Ilgi neuzglabāt, savītušu neēst un citi vienkārši principi vērtīgo uzturvielu uzņemšanai

Pēdējos gados cilvēki arvien biežāk cenšas ēst veselīgi, lai dienas laikā uzņemtu nepieciešamo kaloriju, vitamīnu un citu vērtīgo vielu devu. Taču labo nodomu īstenošanai ceļā nereti stājas nezināšana, kā rezultātā apēstais organismam nebūs tik vērtīgs, kā sākotnēji varētu šķist. Kā no ikdienā visbiežāk patērētajiem produktiem gūt maksimālu labumu, iesaka pārtikas tehnoloģe Dzintra Kokta.
Pareizs uzturs
Santa LV
16. augusts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

No dobes vēderā vai saldētavā

Dārzeņi, augļi un ogas sāk zaudēt uzturvielas jau tajā brīdī, kad tie tiek izcelti no dobes vai noplūkti no koka. Jo īsāku laiku svaigi produkti tiek turēti plauktā vai ledusskapī, jo vairāk tie saglabās vērtīgās vielas, garšu un tekstūru. Savukārt, ja raža pārsteigusi ar apjomiem vai nopirktos produktus neizdodas apēst, izplatītākais un ieteicamākais produktu uzglabāšanas veids ir saldēšana. Saldēti produkti uzturvērtības ziņā ir līdzīgi svaigiem produktiem, īpaši, ja tiek sasaldēti uzreiz pēc novākšanas. Ieteicamais uzglabāšanas laiks saldētavā ir ne ilgāk kā 12 mēneši.

“Nav ieteicams atkārtoti kausēt un saldēt produktus, jo procesā tiek bojāti to šūnapvalki, zaudējot mitrumu, garšu, sākotnējo struktūru un vērtīgo vitamīnu un minerālvielu daudzumu.

Vairākkārtīgi saldēta un kausēta pārtika kļūst daudz uzņēmīgāka pret baktērijām.

Uzmanība jāpievērš arī veikalos nopērkamajai saldētajai pārtikai – ja jūtams, ka produkti ir vienā gabalā, tas nozīmē, ka iepakojums jau ir bijis atkusis un atkārtoti sasaldēts, līdz ar to arī vērtīgo vielu daudzums ir samazinājies,” skaidro WillowMed pārtikas tehnoloģe Dzintra Kokta.

Vesels dārzenis – vērtīgāks par svaigi spiestu sulu

Svaigi spiestas sulas maldīgi tiek uzskatītas par vienkāršāko un ātrāko veidu, kā uzņemt diennaktī nepieciešamo dārzeņu un augļu devu. Tomēr sulas pagatavošanas procesā vairums uzturvielu tiek zaudētas. Šķiedrvielām, vitamīniem, minerālvielām un antioksidantiem bagātākās augļu un dārzeņu daļas – miza un sēklas – paliek sulu spiedē.

Sulai pievienota augu eļļa palielinās sulas vērtību, jo veicinās taukos šķīstošo vitamīnu uzsūkšanos.

Piemēram, burkāni satur daudz beta karotīna, zarnu traktā tas pārtop par A vitamīnu, kas ar papildu taukvielām ļaus daudz raitāk norisināties organisma procesiem. Tomēr apēsts svaigs dārzenis vai auglis tāpat būs vērtīgāks un veselīgāks, tai skaitā arī zobu un smaganu veselībai.

Graudaugiem svarīgs to pagatavošanas veids

Ievērojot mērenību un iekļaujot ēdienkartē graudaugus, no kuriem vismaz puse ir no pilngraudu produktiem, tiks uzņemts pamatīgs enerģijas, šķiedrvielu, minerālvielu un B grupas vitamīnu lādiņš.

“Graudaugu produktu pagatavošana ir gaumes lieta, tomēr visvairāk vērtīgo vielu saglabāsies, ja auzu pārslu putru vārīsim tikai īsu brīdi, atstājot to uzbriešanai – nav svarīgi pienā vai ūdenī, taču ieteicams bez cukura. Dažādojot ēdienkarti, iespējams izvārīt putru no prosas putraimiem, kuri pirms tam obligāti jāskalo trīs līdz četras reizes ar aukstu ūdeni. Savukārt griķi būs pilnvērtīgāki, ja tiks briedināti (zaļie griķi) – aplieti ar ūdeni vai ar kādu no skābpiena dzērieniem – paniņām, kefīru vai bezpiedevu jogurtu,” iesaka Dzintra Kokta.

Ja mājās ir brīva vieta un laiks, var izmēģināt graudu diedzēšanu, rūpīgi sekojot līdzi graudu un sēklu kvalitātei, izvēloties piemērotu trauku diedzēšanai, un mikrozaļumus izlietojot ātri pēc nogriešanas, vispirms tos noskalojot ar ūdeni. Diedzētajos graudos būs koncentrēts lielāks vitamīnu un minerālvielu daudzums, tos ērti pievienot salātiem, krēmzupām, jogurtiem, biezpienam vai izmantot ēdienu dekorēšanai.

Ne vienmēr redzamais bieds – pelējums

“Jebkurš pelējums ir kaitīgs veselībai, jo satur mikrotoksīnus – indīgas vielas, kas var izraisīt akūtu saindēšanos, novājināt  imūnsistēmu un pat izraisīt kādu no vēža formām.

Vecmāmiņas metode, noņemot pelējuma virskārtu ievārījumam vai maizei, nelīdzēs, jo tas pārklāj ne tikai produkta virspusi, bet iekļūst dziļi pārtikā un ar aci nav redzams.

Tāpēc, ja produkts ir sapelējis, iebojājies vai savītis, to neēdam. Ir pāris izņēmumi, kuriem nogriežot pelējušo daļu, veselo var turpināt ēst – cietie sieri, salami desas un vītināti gaļas produkti. Savukārt, ja pelējuma kārta uzmetusies pēdējai ievārījuma burciņai, ko žēl izmest, tad tā vietā, lai vienkārši noņemtu virskārtu, ievārījumu var atkārtoti izvārīt un turpināt našķēties,” stāsta pārtikas tehnoloģe.

Lai izvairītos no pelējuma rašanās, speciālisti iesaka pārtikas produktus uzglabāt sausā, tumšā un ne pārāk siltā vietā, katram produktam izvēloties piemērotu un atsevišķu konteineru. Noglabātā pārtika regulāri ir jāpārbauda, īpaši graudaugi un rieksti, kas ir visvairāk pakļauti pelējuma sēnīšu riskam. Ja iespējams, pārtika jāiegādājas tikai svaiga un neilgi pirms pagatavošanas, to ilgi neuzglabājot.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs