Rīga +2°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nākotnes vīzija
«Par spīti slimībai, Elīna cenšas dzīvot normālu dzīvi. Mēs, visa ģimene, dziedam korī – Normunds dzied basu, es soprānu, Elīna – altu. Smejamies, ka Korijam būs jāapgūst tenora partijas. Mūsu, Liepupes pagasta jaukto kori, kas, varētu pat teikt, ir mūsu otrā ģimene, sauc Pernigele. Koris pat piedalījās simtgades Dziesmu svētkos.
2018. gada vasarā ar kori uzstājāmies Vācijā, novada sadraudzības pilsētiņā Handevitā. Kad jau ceļo, tad ceļo! Saņēmām dūšu un abas ar Elīnu apciemojām arī manu māsu Lielbritānijā. Reiz ekskursijā pa Velsu kādā pilī ievērojām pavecu kungu kopā ar suni, arī jau lielos gados. Uzreiz kļuva skaidrs, ka suns ir kunga asistents.
Beidzot mēs dzīvajā varējām vērot saimnieka un asistenta attiecības – kā suns uz viņu skatījās, kā nolasīja no acīm katru vēlēšanos.
Bijām sajūsmā. «Mums arī tā reiz būs!» Elīna līksmoja.
Mūsējais tiešām ir īsts veiksmes stāsts – nu kā varēja gadīties, ka pie Elīnas nonāks tieši viņai pats piemērotākais suns – vitāls, kustīgs, draiskulīgs! Korijs it kā biksta Elīnu: ejam, darām, kustamies, tu to vari! Un Elīna dara. Šā gada laikā, kopš mūsmājās ir Korijs, Elīnas uzvedība ir mainījusies – parādījusies pārliecība par saviem spēkiem, pat balss kļuvusi skaļāka un stāja staltāka. Paldies tev, mīļais Korij!» asarām acīs priecājas Sanita.
