Vai ticēt, ka tīnis nelieto narkotikas, ja viņa istabā atrasti salocīti folijas gabaliņi?

Pusaudžu atkarības
24. aprīlis

Drukāt

Saglabāt

«Nesen dzīvoklī veicu ģenerālo tīrīšanu un pie viena nolēmu uzkopt arī dēla istabu, viņam ir 15 gadi. Un plauktā zem viņa mantām ieraudzīju mētājamies kaut kādus salocītus folijas gabaliņus! Kad tos atlocīju, iekšā nekādas vielas nebija. Dēls uz manu jautājumu, kas tie tādi, tikai noburk­šķēja: ai, nekas sevišķs.

Vienreiz viņu pieķēru pavisam jokainā paskatā – it kā dzēris, acis glāžainas, bet smakas nekādas – uz mājām atveda draugs un teica, lai nolieku viņu gulēt. Pēc tam aizvedu dēlu pie narkologa, uztaisī­ja urīna analīzes, un tās neko neuzrādīja. Arī pats apgalvoja, ka narkotikas nelieto. Bet es arvien vairāk bažījos, ka dēls man tomēr melo, tikai nesapro­tu, kāpēc analīzēs neko nevarēja redzēt. Ļoti gribētu dzirdēt kompetenta narkologa viedokli.» _IEVAS Veselībai_ raksta Sandra.

Atbild narkoloģe, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Dr. Astrīda Stirna.

Ja godīgi, man nav ne mazāko šaubu, ka šāds  atradums norāda uz atkarību izraisošu vielu lietošanu. Ja dēla istabā esi uzgājusi salocītus folijas gabaliņus, visticamāk, tajos ir dedzināta kāda narkotiskā viela – kokaīns vai heroīns –, lai ieelpotu tās tvaikus un apreibinātos. Šīs abas narkotikas parasti šņauc, bet var arī sildīt un tad ieelpot tvaikus. Narkotiku lietošana vienmēr sākas ar ko vieglāku – smēķēšanu, ieelpošanu, iedzerot. Bet kāpēc urīna analīze neko aizdomīgu neuzrāda? Lai urīnā varētu atklāt narkotisko vielu pēdas, dēls pie narkologa būtu jāved, tiklīdz pamanītas lietošanas pazīmes, nevis pēc divām vai trim dienām. Narkotiskās un psihotropās vielas no organisma izdalās, un jau pēc 12–15 stundām urīnā tās vairs nav iespējams konstatēt. Protams, tas atkarīgs arī no narkotiku veida un no tā, cik regulāri tās tiek lietotas – jo regulārāk, jo iespējas atrast urīnā narkotiku atliekas ir daudz lielākas. Tāpēc vecākiem, kas zvana pirmdienā, izsakot aizdomas, ka viņu bērns kaut ko lietojis sestdienas tusiņā, atbildam, ka analīzē vairs neko neatradīs.

Ja vecāki metīsies savu bērnu lamāt, vicinās siksnu, nekas labs nesanāks.

Arī ķīmija attīstās, un diemžēl visā pasaulē parādās vielas, kuras nav iespējams identificēt pat ar visjaunākās paaudzes biočipu mikromatricu tehnoloģiju, kāda ir arī mūsu centra laboratorijā, lai noteiktu narkotiskās un psihotropās vielas urīnā, asinīs un siekalās. Ko darīt, ja radušās pamatotas aizdomas, ka bērns niekojas ar narkotikām? Vispār tās lietas būtu jāizrunā riktīgi. Vecākiem jāreaģē uzreiz! Vispirms bērns būtu jāved pie psihologa un pusaudžu narkologa Tvaika ielā – tur Narkoloģiskās palīdzības dienesta speciālistes ar viņiem ļoti labi strādā. Šis ir tas gadījums, kad galvenais ir saglabāt veselo saprātu, neļauties emocijām, bet meklēt palīdzību pie profesionāļiem. Ja bērns darīs visu, ko liks narkologs un psihologs, kuri mēģinās viņam palīdzēt atrast iemeslus, kāpēc viņš sācis lietot šīs vielas, arī rezultāts būs pozitīvs. Dažreiz pietiek ar diviem, trim narkologa un psihologa apmeklējumiem, lai pusaudzis narkotikām pateiktu NĒ. Taču, ja vecāki pie pirmajām aizdomām par narkotiku lietošanu metīsies savu bērnu lamāt, novilks bikses un vicinās siksnu, nekas labs nesanāks. Nedrīkst ignorēt faktu, ka tīņa vecums ir laiks, kad bērni dabīgi izsaka protestu vecākiem un demonstrē savu neatkarību. Turklāt šim vecumam raksturīgs maksimālisms – pasaule rādās tikai baltā un melnā krāsā. Tāpēc nez vai pozitīvu rezultātu dos arī tas, ka vecāki savam bērnam nolasīs ļoti gudru un pareizu lekciju par narkotiku kaitīgumu, bet nepajautās: «Kā tev klājas?»

Atgriežoties pie urīna analīzes… Dari tā! Brīdī, kad šķiet, ka dēls kaut ko lietojis, uzreiz lūdz viņam iečurāt trauciņā (protams, paskaidrojot, kam tev šīs analīzes vajadzīgas, – piemēram, ka ģimenes ārsts prasījis veikt ikgadējo pārbaudi), un tad analīzes atved pie mums uz ekspertīzi. Ja nevari to izdarīt tūlīt, tad ietin trauku tumšā papīrā, ieliec ledusskapī un nogādā uz laboratoriju nākamajā dienā.

 

Kur viņi tiek pie narkotikām?!

Visbiežāk dažādas atkarību izraisošas vielas bērni sāk lietot 13, 14, 15 gadu vecumā. Kad astoņpadsmitgadīgie pirmoreiz nonāk pie mums, ārstiem narkologiem, daudziem jau ir piecus gadus ilga atkarīgo vielu lietošanas pieredze. Kā vecāki paši atzīst, viņi to nemaz nav pamanījuši. Ap skolām narkotiku ir maz. Pusaudži tās vairāk dabū disenēs, sētā, draugu pulkā, naktsklubos, vasarā mūzikas festivālos. Aiziet iesācējs uz klubu, un tur visi tādi laimīgi, eiforijā… Viņš arī tāds grib būt! Un tad kāds piedāvā tabletīti. Pusaudzi pievilina tieši eiforija, kaifs. Piemēram, no vienas Ecstasy tabletes iedarbība turas visu vakaru: sākumā parādās izteikts cilvēkmīlestības pieplūdums, svētlaime, bet pēc 20–30 minūtēm iestājas stimulējošais efekts – rodas alkas darboties, nepārtraukti kustēties… Amfetamīns tiek uzskatīts par klubu narkotiku, to visbiežāk lieto, lai pagarinātu periodu, kad negribas gulēt, lai varētu dejot visu nakti. Taču, intensīvi dejojot nevēdinātās telpās, pusaudzis atdod milzu enerģiju un zaudē daudz šķidruma, kas mēdz izraisīt pat akūtu nieru un sirds mazspēju, jo uztveres traucējumu dēļ lietotājs nejūt slāpes. Pēc reibuma pusaudzis pārrodas mājās un jūtas slikti. Ir nespēks, nogurums, nomākts garastāvoklis, miegainība vai bezmiegs… Šīm pazīmēm tad arī vecākiem būtu jāpievērš uzmanība. No kurienes zili riņķi zem acīm vai mēle pēkšņi aplikta?… Kāpēc acu zīlītes nedabīgi spožas vai arī ļoti platas, vai šauras?… Reizēm bērns ieslēdzas savā istabā, sēž pārsvarā pie datora vai vispār bezdarbībā gulšņā, ja viņam negribas neko darīt. Ja pusaudzis būs iekritis stimulantu gūstā (lielākoties pie mums lieto amfetamīna tabletes, jo otrs populārākais stimulants kokaīns daudziem nav pa kabatai), viņš var kļūt pārāk aktīvs, ballēties bez paguruma līdz rītam. Var pat diennaktīm ilgi negulēt, jo viņam vienkārši nenāk miegs, ilgstoši sēdēt pie datora. Vecāki atzīst arī to, ka bērns pēkšņi kļuvis rupjš un negrib ar viņiem kontaktēties, cenšas norobežoties.

Vēl raksturīgi tas, ka pusaudži narkotisko vielu reibumā parasti mājās nenāk – paliek pie draugiem, pārguļ kaut kur citur. Vecāki šo reibumu nemaz neredz! Tad aizdomas var radīt tas, ka pusaudzis kavē skolu, nenāk mājās laikā, pasliktinās viņa sekmes… Viņam pēkšņi parādījušies jauni draugi, par kuriem nekas nav zināms… Tātad būtiskas ir jebkuras nedabiskas pārmaiņas bērna uzvedībā.

 

3 būtiski jautājumi, uz kuriem atbildi sev pati

  • Vai mājās pazūd nauda vai citi priekšmeti?
  • Vai bērns tev lūdz vairāk naudas?
  • Vai bērnam parādījušies jauni draugi un tie ir gados vecāki?

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs