Vai arī tīnītim vajag saules vitamīnu?

D vitamīns
5. augusts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
To, ka zīdainītim jādod D vitamīns, lai viņam neveidotos līkas kājiņas, rahīts, jaunās māmiņas zina. Arī tas, ka omei D vitamīns ir īpaši vajadzīgs, lai kauli būtu stipri un nelūztu, skaidrs. Bet – kā ir ar pusaudžiem? Konsultē endokrinoloģe Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Dr. Una Lauga-Tuņina.

Endokrinoloģe Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Dr. Una Lauga-Tuņina uzsver: arī tīnim vajag D vitamīnu. Kāpēc? D vitamīnu būtu pareizāk dēvēt nevis par vitamīnu, bet par hormonu, tātad īpaši aktīvu vielu. Tam ir ārkārtīgi liela nozīme kaulu veidošanās procesā – tas palīdz organismam uzsūkt kalciju, kas nepieciešams kaulu būvniecībai.

Reizēm mamma atved savu strauji augošo bērnu pie mums, ārstiem, un stāsta, ka viņam, lūk, sāpot kājas un muskuļiem nav tāda spēka, kā vajadzētu būt… Tas var liecināt par D vitamīna trūkumu organismā. Taču runa nav tikai par kaulu stiprumu! D vitamīns vajadzīgs arī imūnsistēmai – pierādīts, ka tas palīdz darboties īpašām T šūnām, kas organismā cīnās pret baktēriju, vīrusu izraisītām infekcijām un pat pret dažām vēža šūnām. Tātad, ja tavs tīnītis bieži slimo, iespējams, viņam trūkst D vitamīna.

D vitamīna analīzes, tāpat kā pieaugušajiem, arī bērniem veic tikai par maksu. Cena – 6,5–12 eiro.

Līdz astoņpadsmit gadiem bērnā tiek ielikti veselības pamati, un tāpēc tev jāzina, ka D vitamīns palīdz novērst arī tādu autoimūnu saslimšanu attīstību kā reimatoīdais artrīts un cukura diabēts. Protams, šā vitamīna trūkums nav vienīgais iemesls, kāpēc šīs slimības var attīstīties, un tomēr… Turklāt D vitamīns palīdz vairot dzīvesprieku un enerģiju, aizdzenot drūmas domas. Ir pierādīts: ja tīnītim trūkst D vitamīna, viņš jūtas noguris un nomākts, trūkst enerģijas.

Kāpēc tavam bērnam var nepietikt D vitamīna?

D vitamīnu sauc arī par saules vitamīnu, jo, tās ultravioletajiem stariem saskaroties ar ādu, organismā tiek iedarbināti D vitamīna veidošanās procesi. Pietiek dienā 30 minūtes atrasties saules gaismā, lai organisms spētu sintezēt tam nepieciešamo D vitamīna devu. Taču, lai šīs devas līmeni organismā saglabātu nemainīgu, būtu jāsauļojas ik dienu apmēram 10–15 minūtes, un tas mūsu ziemeļu platuma grādos nav iespējams. Šeit gada laikā ir vairāk mākoņainu nekā saulainu dienu. Protams, arī vielmaiņa piedalās D vitamīna sintēzē, taču – daudz mazākā mērā.

Iemesli, kāpēc ir par maz saules vitamīna

  1. Viņš pārāk maz uzturas ārā. Tu taču pati zini, ka mūsdienās pusaudži daudz mazāk uzturas ārā, nekā to savulaik darījām mēs, viņu vecāki. Viņi labprātāk sēž istabā pie datora vai spēļu konsolēm. To, ka tīņi par maz uzturas ārā, redzam arī mēs, ārsti, nosakot viņiem D vitamīna līmeni asinīs. Pat vasaras vidū vai beigās tas ļoti bieži ir pārāk zems.

    Lai tava pusaudža organismā D vitamīns veidotos pietiekami daudz, viņam vai nu katru dienu būtu jāiet saulē, vai arī jādomā par D vitamīna papildu uzņemšanu arī vasarā – tātad ne tikai no septembra līdz martam, kad pie mums dabiski ir mazāk saules.
  2. Kaut kas nav kārtībā ar veselību. Piemēram, bērnam ir uzturvielu, tajā skaitā D vitamīna, uzsūkšanās problēmas. Tā var notikt, ja ir cistiskā fibroze, iekaisīgas zarnu slimības, cukura diabēts, izteikta alerģija ar izpausmēm uz ādas, dermatīts, psoriāze, hroniskas nieru un locītavu slimības. Patiesībā jebkura hroniska kaite D vitamīna līmeni ietekmē negatīvi.
  3. Tuklums. Tā kā D vitamīns ir tikai taukos šķīstošs, tas tiek uzkrāts ķermeņa tauku šūnās. Tātad – jo vairāk šādu šūnu, jo vairāk D vitamīna nogulst taukaudos, un tas nav pieejams asins cirkulācijā. Liekais svars pusaudzim noteikti palielina risku, ka viņam var trūkt D vitamīna. Apaļīgam tīnītim D vitamīns papildus jāuzņem vairāk nekā viņa vienaudzim ar normālu svaru.
  4. Par maz ēd to, kas satur D vitamīnu. Vispār, lai nodrošinātu vajadzīgo D vitamīna dienas devu ar uzturu, būtu jāapēd vismaz 20 olu dzeltenumi vai puskilograms laša. Savvaļā augušu lasi – simts gramus katru dienu (jo tajā D vitamīna ir piecas, sešas reizes vairāk nekā rūpnieciski audzētā). Lielisks D vitamīna avots ir arī sardīnes, šprotes, siļķes. Bet – kurš tīnis no brīva prāta katru dienu gribēs ēst 200 gramus trekno siļķu, lai varētu uzņemt profilaktisko D vitamīna devu?! Tas ir nereāli.

    Pasaulē pārtikas ražotāji ar D2 vitamīnu (ergokalciferols, atrodams augu valstī) vai D3 vitamīnu (holekalciferols, kas atrodams dzīvnieku valsts izcelsmes produktos, kā arī tieši šī D vitamīna forma veidojas ādā) bagātina pārtikas produktus. ASV D vitamīnu papildus pievieno pienam, sojas pienam, brokastu pārslām, margarīnam, maizei, un arī Latvijā veikalu plauktos var atrast šādu ar D vitamīnu bagātinātu pienu, apelsīnu sulu un citus produktus. Tikai jautājums – vai tie satur norādīto D vitamīna daudzumu?

Recepšu medikamentu vai – uztura bagātinātāju?

Tā ir tava, mammas, izvēle – doties pie ārsta un palūgt viņam, lai izraksta recepšu medikamentu Vigantol, vai arī pēc savas izvēles aptiekā nopirkt kādu no D vitamīna uztura bagātinātājiem. Tikai rūpīgi izlasi, cik liela D vitamīna deva ir konkrētajā uztura bagātinātājā, kuru gatavojies pirkt. Jo devas var būt atšķirīgas – sākot no 200 līdz 1000 darbības vienībām vienā pilienā vai kapsulā. Ja pie manis vizītē uz jautājumu: «Cik daudz D vitamīna jūs dodat savam bērnam?» mamma atbild: «Vienu pilienu», tas man neko neizsaka, jo viens piliens var saturēt ļoti atšķirīgu D vitamīna daudzumu.

Analīzes tulkojums

Laboratoriski nosaka 25(OH)D vitamīna līmeni.

  • Virs 30 ng/ ml – pietiekams daudzums.
  • Zemāks par 19 ng/ml – D vitamīna deficits.
  • Virs 100 ng/ml – paaugstināts.
  • Virs 150 ng/ml – D vitamīna intoksikācija, kas iespējama, ja lielās devās un ilgstoši lietots D vitamīna eļļas šķīdums.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs