Mūsdienu realitāte — resnē nabagie, bagātie tievē

Pieņemts uzskatīt, ka likteņa vai Dieva priekšā visi esam vienādi un visi tāpat kādreiz nonāksim, ja ne slimnīcā, tad kapos noteikti. Tomēr slimnīcās nebūt nevalda vienlīdzība, vērtējot pēc tajās ievietoto pacientu rocības un izglītības līmeņa. Konsultē Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs un vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule.
Liekais svars
Andris Lūsis
18. aprīlis

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Liekā svara un aptaukošanās epidēmija izplatās ar reklāmu un masu mediju palīdzību, īpaši ietekmējot bērnus. Pudule atzīmē, ka atkritumu jeb nevēlamo pārtiku visvairāk reklamē bērnu raidījumu laikā, tomēr ne visi to arī pērk. Tajā, ka aizvien aktīvāk tiek domāts par veselīgu dzīvesveidu, bet vienlaikus pieaug liekā svara problēma, var saskatīt likumsakarības – sabiedrības noslāņošanos pēc sociālekonomiskiem rādītājiem. «Tas tā notiek ne tikai pie mums, tomēr Latvija tieši pēdējos desmit gados ir izgājusi cauri šim izmaiņu periodam – pirms padsmit gadiem resni bija bagāto cilvēku bērni, tagad mums šī atšķirība ir samazinājusies, un pavisam drīz tā ies pretējā virzienā,» stāsta sabiedrības veselības analītiķe.

Jau šobrīd visā Rietumeiropā nabadzīgajās ģimenēs bērniem liekā svara problēmas ir lielākas. Mazvērtīgā pārtika ar augstu cukura un tauku saturu ir lētāka, un cilvēki ar zemākiem ienākumiem un arī sliktāku izglītības līmeni to pērk: «Mēs tagad esam krustpunktā, jo vecāki ar augstāku izglītības līmeni un lielākiem ienākumiem vairāk aizdomājas par to, ko ģimene ēd, ko bērns ēd. Turpretī vecāki ar zemāku izglītības līmeni mazvērtīgo pārtiku, kurā nav nekā vērtīga augšanai un attīstībai, saviem bērniem pērk kā našķus.»

Mazvērtīgā pārtika ar augstu cukura un tauku saturu ir lētāka, un cilvēki ar zemākiem ienākumiem un arī sliktāku izglītības līmeni to pērk

Tikmēr tieši izglītoto pilsētnieku vidū pieaug negatīvā tendence atteikties no vakcinācijas, stāsta Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, Jurijs Perevoščikovs. Pārsvarā tie ir izglītoti cilvēki, kas vairāk lasa, uzskata sevi par moderniem, seko jaunākajai sociālajos tīklos izplatītajai informācijai.

Viņi meklē alternatīvu informāciju, kā neslimot, kā dzīvot zaļāk, no aktivitātēm izvēlas jogu un bieži neuzticas tradicionālajai medicīnai. Viņi meklē kaut kādus savus ceļus. Arī Latvijā ir bijuši vairāki saslimšanas gadījumi bērniem, kuru vecāki paļāvās, ka no slimībām viņus pasargās kādas citas metodes,» atklāj epidemiologs.

Viņš norāda, ka vēl pirms desmit gadiem, kad starptautiskās konferencēs pieminētas antivakcinācijas kampaņas, Latvijā nav sapratuši, par ko ir runa, bet tagad to ietekme kļūst redzama. «Katrā valstī ir uz pirkstiem saskaitāmi cilvēki, kuri darbojas aktīvi pret vakcināciju, bet Latvijā vairāk ir to, kuru neizlēmību nosaka šaubas – vajag vai nevajag vakcinēties. Pagaidām gan vakcinēto cilvēku īpatsvars ir pietiekami labs,» situāciju raksturo Perevoščikovs.

Vakcinācijas monitoringa dati rāda, ka pirmajā dzīves gadā vakcinēti aptuveni 95%, bet otrajā dzīves gadā atpaliek vakcinācija pret vējbakām, jo joprojām populārs esot nepamatotais uzskats, ka bērniem vējbakas nepieciešams izslimot. «Mūsdienās satikt slimu bērnu ar vējbakām ir grūtāk, izslimošana var notikt pēc vairākiem gadiem, kad komplikāciju risks būs jau daudzkārt lielāks un slimība būs smagāka,» viņš stāsta.

Latvijā nedaudz sliktāki rādītāji esot arī attiecībā uz salīdzinoši jaunām vakcīnām un tām, kas ir pret retām slimībām, tomēr neviens vairs nesēž tikai savā dzīvoklī, bet dodas ārā un apceļo pasauli. Latvijā šogad jau bijuši aptuveni 20 saslimšanas gadījumi ar masalām, no kuriem trīs inficējās ceļojuma laikā.

Daļa Latvijas sabiedrības neatkarīgi no turības, izglītības līmeņa vai dzīvesvietas no ārstiem izvairās pat tad, ja apzinās, ka viņiem ir veselības problēmas.

«Tie var būt subjektīvi iemesli, kas ietver arī cilvēku psihisko stāvokli. Piemēram, daudziem ir bail uzzināt, kas ar viņu notiks, tas ir psiholoģisks fenomens, ka cilvēks labāk izvēlas nezināt – «kad nomiršu, tad nomiršu», skaidro Pudule. Dati rāda, ka nepilniem pieciem procentiem Latvijas iedzīvotāju varētu būt dažādi psihiskie traucējumi – kādai daļai no tiem var būt bail iziet no mājām un kontaktēties ar cilvēkiem, kamēr citi laiku pavada, skraidot pie ārstiem bez vajadzības.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs