Rīga +8°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kādā vecumā bērns fiziski un emocionāli ir gatavs uzsākt sporta gaitas?
Nav viens konkrēts vecums, kad būtu ieteicams uzsākt nosacītas sporta gaitas, – jāņem vērā bērna fiziskā un emocionālā attīstība. Ja vecāki paši ir sportiski un aktīvi, šis jautājums ir lieks, jo viņš sāks sportot līdzi vecākiem, kaut vai esot klāt dažādos sportiskos pasākumos, piemēram, mammu vingrošanā, sporta spēlēs vai laivu braucienos. Jautājums ir, kā vecāki uztver fiziskās aktivitātes – ja tās patīk, bērns tiek nemanot iesaistīts šajā procesā.
Kā izlemt, kur sūtīt bērnu?
Labāk saprast savu mazuli var, pavērojot viņu rotaļlaukumos citu bērnu kompānijā, kā arī attīstošās vingrošanas laikā, kuras laikā pilda dažādas kustības. Ja bērns ir kustīgs un viņam jau no pirmajiem dzīves gadiem patīk izjust pasauli skrienot un lecot, viņš, visticamāk, ātrāk sāks nodarboties ar sportu. Tad vecāki var bērnam piedāvāt aktīvākus sporta veidus, piemēram, bērnu futbolu. Daudzviet šādi treniņi ir vairāk spēļu nodarbības, kurās sports ir sekundārs.
Agrīnā vecumā būtiskākais ir nevis panākumi, bet sports kustību priekam.
Temperamentā mierīgākiem bērniem vecāki var paši radīt vidi, lai bērns izkustētos, vai piedāvāt mazāk aktīvus sporta veidus – kopā doties uz baseinu, iet garās pastaigās, apmeklēt ritmikas pulciņu.
Pirmsskolas vecuma bērns nepieņems lēmumu, tas noteikti ir vecāku ziņā. Galvenais, lai izvēlētais sporta veids sakrīt ar bērna spējām un interesēm, nevis ir vecāku nepiepildīto sapņu uzspiešana. Svarīgi ir vērot, kādas ir bērna emocijas pirms un pēc treniņa, kāda ir saskarsme ar treneri. Nav vajadzības uzspiest bērnam to, kas nav viņam patīkams. Aizvedot uz vecumam un spējām neatbilstošām nodarbībām vai skoliņām, kur no viņa tiek prasīts vairāk, nekā vajadzētu, bērnam var tikt sabojāts iespaids par fiziskām aktivitātēm. Tāpēc – nevajag sasteigt!
Skolas vecuma bērni var izlemt paši, ar ko vēlas nodarboties, taču vērtīgi būtu vienoties par pārbaudes laiku vai kādu testa nodarbību, lai viņi patiešām iepazītos ar izvēlēto sporta veidu un saprastu, vai tiešām tas patīk.
Kā rīkoties, ja bērns vēlas pārtraukt?
Mūsu kultūrā pieņemts: ja uzsāk kaut kādas nodarbības, tad kaut vai sakostiem zobiem jāpabeidz. Tas nav pareizi, ir jāmeklē citas nodarbes, kas bērnam varētu patikt. Būtu labi uztvert bērnību kā laiku, kad iespējams izmēģināt daudz nodarbību, lai saprastu, kas patīk, interesē, padodas un kur ieguldīt laiku. Labs kompromisa variants, ko vecāki var rosināt: viens pulciņš ir nemainīgs, bet otrs – bērna brīva izvēle, kas var mainīties, kad vien viņš to vēlas.
Svarīgi ņemt vērā!
Agrīnā vecumā būtiskākais ir nevis panākumi, bet sports kustību priekam. Ja ir vēlēšanās sūtīt bērnu trenēties kādā sporta veidā, lai gūtu panākumus, vēlams apmeklēt sporta ārstu, lai saprastu, vai izvēlētā disciplīna bērnam patiešām ir piemērota.
Bet, ja bērns neizrāda interesi vai pretojas sporta nodarbībām?
Jāņem vērā, ka bērnu temperamenti ir dažādi un ne visi būs lieli sportotāji. Daži būs dziedātāji vai mākslinieki, vai pavisam kas cits. Bieži vien puikas ir sportiskāki, meitenes mazliet mierīgākas, ko vecāki bieži vien sekmē arī ar audzināšanu. Ja bērnu neinteresē sporta pulciņi, nav jāspiež iet uz tiem, bet gan jāveicina fiziska izkustēšanās citā veidā.
Vispirms vecākiem jāizvērtē, kādu piemēru rāda viņi – brīvdienās paši sakņūp pie TV un bērnam liek iet paskraidīt laukā vai tomēr visi kopā dodas pārgājienā, laivu braucienā, pastaigā pa dabas takām, sēņo, brauc ar ragavām, peld utt.
Sportam ne vienmēr ir jābūt pulciņa formātā. Nav nepieciešams regulārs plānveida maksas pakalpojums, lai bērnam nodrošinātu fizisko attīstību, pietiek ar kopīgām ģimenes aktivitātēm, kurām papildus var būt nodarbības, ja bērnam tās patīk.
Vai ir sporta veidi, no kuriem sākotnēji vajadzētu izvairīties?
Vecākiem ir jāsaprot, ka visi sporta veidi ir mazāk vai vairāk traumatiski. Izvēloties sporta veidu bērnam, būtu jāzina par tā riskiem un risku profilaksi. Ja bērnam jau ir asimetriska stāja vai pārlieka lokanība, nav ieteicams izvēlēties nodarbi, kas paātrinās stājas disbalansa attīstību. Nav noteikta sporta veida, no kura vajadzētu izvairīties, vienkārši ir jādozē slodze un jāpiemēro kustības bērnu attīstības līmenim.
Kas vēl jāņem vērā, pirms sūtīt bērnu uz sporta nodarbībām?
Trenējoties vienā sporta veidā, bērnam izveidojas noteikts kustību stereotips, kas var turpmāk negatīvi ietekmēt muskuļu balansu un stāju. Jāseko līdzi, lai nodarbībās būtu iekļauti vingrojumi dažādām muskuļu grupām un locītavām. Lieliski, ja brīvdienās bērns varētu izstaigāties, pastiepties un veikt piekoptajam sporta veidam pretējas kustības.
