Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Turklāt smadzenes jau nav atbildīgas tikai par to, kādu atzīmi saņemsim eksāmenā, vai cik labi spēsim iegaumēt iepirkumu sarakstu bodē. Smadzenes nosaka, kā strādā mūsu sirds un plaušas, kā spējam kustēties, kāds ir mūsu emocionālais noskaņojums, un tā tālāk. Tāpēc uzturēt savus bēniņus Šveices pulksteņa cienīgā kārtībā – tā ir mūsu lielākā atbildība, kad plānojam savas maltītes.Tātad – ar ko jāpabaro smadzenes?
Omega 3 taukskābes
60 procentus smadzeņu masas veido tauki, un smadzenes izmanto omega 3 taukskābes par būvmateriālu jaunu smadzeņu un nervu šūnu būvēšanai. Tāpat šīs taukskābes spēj palēnināt vecuma radītās izmaiņas smadzeņu funkcijās – atmiņas pasliktināšanos un arī Alcheimera slimības veidošanos. Un vēl ir pierādīts, ka omega 3 taukskābes palīdz uzlabot atmiņu, atvairīt depresiju un citas garīgas saslimšanas, kā arī mazināt to simptomus.
Uz šķīvja liksim treknās zivis (lasi, foreli, sardīnes, siļķes, mencas un to aknas), mielosimies arī ar austerēm, anšoviem, ikriem, valriekstiem, čijas sēklām.
Antioksidanti
Antioksidanti palīdz atvairīt tā saukto oksidatīvo stresu un iekaisuma procesus – tie savukārt paātrina smadzeņu novecošanu un dažādas deģeneratīvas slimības. Piemēram, antioksidantu labie darbi attālina tādas neiroloģiskas saslimšanas kā Alcheimera slimība un Pārkinsona sindroms.
- Viena no jaudīgākajām antioksidantu bumbām ir mellene – īpaši pateicoties tās sastāvā esošajiem antocianīniem (kas, starp citu, vairāk ir mūsu meža, nevis audzētavu mellenēs).
- Kurkumas sakne ir vēl viens izslavēts antioksidantu avots. Pierādīts, ka kurkumas aktīvā viela kurkumīns spēj uzlabot atmiņu, atvairīt Alcheimera slimību vai palēnināt tās norisi, tas stimulē augšanas hormonu veidošanos smadzenēs. Vēl noskaidrots, ka kurkumīns spēj cīnīties pret depresijas simptomiem, kā arī stimulēt baudas un prieka hormonu serotonīna un dopamīna veidošanos smadzenēs.
- Antioksidantus, starp citu, satur arī kafija. Turklāt arī kofeīnam piemīt dažas labas īpašības – tas bloķē miegainību raisošo hormonu adenozīnu, tāpēc mūs padara modrākus un saasina uzmanību.
K vitamīns
Noskaidrots, ka K vitamīna klātbūtne organismā uzlabo atmiņu, stimulē smadzeņu šūnu veidošanos un aktivitāti, palīdz mācīšanās un iegaumēšanās procesos.
K vitamīna galvenā mājvieta ir zaļie dārzeņi – brokoļi, lapu kāposti, Briseles kāposti, mangolds, arī liellopu aknas un cūkgaļa.
Cinks
Cinks ir ārkārtīgi svarīgs dalībnieks smadzeņu veselības procesos – tas palīdz uzturēt nervu impulsu pārvadi smadzenēs, piedalās šūnu augšanas un dalīšanās procesā, kā arī olbaltumvielu un DNS sintēzē. Cinka trūkums organismā tiek saistīts ar tādām slimībām kā depresija, Alcheimera slimība, kā arī Pārkinsona sindroms.
Cinka jaudīgākā krātuve ir sarkanā gaļa – piemēram, 100 gramos maltas liellopu gaļas ir gandrīz puse nepieciešamās cinka devas. Vienu lēnu solīti aiz gaļas cinka satura ziņā turas vēžveidīgie un citas ūdens radības – vēži, krabji, garneles, mīdijas. Taču īstas cinka bumbas ir austeres (apēdot pusduci austeru, mēs tiekam pie trīskārtīgas cinka dienas devas). Cinku satur arī ķirbja un sezama sēklas, kā arī pupiņas un lēcas.
Magnijs
Magnijam ir liela loma mācību un atmiņas procesos. Magnijs uzrauga arī to, kā strādā neiromediatori – ķīmiskas vielas, kas palīdz nosūtīt un saņemt ziņas starp smadzeņu šūnām. Tas arī palīdz pasargāt no nomāktības, depresijas, arī migrēnas un pat epilepsijas. Brīnišķīgi magnija avoti ir avokado, banāni un rieksti – mandeles, Brazīlijas un Indijas rieksti. Lai uzņemtu papildu magniju, uzturā jāiekļauj vairāk pākšaugu – pupiņas, lēcas, zirnīšus, turku zirņus, sojas pupiņas un citus. Īpaši daudz magnija atrodams arī sēkliņās – ķirbju, sezama sēklās, linsēklās, kā arī čijas sēklās.
