• Kā gudri veidot produktu krājumus

    Uzturs
    Ievas Padomu Avīze
    Ievas Padomu Avīze
    22. aprīlis, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Koronvīruss ir izmainījis ikdienas dzīves ritmu: lai uz veikalu dotos iespējami retāk, jāsarūpē lielāks pārtikas krājums nekā līdz šim. Konsultē Inga Belousa, biedrības Zaļā brīvība projektu vadītāja.

    Pārtikas krājumus divām nedēļām izveidot un uzglabāt ieteicams tā, lai varētu nodrošināties ar pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu un neradītu pārtikas atkritumus.

    Revīzija pārtikas plauktos

    1. Apskaties, kas jau glabājas virtuves plauktos, ledusskapī un saldētavā. Pievērs uzmanību derīguma termiņam un izmet visu, kas ir vecs un sabojājies. Tā radīsies lielāka vieta pārtikas krājumam divām nedēļām, turklāt iegūsi pārskatu par mājās esošajām rezervēm, lai nevajadzīgi nepirktu tos produktus, kas mājās jau ir.
    2. Izslauki un dezinficē plauktus – tā tiksi galā ne tikai ar pārtikas kodēm, bet arī ar vīrusiem un baktērijām.
    3. Sakārto līdzīgos produktus vienkopus, lai varētu ātri atrast nepieciešamo: eļļu un sāli novieto tuvāk ēdiena gatavošanas vietai; etiķi – blakus mērcēm; atsevišķi saliec garšvielas; vienkopus konditorejas produktus: miltus, cukuru, cepamo pulveri un sodu; vienkopus arī makaronus, graudaugus un pākšaugus; atsevišķi saliec konservu kārbas.
    4. Pēc iepakojuma atvēršanas produktus uzglabā slēgtos caurspīdīgos stikla vai plastmasas (PE, PP) traukos – hermētiski noslēgtās burkās un noslēdzamās kastēs. Tā tie neizbirs pa visu plauktu, būs labāk pārskatāmi, turklāt tajos neiemājos pārtikas kodes. Necaurspīdīgos traukos saliktajiem produktiem izveido uzlīmes vai ar marķieri uzraksti, kas tie ir un kad jāizmanto. Uzlīmes var sagatavot ar īpašu dizainu, kas ieskatīšanos plauktos padarīs patīkamāku.
    5. Produktus, kuru derīguma termiņš tuvojas beigām, saliec plauktu priekšpusē, lai tos izmantotu pirmos, tāpat arī iekļauj tos ēdienu gatavošanas sarakstā tuvākajām dienām.
    6. Iemācies saprast izlietot līdz un ieteicams līdz norādes, jo gandrīz 50% eiropiešu šīs norādes rada neskaidrības un tādējādi rodas 10% pārtikas atkritumu:
      • ieteicams līdz apzīmē produkta kvalitāti. Pēc šī datuma, ja ir ievēroti uzglabāšanas norādījumi un iepakojums nav bojāts, produktu ir droši lietot uzturā, bet garša, tekstūra vai smarža var būt nedaudz mainījusies. Šī norāde parasti ir plauktos uzglabājamai pārtikai, kas ir konservēta, kaltēta, žāvēta, sasaldēta, un svaigiem augļiem un dārzeņiem.
      • izlietot līdz apzīmē pārtikas drošību. Pēc šī datuma produktu lietot nevajadzētu, pat ja tas smaržo vai garšo labi. Šī norāde ir ledusskapī uzglabājamai pārtikai, kas viegli bojājas, piemēram, piena produkti, gaļa, gatavie salāti.

    Pirkumu plānošana

    • Pārdomā savas kļūdas, kad ilgākam laikam iepirkies iepriekš: kuri pārtikas produkti nebija iegādāti, kuru pietrūka.
    • Saplāno ēdienkarti vismaz septiņām dienām uz priekšu.
    • Izskati mājās produktu plauktus, ledusskapi un saldētavu un noskaidro, kuri produkti plānoto ēdienu gatavošanai jau ir un kas jāiegādājas.
    • Pirms iepirkšanās izveido iepirkumu sarakstu, kurā iekļauj produktus, kas ļautu sagatavot pārtiku ar sabalansētu šķiedrvielu un ogļhidrātu, olbaltumvielu, tauku un cukura daudzumu.
    • Izveido savu iepirkumu sarakstu papīra formātā, tālruņa piezīmju grāmatiņā vai arī izmanto kādu no lietotnēm, ko var lejupielādēt savā viedtālrunī. Ja veikalā izmantoji viedtālruni, pēc iepirkšanās mājās to notīri ar spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekli.

    Iepirkšanās

    1. Iepērcies laikā, kad veikalā ir vismazāk cilvēku. Ievēro divu metru distanci un, ja ir iespējams, norēķinies ar karti. Lieto dezinfekcijas līdzekļus un cimdus, ko iemācies novilkt, nepieskatoties to virspusei.
    2. Neej iepirkties, kad moka izsalkums, pērc tikai to, kas rakstīts iepirkumu sarakstā, un ņem rokās tikai tos produktus, kurus iegādāsies.  
    3. Izvēlies vietējo ražotāju pārtiku, jo tā tos atbalstīsi šajā ārkārtas situācijā. Cik iespējams, izvēlies bioloģiskus un tuvākā valstī audzētus vai ražotus produktus. Ja iespējams, izvēlies produktus ar Godīgās tirdzniecības (Fairtrade) marķējumu.
    4. Atturies no spontāniem iepirkumiem: ieraugot produktus ar pazeminātām cenām, apdomā, vai jāiegādājas, ja tie nav iepirkumu sarakstā. Iegādājies tos tikai tad, ja skaidri zini, kā un kad šos produktus izmantosi.
    5. Nepērc nevajadzīgi daudz liekas pārtikas: izvērtē, vai būs vieta uzglabāšanai, un atceries, ka valstī ir pietiekami krājumi, lai pietiktu visiem. Ja veikala plaukti ir pustukši, tas nenozīmē, ka šie produkti jau beigušies, bet gan to, ka veikalu darbinieki nav paspējuši tos no noliktavām nogādāt plauktos.
    6. Ja esi pašizolācijā, lūdz palīdzību radiniekiem, draugiem, meklē iespēju iegādāties pārtiku attālināti vai lūdz palīdzību vietējā pašvaldībā.
    • Pārtikas produkti, ko var ilgāk uzglabāt: konservētā pārtika – zupas, sautējumi, dārzeņi, augļi (vēlams, stikla traukos);
    • saldētā pārtika – dārzeņi, augļi, ogas, zivis, pusfabrikāti;
    • graudaugi – pupas, zirņi, grūbas, lēcas, griķi, rīsi;
    • sausā pārtika – makaroni, pārslas,
    • piens ar garu uzglabāšanas termiņu un augu izcelsmes piena dzērieni,
    • tēja un kafija – esot mājās tos izlietojam ātrāk,
    • dārzeņi un augļi, kas ilgāk uzglabājas – kartupeļi, kāposti, burkāni, kāļi, sīpoli, ķiploki, āboli, apelsīni.
    • Neaizmirsti arī par augļiem un dārzeņiem ar īsu uzglabāšanas laiku – tomātiem, gurķiem, brokoļiem, lapu dārzeņiem, ko vislabāk ir ēst svaigus. Tie atsvaidzina un dažādo uzturu. Taču, ja iegādājies vairumā, ieplāno laiku to blanšēšanai un sasaldēšanai.

    Gatavo tik daudz, cik apēdīsi!

    Pašizolācija var ietekmēt apetīti – citiem tā palielinās, citiem samazinās. Plāno porcijas – gatavo tik daudz ēdiena, cik var apēst. Nepieciešamo gaļas, zivju vai dārzeņu daudzumu var noteikt, kā mērinstrumentu izmantojot savu dūri, plaukstu vai sauju. Nomaini šķīvjus pret mazākiem, tā pārtikas atkritumu daudzumu varam samazināt pat par ceturtdaļu – paliekot mājās, tu nepārēdīsies un neuzkrāsi lieko svaru.

    Uzglabāšana

    • Nav pierādījumu tam, ka Covid-19 izplatītos ar pārtiku, jo galvenais saslimšanas risks ir ciešs kontakts ar inficētiem cilvēkiem. Regulāri un pareizi mazgā rokas un ievēro higiēnu. Ja nevari pārtikas iepakojumus pēc atnešanas mājās izmest, nomazgā vai dezinficē virsmas, kas nonāk saskarē ar pārtiku un pārtikas iepakojumu uzreiz pēc iepirkšanās.
    • Pārtikas uzglabāšanai izmanto pēc iespējas mazāk plastmasas iepakojumu. Visdrošāk izvēlies plastmasas traukus ar apzīmējumiem 2 (HDPE), 4 (LDPE) un 5 (PP), izvairies no traukiem ar 7 (PC, PC-7, 7-OTHER), 6 (PS) un 3 (PVC), jo tie satur ķīmisko savienojumu BPA jeb bisfenolu-A.
    • Daudzi sulīgie un garšīgie augļi, kā arī dārzeņi ātri bojājas, un liels to daudzums var nonākt atkritumos. Lai pagarinātu lietošanas laiku, pēc iegādes tos sagatavo uzglabāšanai.

    Blanšēšana 

    Brokoļus, kāpostus, sagrieztus burkānus, baklažānus, papriku, cukīni, sīpolus u. c. 2–5 minūtes applaucē ar karstu ūdeni vai tvaiku, tad uz minūti ieliec aukstā ūdenī, nosusini, saliec traukos vai saldēšanas maisiņos un liec saldētavā. Tas kopumā neaizņem vairāk kā 15 minūtes, taču lieliski samazina dārzeņu apjomu (līdz ar to palielina pieejamo vietu saldētavā), nodrošina tevi ar svaigiem dārzeņiem un samazina izmesto dārzeņu apjomu.

    Knifi pārtikas glabāšanai ledusskapī:

    1. Pirmais iekšā, pirmais ārā: produktus ar īsāku derīguma termiņu liec plaukta priekšējā rindā, bet tos, kam derīguma termiņš garāks – aizmugurē.
    2. Augļus un dārzeņus glabā atsevišķās atvilktnēs. Durvju plauktos saliec garšvielas un mērces. Gaļu un jūras veltes ieliec zemākajā nodalījumā, olas, piena produktus un visus atlikušos dārzeņus – augstākos. Šo kārtību nosaka temperatūras atšķirība dažādās ledusskapja zonās.
    3. Pēc oriģinālā iepakojuma atvēršanas produktu no tā izņem un liec slēgtā traukā vai ietin jaunā pārtikas iepakojumā. Uz iepakojuma uzraksti derīguma termiņu un tad šo produktu ieliec plauktā, ledusskapī vai saldētavā. Pieliec pie ledusskapja kalendāru, lai zinātu, līdz kuram datumam attiecīgais ēdiens ir labs.
    4. Atsevišķi iepako un uzglabā: dārzeņu, piena un gaļas produktus, jēlos produktus (gaļu, zivis, jūras veltes un olas) un pagatavotos produktus.
    5. Zaļumus uzglabā ledusskapī slēgtos traukos, pirms tam tos padzirdi ūdenī – tā pagarināsi svaigumu lapu dārzeņiem – dillēm, pētersīļiem, kinzai, sīpolu lokiem un selerijām.

     

    Saldēšana

    1. Sasaldēt var gandrīz jebkuru pārtiku, taču tās kvalitāte samazināsies pēc 3–12 mēnešiem atkarībā no produkta.
    2. Saldētavā produktu iepakojumus sakārto pa produktu veidiem: gaļa, jūras veltes, dārzeņi, mērces u. c.
    3. Saldēšanai piemērots iepakojums ir gaisa necaurlaidīgi saldējamie maisiņi, saldētavās lietojami plastmasas trauki (kas nesatur BPA), saldējamais papīrs vai folija, jo tie pasargā ēdienu no izkalšanas, iztecēšanas un sabojāšanās.
    4. Uzturi saldētavā –18 °C vai zemāku temperatūru. Pilna saldētava ir ekonomiskāka, jo aukstajam gaisam nav daudz jācirkulē, tāpēc vajag mazāk elektrības. Lai mazinātu brīvo telpu, liec saldētavā līdz pusei pildītas plastmasas pudeles.
    5.  
    6. Pirms saldēšanas ēdienu atdzesē, dali porcijās, iepildi saldēšanas iepakojumā, pirms aizvēršanas no iepakojuma izspied gaisu.
    7. Uz iepakojuma uzraksti vai tam uzlīmē norādi ar uzglabāšanas datumu uzglabāt līdz.
    8. Lai atkausētu pārtiku, pārliec to no saldētavas uz nakti ledusskapī. Ja steidzies, iepakojumu ieliec aukstā ūdenī alumīnija traukā, jo alumīnijs labi vada siltumu, tas atkausēs ātri un vienmērīgi. Mikroviļņu krāsns uzsilda ēdienu nevienmērīgi un izveido karstos un aukstos laukumus, kur var izdzīvot mikrobi.
    9. Nesaldē atkausēto pārtiku atkārtoti.
    10. Saldēšanas termiņi biežāk saldētajiem produktiem:
      • piena produktus – sviestu un margarīnu var uzglabāt sasaldētu trīs mēnešus, bet rīvētu sieru var sasaldēt līdz četriem mēnešiem. Sieru, biezpienu, sviestu, margarīnu var sasaldēt mazākos daudzumos, lai no saldētavas var izņemt tikai vajadzīgo daudzumu;
      • maizi var sasaldēt līdz trīs mēnešiem;
      • pienu var turēt sasaldētu vienu mēnesi. Pirms lietošanas to atkausē ledusskapī un labi sakrata;
      • pagatavotu un ēšanai gatavu pārtiku – zupas, sautējumus, pastu, rīsus u. c. – var turēt sasaldētu ne ilgāk par trim mēnešiem;
      • pagatavotus gaļas produktus – desas, cepešus, kotletes u. c. – no viena līdz sešiem mēnešiem.

    Pārpalikumu izmantošana

    • Atsvaidzini savītušos dārzeņus, pirms lietošanas tos dažas stundas paturot aukstā ūdenī.
    • Svaigo dārzeņu pārpalikumus sakrāj aizveramajos saldēšanas maisiņos vai saldētavas traukos. Kad maisiņš pilns, izmanto tā saturu, lai pagatavotu dārzeņu buljonu, ko var sasaldēt un uzglabāt saldētavā.
    • Pagatavoto dārzeņu pārpalikumus izmanto zupās, sautējumos, pudiņos, salātos, sacepumos.
    • Graudaugu ēdienus – rīsus vai biezputras – var izmantot kā pankūku vai kēksiņu sastāvdaļu.
    • Pagatavoto ēdienu pārpalikumus nevis izmet vai uzglabā bļodā ledusskapja dziļumā, bet sasaldē. Sadali ēdienu pārpalikumu porcijās, katru ievieto atsevišķā maisiņā vai traukā. Atdzesē, pieliec etiķeti un sasaldē. Būs gatavs mājās pagatavots ēdiens kādai no turpmākajām pašizolācijas dienām.
    • Arī maizi var uzglabāt saldētavā. Sagrieztu maizi var grauzdēt vēl neatkausētu, tāpēc to pirms saldēšanas labāk sadalīt porcijās pa dienām. Ja maize jau ir sakaltusi, to var atsvaidzināt, izmērcējot ūdenī un uzkarsējot cepeškrāsnī vidējā temperatūrā. No sakaltušas maizes var pagatavot arī rīvmaizi, zupu, pudiņu, pildījumus, biezinātājus, grauzdiņus un daudz ko citu un uzglabāt tos saldētavā.

    Uzņemies atbildību!

    Ārkārtas situācijā pārtika nav brīvi pieejama visiem. Riska grupu pārstāvji un tie, kuri pašizolējas, nevar aiziet uz veikalu un iegādāties pārtiku vairākām nedēļām uz priekšu. Tāpēc uzturi kontaktu ar saviem radiem, draugiem, paziņām, kolēģiem un kaimiņiem. Nepieciešamības gadījumā esi viņu iepirkšanās eņģelis vai gatavās maltītes sagādnieks – piedāvā palīdzību iepirkt pārtikas produktus vai sagatavot ēdienu un piegādāt to. Dalies ar informāciju par pašvaldību nodrošinātajām ēdināšanas iespējām pirmsskolas un skolas vecuma bērniem un to vecākiem no trūcīgām, maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm.

    Citus vērtīgus aktuālus un praktiskus materiālus lasi jaunākajā IEVAS Padomu avīzē!

    • Kā gudri veidot produktu krājumus, lai koronvīrusa laikā uz veikalu dotos iespējami retāk.
    • Kas rūpīgi jāpadomā, pieņemot lēmumu par savu uzkrāto pensijas kapitālu?
    • 9 viegli izpildāmi vingrojumi stiprai un lunkanai mugurai.
    • Vai vērts riskēt, balinot zobus mājās.
    • Kādu sejas masku iegādāties?
    • Padomi, kā tikt pie tīriem taukiem draudzīgi videi, veselībai un maciņam.
    • Kā nopirkt labus gumijas zābakus.
    • Par ko mēdz apvainoties kaķi un ko šādās situācijās darīt saimniekam?
    • Kurus sīksīpolus labāk izvēlēties?
    • Kā iespējams dārzā ieaudzēt vizbulītes?
    • Jāsteidz apgriezt hortenzijas!
    • Ar ko pildīt vai ko iemaisīt pankūkās, lai ēdājam tās neapnīk.  Vienkārša gaļas lazanja.
    • Kā pareizi izvārīt buljonu.
    • Vienkāršā un sātīgā itāļu zupa panata.
    Ievas Padomu Avīze nr16

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē