Ciemos pie maizītes

Interesanti
Līga Stirna
2. oktobris

Drukāt

Saglabāt

Foto: Publicitātes foto
Maize – produkts, kas cilvēces attīstībai gājis līdz no tās pirmsākumiem. Diena, kad cilvēkiem ienāca prātā samalt graudus, iejaukt mīklu un piesaistīt procesā uguni, bija lieliska! Ģeniāla! Maize ir pieminēta senākajos rakstos, abās Derībās un arī latviešu tautasdziesmās. Maize ir svēta, un visam pamats.

Lai arī šodienas modernajā skrējienā pēc veselīguma bieži vien maizi noniecina, tam nav iemesla. Atkal un atkal uztura speciālisti slavē maizīti par tās labajām īpašībām, un mums Latvijā patiešām ir paveicies – mēs protam cept gardu maizi!

Kādreiz svētku gardums un bērnu prieks bija svaiga baltmaize, taču nu tā nostumta maliņā un nokaunināta kā neveselīga, tronī kāpjot melnajām, pilngraudu un rudzu maizēm. Taču man joprojām nav lielāka kāruma ievārījumu vārīšanas laikā kā rika baltas maizes ar sviestu un svaigu, vēl siltu aveņu zapti! Nu nav! Tāpat viena no spilgtākajām bērnības atmiņām man ir viesošanās ceptuvē – tas varētu būt bijis manā 1. klasītē, un tā svaigi ceptas maizes smarža, kad karstie kukulīšu nāca laukā no krāsns…

Rudens sākumā nelielai žurnālistu grupai tika dota iespēja paviesoties vienā no vecākajām ceptuvēm Latvijā – Latvijas Maizniekā Daugavpilī. Šī ceptuve laika gaitā ir nomainījusi vairākus nosaukumus, taču bez pārtraukuma strādā kopš 1968. gada.

Piebraucam pie lielas, baltas ēkas. No autobusa kāpju laukā, degunu izslējusi, – ceru sajust to pašu svaigas maizes smaržu no bērnības. Kad Laima Rīgā strādā, puse pilsētas taču smaržo! Nekā! Te gaiss svaigs un neitrāls. Pie ēkas dižojas trīs milzīgi, spoži metāla torņi – miltu glabāšanas tvertnes. Piekrītoši novērtēju, ka toizmērs atbilstošs vienai no lielākajām ceptuvēm Latvijā.

Sagatavoti ekskursijai – ietērpti baltos halātos, bahilās un cepurītēs, noņēmuši visas rotaslietas (nedod dies, skatoties mīklas kublos, kaut kas tajos iekritīs!) – dodamies iekšā. Atveras durvis – un joprojām nekādas svaigi ceptas maizes smaržas! Izrādās, uzņēmums ieguldījis ievērojamus līdzekļus modernā ventilācijas sistēmā. Padomājot mazāk emocionāli, tas arī šķiet pareizi, – vienlaicīgi strādā vairākas cepšanas līnijas, un ja visi šie aromāti savītos kopā, diez vai diendienā strādājošiem tas būtu patīkami.

Latvijas Maiznieks strādā ar plašu sortimentu, un katrai maizītei savas kaprīzes. Ārkārtīgi piemīlīgas izskatās baltmaizes raudzēšanas formiņas, kā mazas abriņas, mazi šūpulīši ar auduma sedziņu. Rudzu maize top lietišķi, tās sagatavošanā interesantākais notiek citās telpās, kur top ieraugs un tiek mīcīta mīkla. Pēc augstajām miltu tvertnēm pie ieejas pārējie toveri ceptuves iekšienē šķiet neparasti mazi, bet, ja paskaita, ka ieraugam atvēlēti gandrīz 30 bunduļi, ceptuves apjoms ir atbilstošs statusam (vēlreiz piekrītoši pamāju!). Katrai rupjmaizei tiek izmantots atbilstošs ieraugs, ko atjauno reizi mēnesī.

Esam aculiecinieki tam, kā sāk veidot rudzu maizes mīklu – toverī ieplūst ieraugs, atbilstoši receptei datorā piegādāts nepieciešamais miltu daudzums, bet pārsteidz diedzēto graudu un jo īpaši sēkliņu apjoms, kas tiek pievienots mīklai. Dāsni un bagātīgi! Uzņēmuma maizes meistari – tehnologi – rūpīgi seko līdzi dažādiem jauninājumiem, ceptuvē ieviešot progresīvas tehnoloģijas, taču vienlaikus saglabājot īstenas latviešu maizes cepšanas tradīcijas un ierasto garšu.

Maizes cepšana notiek modernās, automatizētās iekārtās, un tikai viena – Īstenā rudzu maize tiek fasēta ar rokām. Izrādās, šī maize ir tik pamatīga, ka tai vajadzēja uzbūvēt īpašu griežamo aparātu. Kārtīga, gruntīga latviešu rupjmaize!

Cits stāsts ir par cimperlīgo ārzemnieci – čiabatas maizīti. No brīža, kad mīkla nonāk dalīšanas iekārtā līdz brīdim, kad kukulīši izšļūc no krāsns, paiet pusotra stunda. Čiabatas mīkla ir īpaša – tā ir rūpīgi jāatpūtina, nedrīkst aiztikt un uztraukt. Ceļā uz krāsni mīklas kukulīši netiek ne mīcīti, ne pārvietoti, tikai saudzīgi noglāstīti un nedaudz formēti. Tikai tad maizīte iegūst to gaisīgo mīkstumu un kraukšķīgo garoziņu. Latvijas Maiznieka jaunums ir divi veidu čiabatas maizes – tumšā un gaišā ar olīvām.

Starp citu – jo lielāki burbuļi šķēlē, jo labāka čiabata!

Latvijas Maiznieks pirmie ir sākuši cept čiabatu realizācijai veikalos. Parasti sasaldētu čiabatas maizi lielveikalu ķēdes iegādājas no ražotāja un cep pašas, tad tā karsta nonāk veikalu plauktos, taču, kamēr atnes līdz mājām, maizīte jau atdzisusi. Latvijas Maiznieks nolēmuši, ka mēs katrs pats varam uzcept sev karstu, svaigu maizīti jebkurā brīdī – cepeškrāsnī brokastīm, vakariņām, to var arī grilēt un pat pa šķēlei uzcept visparastākajā tosterī! Mēs mājās izmēģinājām – super! Nokraukšķinājām karsto klaipiņu 10 minūšu laikā!

Jaunums ir diedzētu graudu iekļaušana starp izejvielām – tos izmanto jaunās maizes sērijas Latvijas Graudu maize ražošanā, kuras sastāvā, pateicoties šiem īpaši fermentētajiem graudiem, ir ievērojami samazināts cukura daudzums.

“Sekojam līdzi pieprasījumam un ieviešam dažādus jauninājumus produktu klāstā. Mūsu jaunākā sērija ir Latvijas Graudu maize, kurā tiek izmantoti diedzēti graudi, papildinot maizi ar vērtīgām uzturvielām un vitamīniem. Pašlaik esam vienīgais maizes ražotājs valstī, kas pagatavo produktu no diedzētiem graudiem,” stāsta Latvijas Maiznieks valdes loceklis Māris Daude.

Graudu diedzēšana jeb fermentācija ir bioķīmisks process, kura rezultātā tie iegūst tumšu krāsu, saldenu garšu un iesala aromātu. Tas bagātina maizes garšu un ļauj ievērojami samazināt cukura daudzumu pagatavošanas procesā.

Diedzēti graudi ir bagāti ar A un B grupas vitamīniem, minerālvielām, aminoskābēm, šķiedrvielām, enzīmiem un citām vielām. 

Graudus nediedzē ceptuvē, tos uznēmumam piegādā partneri, kuru bizness ir tieši graudu diedzēšana. Mums vēlāk tiek iedota burka ar tumšo graudu masu, kas smaržo pēc iesala, un karote noprovēšanai. Saldeni.

Stāstot par uzņēmuma darbu, Māris Daude vairākkārt uzsver to, ka viena no svarīgajām rūpēm ir darba apstākļu atvieglošana, tāpēc ir ieguldīti vairāki desmiti miljoni eiro iekārtās, kas cilvēku vietā dara smagos darbus. Mīklas mīcīšana, toveru un pat maizes kastu cilāšana ir pagātne – tas viss notiek automatizēti.

Bet galvenais, kas šo rindu autorei simpatizēja visvairāk – visi strādājošie saka maizīte. Nevis maize. Tieši tik sirsnīgi. Un tas pārliecina, ka darbs tiek darīts ar mīlestību. Jo citādi taču nedrīkst – tad maize nebūs garšīga…

Latvijas Maiznieks šogad iesākuši arī sociālu kampaņu, aicinot apciemot savus tuviniekus. Negaidīti, pēkšņi, vienkārši tāpat, jo katrai desmitajai (9 %) ģimenei nav kopā sanākšanas tradīciju, liecina pētījumu centra Norstat veikta Latvijas iedzīvotāju aptauja. “Maizi lietojam ikdienā, to liekam svētku galdā un, protams, ka visgardāk tā garšo, kad varam ar to dalīties ar savu ģimeni. Ikvienā dzīves aktivitātē svarīgi ir līdzcilvēki un šajā sociālajā akcijā aicinām to neaizmirst arī mūsdienu steidzīgajā tehnoloģiju laikmetā. Aptaujā esam noskaidrojuši, ka nepilna puse (46 %) Latvijas ģimeņu sanāk kopā teju katros svētkos, 36 % – vairākas reizes gadā. Gribam atjaunot un spēcināt šīs kopā sanākšanas tradīcijas!” saka Māris Daude.

 

 

 

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs