Baltijas jūras zivis kļūst tīrākas?

Atbild speciālists
IEVAS Padomu Avīze
18. septembris

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Pēdējā laikā tiek uzsvērts, ka Baltijas jūra ir piesārņota un tajā zvejotās zivis uzturā jālieto apdomīgi. Kas jāzina, iegādājoties Baltijas jūrā zvejotas zivis? Atbild ANDRIS VAIDERS, Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākais eksperts.

«Regulāri pārbaudām Baltijas jūrā zvejotās zivis, un jau apmēram desmit gadus nevienās analīzēs zivju drošuma un nekaitīguma normas nav pārsniegtas. Kontrolējam gan parazītu klātbūtni, gan mikrobioloģisko piesārņojumu, gan veicam dioksīnu un smago metālu analīzes dienestam piešķirto finanšu iespēju robežās, jo šīs analīzes ir dārgas.

Jā, Baltijas jūrā zvejoto lašu problēma ir dioksīni. Tāpēc jau vairākus gadus ir ieviests aizliegums tirgot liela izmēra lašus. Taču, iegādājoties Baltijas jūrā zvejotus lašus reģistrētās tirdzniecības vietās, par to nekaitīgumu nebūtu jāsatraucas. Gribu uzsvērt arī, ka analīzes rāda: mūsu jūra kļūst tīrāka, un kopējais dioksīnu līmenis visās zivīs – lašos, brētliņās, reņģēs – samazinās.

Protams, ja pērk zivis, piemēram, no zvejniekiem, no kuģīšiem piekrastē, vērts pavaicāt, vai šāda darbība ir reģistrēta PVD un viņiem ir likumīgas tiesības piedāvāt zivju produkciju. Baltijas mencu aknas joprojām ir aizliegts gan izmantot kā izejvielu, gan lietot pārtikā.

Savukārt dati liecina, ka smago metālu – dzīvsudraba, svina, kadmija – Baltijas jūras zivīs ir pat divreiz mazāk nekā citu jūru plēsīgajās zivīs.»

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs