Ātrie kredīti – viegli paņemt, grūti atdot

«Aizņemies tūlīt», «Ja gribi, atdod bez %», «Ir ideja?! Mums ir risinājums!»… Šie un citi saukļi no katra stūra uzrunā Latvijas iedzīvotājus, pierunājot saņemt tā dēvēto ātro kredītu. Ik dienu šim aicinājumam atsaucas aptuveni 2000 cilvēku, riskējot ar iespēju iekulties neatdodamos parādos. Izlasi un noskaidro, vai tev tiešām nepieciešams aizņemties šo vieglo naudu.
Problēma
Agnese Meiere
11. janvāris

Drukāt

Saglabāt

Shutterstock

Ātro kredītu reklāmu ir tik daudz un izskan tik bieži, ka tās nemanāmi iesūcas mūsu zemapziņā, apziņā un gandrīz vai asinsritē. Tieši ātro kredītu devēji sponsorē šovus, labdarības akcijas un koncertus. Uztur sociālos projektus un atbalsta sportistus. Varbūt tāpēc ātrā kredīta piedāvājums izklausās tieši tik labdabīgs un nevainīgs, lai uz to iekristu desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. Ja vēl uzstājīgi par to atgādina e-pastā, kur katru dienu iekrīt vismaz pieci dažādi piedāvājumi «izdevīgi aizņemties»… Turklāt pirmajā reizē bez maksas! Iegūt ātro kredītu ir patiešām vienkārši: daži klikšķi internetā, norādot vārdu, uzvārdu un citus datus, kā arī nepieciešamo summu. Tad jānosūta viens cents, lai apliecinātu, ka šis ir konts, kurā tiks saņemta nauda, un ka cilvēks ir tā turētājs, un viss – nauda tiek pārskaitīta jau dažu minūšu laikā.

Tikai retais aizdomājas, ka šīs labdarības mērķis ir peļņa, ko kredītdevējiem sagādā lētticīgi aizņēmēji.

Nereti pirmā aizlienētā summa ir tik liela, ka cilvēks, pretēji cerētajam, nākamajā mēnesī tomēr to nespēj atdot. Un šai brīdī velnam tiek pasniegts mazais pirkstiņš. Proti, cilvēks samaksā par kredīta pagarinājumu un tad nākamajā mēnesī vēlreiz, tad vēlreiz un vēlreiz… Parādu slogs sāk velties kā sniega pika, kas katrā nākamajā ripojumā apaug ar arvien biezāku parādu kārtu. Ļoti bieži parādu atdot tā arī neizdodas, un cilvēki izvēlas vai nu aizbraukt no Latvijas, vai zaudēt savu vienīgo īpašumu – dzīvokli, māju, mašīnu, lai no parāda atbrīvotos.

Atzīšos – man ātro kredītu piedāvājums arvien šķitis ļoti bīstams (vienreiz pamēģināsi, vairs netiksi vaļā), tāpēc neaizskarams. Tomēr reiz ātro kredītu paņēmu arī es. Strādnieki, kas veica mūsu mājā remontu, bija pasūtījuši materiālus, bet aizmirsuši par to mani pabrīdināt. Līdz ar to prece jau pienākusi, bet nauda no mana krājkonta parastajā kontā iekristu tikai nākamajā rītā. Sapratusi, ka nevienam no draugiem un radiem acumirklī tādas summas nebūs, izlēmu par labu ātrajam kredītam. Vakarā aizņēmos, bet jau nākamajā rītā atdevu. Un zini? Kad pēc vairākiem gadiem nolēmu līzingā iegādāties automašīnu, pirmais jautājums, ko man uzdeva kredītspeciāliste, bija – kāpēc jūs esat ņēmusi ātro kredītu? Liekot saprast, ka šis ir mīnusiņš manā kredītvēsturē. Bet daudziem Latvijas iedzīvotājiem šādu mīnusiņu ir ļoti daudz...

Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētījumā Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā gandrīz puse aptaujāto atzinuši, ka viņiem ir grūtības saplānot savu budžetu, lai atmaksātu kredītu, trešā daļa kredītņēmēju nav pat izlasījuši kredītsaistību līgumu, tikpat daudzi kavē saistību atmaksu, un gandrīz puse pagarina kredīta atmaksas grafiku.

Noskaidro gada procentu likmi

Kā skaidro Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš, visbiežāk cilvēki adekvāti nenovērtē, cik patiesībā izmaksā saņemtais aizdevums. «Savulaik cilvēki šausminājās par banku piedāvātajiem overdraftiem, kuru procentu likme bija aptuveni 20–30 procentu gadā. Gada procentu likme ātro kredītu piedāvājumā mēdz būt pat piecas reizes lielāka,» uzsver Āboliņš. Lai saprastu, cik tieši būs jāpārmaksā, viņš iesaka pievērst uzmanību reklāmā norādītajai gada procentu likmei (GPL). «Iespējams, ieraugot, ka vienam aizdevumam gada procentu likme ir pat 110 procentu, vēlme izvēlēties tieši šo aizdevuma veidu varbūt samazināsies.» Jāpiebilst – pētot ātro kredītu aizdevēju mājaslapas, atradu pat tādus aizdevējus, kur GPL ir 635,16 procenti… Ātro kredītu izsniedzēji nereti piedāvā salīdzinājumu, cik kredīts izmaksās uz noteiktu dienu skaitu, bet nepiedāvā apskatīt kredīta patieso cenu, saskaitot kopā visas izmaksas: komisijas maksu, izsniegšana maksu utt.

Pelna ar kredīta pagarinājumu

Un tomēr ne jau lielā gada procentu likme ir vienīgais veids, kā ātro kredītu devēji var nopelnīt. Kā liecina Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra re:baltica 2015. gadā veiktais pētījums, peļņu ātro kredītu devēji gūst tieši no pagarinājumiem. Proti, ātro kredītu bizness pamatā balstās uz aizdevumu izsniegšanu cilvēkiem, kam naudas ir maz vai nav nemaz. Pastāv liels risks, ka naudu neatdos. Tomēr vismaz sākotnēji katrs parādnieks cenšas aizdevumu pagarināt, bet viens šāds pagarinājums uz mēnesi maksā aptuveni 30 eiro. Jānis Āboliņš norāda, ka cilvēki bieži kredītu pagarina divas, trīs un pat vairāk reižu. Turklāt, kā liecina statistika, pagarinājumus veic aptuveni 40 procenti aizņēmēju. Savulaik Patērētāju tiesību aizsardzības centrs mēģināja ierobežot pagarinājumu skaitu, nosakot – ja pagarinājums izmaksā vairāk nekā kredīta procenti, aizdevumu var pagarināt tikai divas reizes. Ātro kredītu devēji atrada risinājumu — pagarinājuma maksu vienādoja ar kredīta procentiem un turpināja kredītus pagarināt neierobežoti. Savukārt, ja aizdevumu neatmaksās laikā un ja neizmantos kredīta atmaksas termiņa pagarināšanas laika iespēju, tiek piešķirti soda procenti par katru nokavēto dienu.

Nepārbauda ienākumus

Teorētiski ātro kredītu devēji pārliecinās, vai aizņēmējiem ir ienākumi. Tiesa, šie noteikumi attiecas tikai uz tiem, kas aizņemas vairāk nekā 427 eiro. Reālajā dzīvē tas nozīmē, ka ienākumi pārbaudīti netiek, jo aptuveni 90 procentu no izsniegtajiem ātrajiem kredītiem ir mazāki par 427 eiro. Šo kredītņēmēju maksātspēju neviens nepārbauda, un cilvēks savus ienākumus var uzrādīt, kādus vien vēlas. Ja nu iedzimts godīgums liedz samelot par algas apmēru, kredīta pieprasījumā ir ailīte «citi ienākumi», kur fantāzijas lidojums netiek ierobežots. Tiesa, šobrīd jau kuru reizi mēģina likumā iestrādāt prasību, ka klientu maksātspēja ātro kredītu firmām jāpārbauda jau no 100 eiro sliekšņa.

Vārdnīca

  • Patērētāju tiesību aizsardzības centrs – šā raksta kontekstā Latvijas ātro kredītu uzraugs – ir vienīgā iestāde, kas kontrolē ātro kredītu devējus
  • Distances kredīti jeb ātrie kredīti – kreditēšanas līgumi, ar kuriem saskaņā kredīts tiek piešķirts patēriņa finansēšanai un kuri tiek noslēgti, izmantojot interneta, telekomunikāciju vai cita veida distances saziņas līdzekli.
  • GPL – gada procentu likme ātrajiem kredītiem. Ātrā kredīta procentu likme svārstās no 100 līdz 150 procentiem, taču var sasniegt pat vairāk nekā 600 procentu gadā.

Kā rīkoties, ja nevari atdot ātro kredītu?

  • Ja aizlienēto summu nevari atdot laikā, neslēpies un neklusē. Rakstiskā iesniegumā (vislabāk nosūti kā ierakstītu vēstuli, jo uz to ir jāatbild) lūdz aizdevējam termiņa pagarinājumu. Visticamāk, aizdevējs piekritīs, bet par pagarinājumu būs jāmaksā.
  • Nekādā gadījumā neņem nākamo ātro kredītu, lai arī tas šķiet tik vienkārši! Lai atdotu iepriekšējo kredītu, būs jāaizņemas vairāk nekā iepriekš, bet tā ir milzīga kļūda, jo parādos iepīsies vēl vairāk. Ja vari, aizņemies no kāda tuvinieka un atdod ātro kredītu devējiem.
  • Ja esi aizņēmusies jau vairākās vietās, bet atdot nevari, vari meklēt kompāniju, kas piedāvā visus kredītus apvienot, izveidojot kopīgu atmaksas grafiku. Procentu likmes, visticamāk, būs diezgan augstas. Tomēr nebūs vairs bezjēdzīgi jāmaksā par neskaitāmajiem pagarinājumiem.
  • Ja nekādi netiec galā ar maksājumiem, iespējams, būs izdevīgāk, ja lieta nonāks tiesā. Tiesa parādniekam var likt atmaksāt vien likumiskos 6% un ne vairāk. Turklāt tiesājoties tiek apturēta gada procentu likme un arī ierobežots līgumsods – tiesa to var piedzīt tikai 10% apmērā no parāda summas. Maksājot ik mēnesi nelielu summu tieši aizdevējam, dzēsīsi milzīgā līgumsoda procentus, ko tiesa krietni samazinātu.
  • Ja parādu kopējā summa pārsniedz 5000 eiro, iespējams uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu. Tā gaitā pārdos visu tavu mantu, un pēc tam noteiktu laiku (maksimums – trīs gadus) atlikušā parāda dzēšanai būs jāmaksā trešdaļa ienākumu. Un tad gan – viss, būsi no parādiem brīva. Jāatceras gan, ka tev tiesai nāksies pierādīt, kāpēc nevari nokārtot kredītsaistības.

Kam vispār paredzēts ātrais kredīts?

Cilvēkiem ar stabiliem ienākumiem, kuriem rodas pēkšņa, neatliekama vajadzība aizņemties un ir garantija, ka naudu izdosies laikā atdot. Piemēram, līdz algai palikušas divas dienas, bet pēkšņi sasāpas zobs un steidzami jāapmeklē zobārsts. Izrādās, ka labošana maksās, piemēram, simts eiro, bet visā plašajā pasaulē nav itin neviena cilvēka, no kura tu varētu aizņemties. Tad nekas cits neatliek, kā meklēt ātrā kredīta devējus un aizņemties, taču algas dienā nauda tūlīt tiek ieskaitīta atpakaļ un kredīts dzēsts.

Kādam nolūkam cilvēki aizņemas?

Diemžēl Latvijā ātros kredītus izmanto cilvēki ar neregulāriem vai nelegāliem ienākumiem, bieži ne ārkārtēju situāciju risināšanai. Gandrīz 39% ātro kredītu ņem rēķinu apmaksai vai parādu segšanai, 27% – pārtikas un sadzīves preču iegādei un tikpat transportlīdzekļa iegādei vai remontam. Viens no biežākajiem aizņemšanās iemesliem ir elektronikas vai sakaru līdzekļu iegāde, zāļu pirkšana vai medicīnas pakalpojumu apmaksa. Naudu ņem arī mājokļa remontam un ceļojumiem, ko diezin vai var uzskatīt par neatliekamām un pēkšņām vajadzībām.

 

Psihoterapeita viedoklis: «Kredītos nogrimst nenobriedušas personības»

Psihoterapeite Ināra Vārpa:  «Infantilās sabiedrībās nauda ir virsvērtība – ja tā būs, man vērsies vaļā visas durvis, mani godās un cienīs. Bieži vien mūsu pašvērtība, kura ir ievainota vai zema, tiek salīdzināta vai pielāgota naudai. Piemēram, ja vecāki šķīrušies, tad tas, kurš iedos vairāk naudas, arī vairāk mīl. Ja cilvēks personības attīstības laikā saņēmis daudz traumu, sāpinājumu un viņa vērtības apziņa ir ievainota, tad bieži vien nauda ir tā, par ko viņš visvairāk sapņo. Kad izaugšu liels, tad man būs… Pieaugušam cilvēkam, nobriedušai personībai, viena no pazīmēm ir perspektīvā domāšana – ja gribu būt bagāts, tad bagātība pašam jānopelna. Savukārt bērnam nav perspektīvās domāšanas – viņš ierauga un tūlīt grib. Ja man šis būs, tad es būšu laimīgs. Bērns nedomā trīs soļus uz priekšu. Diemžēl cilvēks, kuram bijuši ievainojumi laikā, kad personība attīstās, ir nenobriedusi personība. Viņam nav perspektīvās, kritiskās domāšanas, un viņš viegli iekuļas ātrajos kredītos un parādos, neapdomājot, vai spēs atdot.

Turklāt infantila, nenobriedusi personība var būt arī deputāts, mākslinieks, ministrs… Ikviens cilvēks, kurš bērnībā piedzīvojis traumu.

Šādi cilvēki nemāk ar naudu rīkoties, viņi algas dienā var nopirkt dārgas drēbes, smalkus ēdienus un tai pašā dienā palikt bez naudas. Un tad jāņem ātrais kredīts. Savā praksē redzu šādus cilvēkus, kas neapdomīgi sastrādā blēņas, bet pēc tam cieš, melo. Kad to uzzina ģimene, tad visi ir panikā un dodas talkā šīs blēņas risināt.

Kāds ir risinājums? Pirmkārt, atrisināt savas pagātnes problēmas un savas attiecības ar naudu, precīzi apzinoties, ko īsti cilvēkam tā nozīmē. Otrkārt, iemācīties rīkoties ar naudu. Iemācīties nepakļauties bērna vajadzībām – es gribu, man vajag, tāpēc es ņemu. Mazā bērna ticība pasakām jāatstāj pagātnē. Nobriedis cilvēks zina – lai būtu nauda, jāpārskata savi ienākumi un izdevumi, un jāatceras, ka ienākumiem ir jābūt lielākiem nekā izdevumiem. Ir jāiemācās plānot savus izdevumus, ja nepieciešams, jāiemācās taupīt. Katrā ziņā jāspēj izdzīvot ar tiem līdzekļiem, kas ir. Ja to trūkst, tad jāmeklē veids, kā nopelnīt vairāk, bet nevis – kur un kā aizņemties.»

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs