Rīga +7°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Treneriem ir simtprocentīga taisnība. Akūtā stresa reakcija, kad notiek kaut kas negaidīts, izpaužas uzreiz – asinīs vairākas reizes palielinās hormona kortizola līmenis, kuru ražo virsnieres. Kortizols mūs mobilizē, tas ķermenim it kā saka: bēdz vai aizsargājies! Lai šīs norises notiktu, vajadzīgs daudz glikozes – tāda ir kortizola bioķīmija.
Tātad, ja stress ir akūts – viss kārtībā. Bet kas notiek, ja kortizols ir paaugstināts hroniski, visu laiku, jo mums nemitīgi ir stress darbā, stress mājās? Kortizols visu šo laiku veicina glikozes jaunveidošanos aknās no taukiem un aminoskābēm. Glikozes jaunveidošanās aknās notiek katrai starplaikos starp ēdienreizēm, bet nu šis process ir 3–4 reizes izteiktāks! Aknas veido daudz vairāk glikozes, kortizols neļauj insulīnam darboties perifērajos audos un vecina insulīna rezistenci. Līdz ar to insulīna līmenis asinīs nedaudz pieaug, un tas ietekmē lipoģenēzi (tauku šūnu veidošanos).
Turklāt kortizols darbojas caur gēniem, tātad caur katras šūnas ģenētiskās informācijas sistēmu, un – maina situāciju: perifērie tauki uz rokām, kājām un zemādas, kas ir relatīvi labākie un neietekmē sirds asinsvadu slimību risku, sāk sabrukt, iekļūst asinīs, tā paaugstinot brīvo taukskābju līmeni. Šīs taukskābes dodas uz aknām un aptauko tās, jo organisms jau nezina, kāpēc kortizols paaugstinājies.
Organisms domā: nāk bada laiki, būs slikti, tātad jāpalīdz – tauciņi, kas atrodas uz kājām, rokām, zem ādas, jāpārvieto uz centru, lai palīdzētu tev izdzīvot.
Kortizols maina arī sātu un apetīti. Sāk gribēties citādus produktus – vairāk treknu, vairāk saldu, visas garšas vispārākajā pakāpē, jo kortizols it kā notrulina garšas sajūtu. Visu laiku hroniski paaugstināts kortizols samazina arī serotonīna – laimes hormona – līmeni. Tātad vairāk ēst gribas arī tāpēc, ka trūkst šīs laimes izjūtas. Jo arhetipiski arī laime radās tad, kad bērniņš nokļuva pie mammas un varēja ēst mātes pienu. Gudrā medicīniskā valodā to sauc par orālo fāzi – tu ēd, un tev šķiet, ka būs labāk.
Protams, hronisks stress traucē arī normālu miega režīmu. Savukārt, ja neesam izgulējušies, tad grelīna – hormona, kas veicina apetīti, – līmenis paaugstinās apmēram trīs reizes. Tātad mums daudz vairāk gribas ēst. Bet vislielākā problēma, kas saistīta ar kortizolu un vielmaiņu, ir tā, ka veselam cilvēkam fizioloģiski kortizols vismaz divas trīs reizes vairāk izstrādājas agrajās rīta stundās. Savukārt vakarā kortizola līmenis fizioloģiski samazinās, un, ja mums visu laiku ir hronisks stress, mēs izjaucam šo dabisko līdzsvaru. Tāpēc uz dienas beigām mēs faktiski esam izsīkušas, pilnīgi nekādas, jo mums ir hronisks, absolūts nogurums un mēs nespējam savākties. Tā ir virsnieru izdegšana jeb disfunkcija.
3 padomi, kā sev palīdzēt
- Lai apturētu šo riteni, kas iegriezies, vispirms vajadzētu izgulēties. Protams – viegli pateikt, grūti izpildīt, bet izgulēties tiešām ir ļoti svarīgi.
- Otrs solis – kafiju un kofeīnu saturošus dzērienus dzert pēc iespējas mazāk un nekādā gadījumā nelietot enerģijas dzērienus. Tas, kas mazlietiņ palīdz virsnierēm atgūties, ir C vitamīns (vidējā deva 250–500 miligramu diennaktī), šokolāde ar augstu kakao saturu un magnijs (vismaz 300 miligramu dienā atkarībā no sāļa, kuru izmanto preparātā). Bet tik un tā – ja neatrisināsim problēmu, kas rada hronisko stresu, būs grūti atbrīvoties arī no stresa vēdera.
- Hormons, kas sievietes organismā dabiskā veidā apslāpē kortizolu, ir oksiotocīns. Tas izstrādājas dzemdību laikā, lai stimulētu dzemdību darbību. Bet ne tikai! Oksiotocīns sintezējas arī seksuālās attiecībās, masāžās, patīkamās sarunās draugu lokā. Arī ūdens procedūrās, jo šā hormona līmenis nedaudz palielinās tieši no glāstīšanas, no ādas stimulācijas.
