liku galdā gan nemazgātus salātus no paciņas (ražotājs taču nomazgājis!), gan nemazgātas mellenes, gan – ak Dievs, cik vieglprātīgi! – tirgū pirktas zemenes, gan daudz ko citu. Ar domu, ka mazgājot var sabojāt labo garšu un zaudēt burvīgo svaigumu, ka pie dabiskās mikrofloras jāpierod, un vispār – nekas jau tik briesmīgs no svaigiem dārzeņiem, ogām vai augļiem notikt nevar. Bet, izrādās, var!
Salmoneloze vai A hepatīts – šķiet ļoti nepatīkami, bet ne tik briesmīgi. Taču E coli pasaulē ir tiešām pavicinājusi izkapti. Burtiski tikko Francijā aizgāja puisītis, kurš 2011. gadā ar E coli bija saindējies no Lidl veikalā pirkta saldētā hamburgera un šos gadus pavadīja pusparalizēts. Pavasarī divgadīgs mazulis Amerikā, Sandjego, bija paglaudījis dzīvnieciņus fermā. Inficējās visi četri ģimenes bērni, bet mazākajam tas bija liktenīgi. Jūlijā saindējās 19 bērni, kas bija ciemojušies kādā Islandes fermā un notiesājuši uz vietas gatavotu saldējumu, un sešiem no viņiem, tāpat kā mūsu Siguldas bērniem, arī bija jāārstē komplikācijas ar nieru mazspēju.
Gurķu panika Vācijā
Vislielākais no zināmajiem bija 2011. gada uzliesmojums Vācijā (pedantiskajā Vācijā!), kur saindējās 3950 cilvēki, no viņiem smago – ar nieru mazspēju saistīto – formu pārslimoja 800, bet 53 cilvēki nomira. Šoreiz cietušie lielākoties bija pieaugušie, visvairāk sievietes. Baktērija izplatījās arī dažās citās Eiropas valstīs, bet visi saindētie bija kaut kā saistīti ar Vāciju. Sākumā vainoja Spānijas gurķus, uz kuriem tiešām atklāja enterohemorāģisko E coli baktēriju, taču spāņu gurķu siltumnīcas izrādījās tīras. Pēc tam vainīgo baktērijas celmu atklāja uz diedzētajiem pupiņu asniem, kas bija audzēti ekoloģiskā saimniecībā Vācijā, Lejassaksijā, bet to sēklas bija nākušas no Ēģiptes.
Pagājušā gadā zarnu nūjiņas uzliesmojumā kādā viesnīcā Ēģiptes kūrortā Hurgadā saslima ap 20 cilvēku, un divi britu pāri no atvaļinājuma neatgriezās. Prese ironizēja, ka ēdienreizes šajā viesnīcā bijušas kā krievu rulete – nevarēja zināt, kurš paliks dzīvs, kurš ne!
Diemžēl zāļu vai vakcīnu pret pašu E coli nav. Var ārstēt tikai simptomus.
Tāda tā pasaule ir. Nav jākrīt panikā, jo Latvijā kaut kas tāds tiešām notiek ļoti, ļoti reti un gan sabiedriskās ēdināšanas iestādes, gan veikalos nonākošā pārtika tiek visai rūpīgi kontrolēta. «Uz produktiem, kas iepakoti ražošanas procesā, varam paļauties,» drošina Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Tomēr jāmazgā rokas un jāpievērš uzmanība tam, kādu pārtiku mēs ēdam! Dārzeņi kārtīgi jānomazgā un kotlete jāizcep līdz galam! Sevišķi tad, ja mājās ir mazi bērni.
Mīt liellopu zarnās
Kas tā īsti par tādu briesmīgu baktēriju, un kur tā rodas? Cilvēka (un arī visu zīdītājdzīvnieku) zarnu trakts tiešām dabiski ir pilns ar Escherichia jeb E coli baktērijām. Tās mums nenodara nekādu ļaunumu, gluži pretēji – ir ļoti svarīgas. Taču tām ir māsas – citu celmu E coli. Dažas no tām nepieradušam organismam var izraisīt salīdzinoši nelielu caureju, dažas – ļoti nopietnu saindēšanos. Tās dēvē pat vairākos vārdos: par STEC vai VTEC – šigas toksīnu vai verotoksīnu veidojošo E coli – vai arī EHEC jeb enterohemorāģisko E coli. Laboratoriskās analīzes parasti nosaka vēl precīzāk – vai tas ir E coli O104 H4 vai O157H7, vai vēl kāds cits.
Šīs bīstamo celmu E coli baktērijas cilvēka zarnu traktā nedzīvo. Tās mitinās zālēdāju dzīvnieku, īpaši liellopu zarnās, taču līdz mums var atceļot, ja kaut kas nonācis saskarē ar šo dzīvnieku zarnu saturu, tātad fekālijām. Visbiežāk ar baktēriju var inficēties no netīra ūdens vai ēdiena, īpaši no nemazgātiem dārzeņiem un neizceptas vai neizvārītas gaļas.
Starp citu, baktērija var peldēt arī netīros peldvietu ūdeņos – arī tāpēc peldvietas vasarās pārbauda, un nav nekāda varonība peldēties tur, kur atklāts piesārņojums.
Veselīgi pieaugušie ar labu imunitāti arī šo bīstamo infekciju parasti pārslimo nedēļas laikā. Taču maziem bērniem un vecākiem cilvēkiem var attīstīties arī dzīvību apdraudošās komplikācijas ar nieru bojājumiem, tā saukto hemolītiski urēmisko sindromu. Šī baktērija ražo spēcīgu toksīnu, kas bojā zarnu gļotādu, tāpēc var radīt asiņainu caureju, spēcīgas vēdergraizes, nelabumu, vemšanu un vēl citas nopietnas sekas.
Kāpēc vieni, kas ēduši to pašu ēdienu, saslimst, citi ne? Tas saistīts gan ar imūnsistēmu – kuram tā stiprāka –, gan ar to, cik daudz baktēriju apēsts. Pat vienam gurķim vienā kumosā baktērijas var nebūt, nākamajā – būt. Sliktā ziņa ir tā, ka pietiek ar pat pavisam mazmazītiņu E coli baktēriju daudzumu, lai ar tām saindētos.
Neizceptie hamburgeri
Latvijā agrāk hemolītiski urēmiskais sindroms no saindēšanās ar E coli baktēriju nebija reģistrēts. Saindēšanās ar to ir bijušas, taču parasti saslimušie tikuši cauri ar caureju. Latvijā arī nav reģistrēts daudz saindēšanās gadījumu ar E coli – vidēji ap trim katru gadu –, taču tas nenozīmē, ka pie mums šīs baktērijas nav bijis. Nu skaidrs – ja piemeklējusi caureja, daudzi nemaz neskrien pie ārsta pārbaudīt, no kā tā piemetusies. Visā Eiropā pagājušā gadā atklāti četri tūkstoši cilvēku, kuri ar to saindējušies.
Amerikā par visbiežāko inficēšanās cēloni uzskata nepietiekami izceptus hamburgerus. Par riskantu pārtiku tiek uzskatīts arī nepasterizēts piens, ābolu sula vai sidrs, svaigi sieri no nepasterizēta piena. Taču beidzamajos gados aizvien biežāk uz vainīgo soliņa sēdina arī dārzeņus. Visticamāk, gan tāpēc, ka tagad tos biežāk un precīzāk pārbauda laboratorijās.
E coli pieskaita pie vasaras infekcijām, piemēram, ASV, vairums inficēšanos notiek laikā no jūnija līdz septembrim.
Par to, kas īsti notika Siguldā, vai tiešām vajadzētu atteikties no arbūziem un citroniem, kā arī piecas svarīgas lietas par to, kā izvairīties no saskares ar bīstamo E coli, lasi šīs nedēļas žurnālā Ieva.
