Tu ziedi vēl un vēl, un vēl

Sievietes veselība
Anija Pelūde
Anija Pelūde
20. aprīlis
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Sievietei, lai viņa ziedētu, vajag sievišķos hormonus. Skaidro Dr. Astrīda Tirāne – ginekoloģe endokrinoloģe un ultrasonogrāfijas speciāliste, docētāja Latvijas Universitātes rezidentiem – jaunajiem ārstiem.

– Dakter, nav noslēpums, ka par hormonu aizstājterapiju (HAT) Latvijas ārstu domas joprojām dalās pilnīgi pretējās nometnēs un ka jūs vienmēr esat bijusi HAT pusē. Ka uzskatāt pat par savu pienākumu Latvijas sievietes izglītot šajā jomā. Vest pie prāta! Kāpēc tāda pārliecība?

– Man ļoti patika režisora Alvja Hermaņa doma, ko izlasīju Annas Psiholoģijā, – ka tagad robežšķirtne starp paaudzēm, starp vecumiem ir radikāli mainījusi savu vietu. Mūsdienās jaunība kā nebeidzas, tā nebeidzas, un vecuma robeža tiek ik pa brīdim atbīdīta uz priekšu. Pēc piecdesmit dzīve tikai sākas!

Agrāk, vēl 20. gadsimta sākumā, Latvijā sievietei drīz pēc piecdesmit bija jāmirst nost – viņas vidējais mūža ilgums bija 52–55 gadi, menopauze iestājās tāpat kā mūsdienās – vidēji ap piecdesmit divu gadu vecumu. Tātad daudzas to nemaz nepiedzīvoja. Mūsdienās, pateicoties dzīves apstākļiem un medicīnai, sievietes vidējais mūža ilgums ir 78–80 gadi.

Tātad divdesmit pieci, trīsdesmit gadi ir nākuši klāt. Nekad agrāk tā nav bijis! Līdz ar to mums, sievietēm, sava domāšana ir jāpārprogrammē.

Galvenais pārinodarījums – nezinu, no debesīm, no dabas, no Dieva – ir tas, ka mums ir citāds dzīves ritms nekā vīriešiem. Vīrietim ik pēc diviem mēnešiem veidojas jauni spermatozoīdi un jauns vīrišķā testosterona izsviedums. Savukārt sieviete piedzimst ar savām 400 000 olšūnām, tad tās tērē – notiek ovulācija, olnīcās veidojas sievišķais hormons estrogēns, taču ap piecdesmit diviem gadiem viņa jau ir tukšiniece. Olšūnu vairs nav, estrogēna arī!

Līdz ar to mums ir jāpiedomā, kā šos turpmākos gadus nodzīvot, kur dabūt trūkstošos estrogēnus. Jo ne tikai pieredze, bet arī pasaules klīniskie pētījumi rāda: sievietes, kuras vecumā ap piecdesmit kaut kādu iemeslu dēļ papildus neuzņem sievišķos hormonus estrogēnus – jo olnīcas tos pakāpeniski pārstāj ražot –, strauji noveco, un pēc pieciem gadiem sākas pirmās nopietnās veselības problēmas.

Paaugstinās asinsspiediens, aizsērē asinsvadi, rodas insults un infarkts, attīstās osteoporoze.

Mainās arī sievietes maksts gļotāda – tā kļūst sausāka, rodas plaisiņas, tās dzīstot niez, pazūd labās pienskābās baktērijas. Sievietes, kurām ir dzimumattiecības, par šīm pārmaiņām gļotādā sāk aizdomāties agrāk, bet tās, kurām attiecību nav, – vēlāk…

– Un tad palīgā nāk hormonu aizstājterapija?

– Tā ir jauna zinātne, jauns novirziens ginekoloģijā, kurš iesākās ASV tikai pagājušā gadsimta 80. gados. Tas nav ilgs laiks.

Protams, sākumā bija maldu ceļi, zinātnieki taustījās. Domāja, ka hormonus jāsāk lietot jau uzreiz pēc četrdesmit gadu vecuma un lielās devās. Hormonus deva pilnīgi visām, nešķirojot, vai sievietei ir kādas citas veselības problēmas vai nav, deva tievām un ļoti dūšīgām, deva jaunām un septiņdesmitgadīgām. Deva, nepiedomājot, ka katram hormonam ir savs spēka pielikšanas punkts, deva, kā pagadās.

Rezultātā pētījums bija jāpārtrauc, jo sievietes mira ar krūts vēzi. Līdz ar to radās ātrais secinājums – nedrīkst!

Tas pamudināja zinātniekus papētīt dziļāk, un viņi noskaidroja, ka dažādi hormoni organismā iedarbojas dažādi. Atrada, ka tajās tabletēs, kuras sākumā tika dotas sievietēm, ir viena sastāvdaļa, kas pēc 6–8 gadu lietošanas var veicināt krūts vēža attīstību. Vainīgais bija tieši noretisterona grupas progesterons… Tas arī bija pamatā, kāpēc radās šis mīts pasaulē, Eiropā un arī Latvijā, ka, lūk, HAT ir slikti, tas izraisa vēzi.

Taču zinātnieki strādāja tālāk, meklēja atbildes uz daudzajiem jautājumiem, radīja jaunus medikamentus un nonāca pie secinājuma, kas ir spēkā tagad, – ka hormoni jālieto transdermāli, caur ādu. Pēdējie pētījumi rāda, ka estrogēni, kurus organisms uzņem caur ādu vai maksts gļotādu, pat samazina (!) krūts vēža iespējamību.

– Kā tas izskaidrojams? Jo būtībā, gan tas estrogēns, kuru sieviete uzņem papildus caur muti, apēdot tabletīti, gan tas, kuru uzņem caur ādu, uzsmērējot gelu, tāpat nonāk asinsritē!

– Tad man mazliet jāizskaidro ķīmija… Ir trīs veidu estrogēni, trīs frakcijas, un katrai savs spēka pielikšanas punkts. Pirmais ir estrons jeb E1, kas visu proliferē jeb pavairo, atbild par šūnu palielināšanos. Līdz ar to tas nav labākais, estrons sievieti dara dūšīgāku.

Otrs ir estradiols jeb E2, ko izdala funkcionējošas olnīcas. Kad sievietei vidēji 50–52 gadu vecumā olšūnu rezerves izsīkst un folikuli vairs neaug, apstājas arī E2 veidošanās, un iestājas menopauze. Tas ir fizioloģiski aktīvākais estrogēns, kas mums, sievietēm, ir vajadzīgs kā dzīvība, jo piedalās visos procesos. Savukārt trešais ir estriols jeb E3, kas pabaro gļotādu makstī.

Mums, sievietēm menopauzes vecumā, organisma funkcionēšanai un priekam ir vajadzīgs E2, estradiols.

Kur slēpjas atšķirība? Jebkura hormonu tabletīte tiek pārstrādāta aknās. Tātad, ja rakstīts, ka tablete satur mums, sievietēm, nepieciešamo estradiolu, tas aknās tik un tā pārvēršas par estronu jeb E1. Kad šis hormons pa sievietes asinsriti bizo apkārt, daļa E1 atkal pārvēršas par estradiolu jeb E2 – bet tikai daļa, toties otra daļa saglabājas kā estrons un dara visus sliktumus, par kuriem sievietes ir dikti dusmīgas. Tieši estrons iedarbojas uz krūts audiem un palielina vēža risku, tieši tas taisa sievieti apaļu un paaugstina asinsspiedienu.

Savukārt, ja estradiolu uzņem caur ādu, tas uzreiz ir estradiols un tāds arī nokļūst asinsritē un mērķorgānos, un dara savus labos darbus, kas mums vajadzīgi.

– Nu brīnišķīgi!

– Tik tālu jā. Vienīgi jāņem vērā, ka farmācija ir viena no aktīvākajām medicīnas nozarēm. Proti, bieži vien sievietēm tiek piedāvāti nevis oriģinālie medikamenti, bet gan ģenēriķi, pakaļdarinājumi. Jā, visiem transdermālajiem preparātiem uz iepakojuma skaisti rakstīts, ka tas ir estradiola hemihidrāts (Estradiolum hemihydricum), bet – svarīga ir arī hormonu biopieejamība. Tāpēc es taustos kā pa džungļiem, izmēģinu dažādus gelus un sprejus pati, kamēr saprotu, kas ir kas.

– Un pie kādiem secinājumiem esat nonākusi – kas ir labs?

Lūk, trīs preparāti – Estreva, Divigel, Lenzetto… Rakstīts, ka visi ir estradiola hemihidrāts, bet – tie atšķiras! Divigel ir piereģistrēts Latvijā. Šis gels reizēm dod svaru, reizēm ne. Iespējams, to nosaka atšķirīgā biopieejamība, jo to tagad ražo trīs dažādas firmas. Otrs preparāts ir tas, ko vairākus gadus lietoju arī pati, – Estreva, nopērkams tikai Saules aptiekā, speciāli pasūtot. Ar dozatoru izspied vajadzīgo gela daudzumu un uzsmērē uz apakšdelma. Jāpagaida trīs minūtes, līdz preparāts iesūcas ādā, un trīs stundas to vietu nemazgā, kamēr hormoni no ādas pamazām nonāk asinsritē. Daudzām patīk Estreva, jo nepalielina svaru. Kas tam pamatā, atkal grūti pateikt. Iespējams, tā pati hormonu biopieejamība.

Trešais ir transdermālais aerosols Lenzetto, Latvijas aptiekās nopērkams jau trīs gadus. Sākumā uz to skatījos šķībi, jo sievietes nāca pie manis un stāstīja: «Dakter, septiņus gadus lietoju Estreva, bija labi. Tagad pamēģināju Lenzetto, un man sāka asiņot…» Šis preparāts ir daudz aktīvāks nekā Estreva, bet bieži vien izraisa mēnešreizes. Tagad secinu – vai nu tam ir augsta biopieejamība, vai arī mazliet klāt kaut kas no estrona.

– Kāpēc viņas vispār mainīja preparātus, ja jutās tik labi?

– Jo Lenzetto ir uz pusi lētāks un visās aptiekās nopērkams. Uzsmidzini trīs pūtienus, un hormoni caur ādu uzsūcas.

Var arī makstī likt gan estradiola hemihidrāta tabletītes Vagifem, gan ieziest, piemēram, Linoladiol N krēmu ar estradiolu, lai uzlabotu tieši gļotādas veselību – lai sieviete būtu seksuāli aktīva un vīrietim pieejama. Tikai jāatceras, ka šie visi ir recepšu medikamenti, un bez vizītes pie ārsta nav nopērkami.

Protams, uzsmērējot krēmu vai gelu, hormoni caur ādu neuzsūcas tik labi kā iedzerot tableti. Tāpēc zinātnieki meklēja jaunus variantus, nanotehnoloģijas, lai hormonus caur ādu veiksmīgāk iedabūtu organismā, un nonāca pie liposomām. Tās ir mākslīgi radītas ļoti mazas bumbiņas, konteinerīši, kas aktīvo vielu nogādā ādas dziļākajos slāņos. Ārzemēs šādus preparātus var nopirkt, un arī Latvijā Saules aptieka tagad tos gatavo, ja ārsts izraksta recepti. Ieved no Norvēģijas liposomu krēma bāzi un tajā iesēdina hormonus. Divu dienu laikā zāles ir gatavas, viens flakons maksā aptuveni 55 eiro, bet ar to daudzumu pietiek trim mēnešiem.

– Vai progesteronu arī vajag papildus uzņemt caur ādu?

– Vajag, vajag! Lai nesabiezētu dzemdes gļotāda. Jo, ja lieto tikai estrogēnu, veidosies endometrija hiperplāzija, un tad būs asiņošana.

Tagad menopauzes vecuma sievietes lieto citu – dabisko, mikronizēto – progesteronu, kas atļauts arī grūtniecēm. Tas ir arī modernajā gelā ar liposomām. Šis preparāts ir visai jauns Eiropā, bet jau diezgan populārs. Skatījos Vīnes aptiekās – jā, tur to pārdod. Kāpēc nolēmu pati to pamēģināt? Es ilgus gadus lietoju tikai estradiolu Estreva veidā un piedzēru klāt Duphaston tableti, kas satur didrogesteronu. Taču pagājušajā gadā Florencē notika Eiropas ginekologu endokrinologu kongress, kurā mums nedēļu lasīja lekcijas tieši par smadzeņu zemgarozu… Nu, lūk, zinātnieki atraduši, ka mikronizētais progesterons, ko grūtnieces svecīšu veidā liek sev makstī, lai saglabātu grūtniecību – lai bērniņš neizkristu –, organismā pārvēršas par pregnenolonu, tas nonāk smadzenēs un veicina to šūnu darbību. Proti, uzlabo atmiņu un domāšanas asumu.

Tagad pat vīriešiem, ja viņš, piemēram, cietis autoavārijā un ievainojis smadzenes, dod mikronizēto progesteronu, sieviešu hormonu.

Tāpēc nolēmu, ka man arī vajag! Uztaisīju hormonu analīzes, smērēju uz ādas mikronizēto progesteronu vairāk nekā divus mēnešus, tad atkal uztaisīju analīzes. Tajās parādījies progesterons, kura līdz tam nebija, un man ievērojami uzlabojusies atmiņa. Jūtos enerģijas pilna! Tieši progesterona dēļ. Nu tādi tie pētījumi par smadzeņu šūnu saglabāšanu pasaulē ir!

– Klausos jūsos un domāju… Labi, tas ir šinī mirklī, bet paies gadi pieci un atkal kaut kas mainīsies, būs citas zināšanas un nostādnes.

– Fundamentālās lietas vairs nemainīsies. Es lietoju HAT divdesmit gadus. Man bija piecdesmit trīs, kad beidzās mēnešreizes. Pirms tam, kad mēnešreizes vēl bija, sāku lietot hormontabletes. Un kāpēc? Aizbraucu uz Somiju uz ginekologu konferenci, vakarā visas dakterienes dzer vīniņu, bet es stāvu malā sārtiem vaigiem. Atceros, ka kolēģes mani aicināja: «Astrīda, nāc pie mums. Ko tu nenāc?!» Man vienmēr ir patikuši tusiņi, bet tad es domāju: «Nu ko viņas tur smejas? Ko viņas ņemas?»

Man tas viss krita uz nerviem. Tad arī sapratu, ka vairs nav sievišķas intereses par dzīvi.

Loģiski! Jo samazināts estrogēna līmenis atstāj sliktu iespaidu uz tā dēvēto laimes hormonu – uz serotonīnu. Vārdu sakot, estrogēni sievietei ir vajadzīgi.

Ko tie vispār dara?

– Pirmkārt, starp šūnām uztur šķidrumu, šūnas nesalīp. Ja tās salīp, visas locītavas kļūst stīvas, muskuļi saraujas. Sakrunkojas ne tikai āda, bet arī visi elastīgie audi, jo izžūst starpšūnu telpa. Tas ir pirmais, ko sieviete parasti jūt, kad viņai trūkst estrogēnu…

Nākamais – no estrogēniem ir atkarīgs sirds ritms, asinsspiediens. Estrogēns no asinsvadu sieniņām atgrūž holesterīna plātnītes, tātad attālina infarktu un insultu. Lai kalcijs ieietu kaulos, vajag ne tikai D3 vitamīnu, bet arī estrogēnu. Estrogēns uzlabo, pagarina sinapses, lai mums būtu atmiņa. Estrogēns nomierina, rada serotonīnu, pa galvu nemaisās visādas briesmīgas domas, un tu mierīgi vari aizmigt. Estrogēns darbojas uz miegu, uz melatonīnu. Estrogēns arī resnumu regulē!

Kāpēc sievietēm menopauzē izzūd viduklis un vēders kļūst resns? Jo tauku šūnās izdalās hormons leptīns, un tas ir atkarīgs no estrogēniem. Ja nav estrogēna, leptīns brīvi darbojas.

Ļoti daudzām sievietēm menopauzē sākas prediabēts vai diabēts. Jo sākas metabolais sindroms – ap vēderu veidojas tauku kārta, uzdarbojas leptīns, un līdz ar to visa ogļhidrātu vielmaiņa aiziet nepareizi. Pierādīts arī – ja lieto estrogēnus, taisnās zarnas vēzis, kas ir hormonatkarīgs, nemaz nesākas, lai gan šis gēns tevī sēž. Estrogēns uz daudz ko iedarbojas, lai organisms kaut cik nenovecotu. Protams, ar laiku, gribi tu vai ne, tik un tā vecums atnāks – mēs nevaram stāties pretī dabai. Bet, uzņemot papildus estrogēnus, mēs varam novecošanu mazliet attālināt un pamazināt. Tāpēc hormonpreparātus vajadzētu lietot tomēr pirmajos piecos gados, kad iestājas menopauze. Nevar nonākt bedrē: «Es, dakter, brūku kopā!» un tagad sākt lietot HAT. Par vēlu.

– Ko nozīmē – par vēlu?

– Sievietei par savas sievišķības saglabāšanu jāsāk domāt jau menopauzes rītausmā, tātad premenopauzē. Kad viņai ir apmēram 40–42 gadi, organisms sāk gatavoties lielajām pārmaiņām. Ir izstrādāts algoritms, kas un kā jādara.

– Kāds tas ir?

– Olnīcas dziest vidēji piecus gadus. Sākas ar to, ka olšūna no olnīcas vairs neizdalās katru mēnesi. Sievietei ir 40–45 gadi, mēnešreizes notiek, bet cikls kļūst garāks, jo nav ovulācijas cikla vidū, četrpadsmitajā dienā, kā tam būtu jābūt. Dzemdē sakrājas biezāka gļotāda, veidojas polipi, sākas stipra asiņošana, sākas smērēšanās cikla vidū, kādreiz pat hemoglobīna līmenis krītas… Tas ir laiks, kad gandrīz visas sievietes meklē ginekologa palīdzību. Ir tikai kādi desmit procenti sieviešu, kurām šodien bija pēdējās mēnešreizes, un viss, to vairs nav. Pārējām notiek šis juceklīgais pārejas posms.

Padomju laikos veica dzemdes tīrīšanu jeb abrāziju, lai novāktu biezo dzemdes gļotādu, tagad to dara ar hormoniem.

Sievietei šajā pārejas laikā vislabākā ir neliela hormonālā kontracepcija.

Ko nozīmē neliela?

– Viegla, maiga – kombinētās hormonālās kontracepcijas tabletītes, kur ir estrogēns plus progesterons mazā devā. Ja sievietei nav attiecību, bet ir milzīgas asiņošanas, pilnīgi pietiek ar septiņām tabletēm no 19. līdz 25. cikla dienai, bet, ja viņai ir vīrietis, tad lieto tādā ritmā kā parastu kontracepciju. No hormonālās kontracepcijas sieviete iegūst vairākus labumus. Nav milzīgās asiņošanas, menstruālais cikls ir regulārs. Sieviete saņem mazliet papildu estrogēnus un progesteronus, viņa ir hormonāli sakārtota un turpina ziedēt. Turklāt tās sievietes, kuras dzīvo dzimumdzīvi, var nebažīties, ka kādu mēnesi vēl izlēks kāda olšūna un, tā teikt, vecmāmiņa paliks stāvoklī.

Līdz ar to hormonālā kontracepcija šajā vecuma posmā ir dzīves nepieciešamība.

Pēc tam sieviete katru gadu nāk dakterim parādīties, lai noteiktu, vai jau ir iestājusies menopauze vai nav. Pirmkārt, dakteris ņem vērā sievietes sūdzības par karstuma viļņiem, svīšanu un tamlīdzīgi. Otrkārt, obligāti jāveic ultrasonogrāfija, jāpaskatās, vai olnīcās vēl ir folikuli, dzemdes gļotādas biezums. Treškārt, asinīs nosaka folikulstimulējošo hormonu jeb FSH un estradiolu. Asins analīzes jānodod mēnešreižu laikā, 2.–5. cikla dienā.

Ja FSH ir lielāks par 20, tad, kā es saku, olnīcas sāk klibot, bet, ja FSH ir 45–40, tad jau jāsper nākamais solis – jāsāk lietot HAT. Bet tāda, lai vēl ir mēnešreizes. Nevajag tās uzreiz nobloķēt, jo dzemdes iekšējais slānītis endometrijs tomēr vēl ir dzīvs, un arī olnīcas dod klāt savus hormonus – lai gan maz, bet tomēr.

Sākumā var lietot hormonālās tabletes. Visnekaitīgākais ir Femaston 1/5, jo tur estradiols ir jēdzīgā – hemihidrāta – veidā un progesterons ir difastona tipa, kas nav kaitīgs. Arī Angelik ir labs hormonu salikums. To sieviete palieto gadu, divus, trīs, bet, kad olnīcas ir pavisam iztukšojušās, tad gan jāpāriet uz hormoniem, ko uzņem transdermāli, caur ādu.

Tieši cik un ko? Es to izvērtēju pēc folikulstimulējošā hormona un pēc tā, ko redzu ultrasonogrāfijā. Ja ir veselīga sieviete, dzemdei plāns endometrijs, tas vairs neatjaunojas, tad dodu tīru mantu – tikai estradiolu, bet progesteronu tikai šad un tad, ik pēc 4–6 nedēļām. Savukārt, ja dzemdē ir adenomioze, mioma, ja bijusi endometrioze, cistas, tad gan, protams, jādod klāt progesterons biežāk. Bet tas viss jāizvērtē dakterim.

Progesteronu var uzņemt caur maksti ar Utrogestan vai arī vajadzēs padzert Dufaston tabletēs.

Kas vēl ir būtiski… Sievietes, kas regulāri dzīvo dzimumdzīvi, ātrāk jūt maksts sausumu. Te jābūt ļoti izmanīgām.

Ja lielās un mazās kaunuma lūpas pie ieejas makstī kļūst sausas un vēl niez, tas nozīmē, ka virspusējās šūnas iet bojā, un tad kādreiz izveidojas pat balti plankumi. Tas jau ir priekšvēzis. Tāpēc vajadzētu regulāri uzsmērēt hormonālo ziedīti ar E3 jeb estriolu. Kaut vai tāpēc, ka onkologi baras – ginekologi nemācot sievietēm pasargāt sevi no vēža.

– Ko jūs iesakāt tām, kas tagad saprot, ka īsto brīdi jau nokavējušas? Vai tiešām neko lietas labā vairs nevar darīt?

– Kad pēc menopauzes paiet pieci gadi, sāk attīstīties osteoporoze, palielinās insulta un infarkta risks, sirds streiko… Tad, ja sieviete domā par sevi, viņa var lietot preparātu Livial. Tabletes satur aktīvo vielu tibolonu, kas nav hormons, bet imitē sieviešu dzimumhormonu darbību organismā un darbojas nevis uz dzemdi un krūtīm, bet uz maksts apakšējo trešdaļu. Līdz ar to gļotāda ir sulīga, dzimumdzīve – laba. Katru dienu (vēlams vienā un tajā pašā laikā) ieņem pa pustabletītei jeb 2,5 miligramiem. Livial drīkst lietot arī desmit gadus pēc menopauzes. To var atsākt arī pēc neliela pārtraukuma. Bet – Livial nenoņem karstumus, svīšanu un citus menopauzes simptomus.

Es domāju, ka arī liposomu gelu, ko gatavo Saules aptieka, varētu dot jebkurā vecumā. Atnāca uz pieņemšanu septiņdesmit trīs gadus veca sieviete. «Dakter, visu laiku nodzīvoju mierīgi, bet tagad pēdējos gadus kaut jāpakaras, cik slikti jūtos.» Kundzei septiņdesmit viena gada vecumā pēkšņi sākās karstuma viļņi, hormonus viņa nekad nebija lietojusi. Aizsūtīju sievieti uz visvisādiem izmeklējumiem, jo domāju, ka varbūt vainīgs kāds hormonāls audzējs… Nē, nekas tāds!

Iesāka lietot šo liposomu gelu, atnāca pēc diviem mēnešiem – jā, viss sliktums pārgājis, jūtas labi, pat asinsspiediens noregulējies. Tā ka hormoni sievietei ir ļoti svarīgi.

– Un ko jūs ieteiktu tām sievietēm, kurām mēnešreižu nav tikai divus, trīs, četrus gadus?

– Tad vēl var piemeklēt transdermālos hormonus. Vajag veikt ginekoloģisko ultrasonogrāfiju un analīzes, noteikt estradiolu un folikulstimulējošo hormonu. FSH parāda, cik ļoti sievietes organisms cieš. Piemēram, ja tev FSH ir 140, skaidrs, ka ar laiku nobruks vai nu virsnieres, vai vairogdziedzeris, vai sirds, jo visi orgāni ir saistīti ar estrogēniem. Tas nekas, ka sieviete patlaban ļoti labi jūtas. Bet pienāks viens brīdis, kad viss lidos! Savukārt, ja analīzes rāda, ka sievietei menopauzes vecumā FSH ir ap 30, tas nozīmē, ka acīmredzot kaut kur kaut kas estrogēnus vēl producē.

Jāizvērtē visi dati, un varbūt iespējams sākt ar visvienkāršāko, vismaigāko, ar Estreva gelu.

– HAT oponenti runā par trombemboliju hormonu aizstājterapijas dēļ. 

– No lielā skaita manu pacienšu tikai divām ir bijusi trombembolija, bet tā labi beidzās. Jā, hormoni ietekmē asins recēšanas sistēmu, taču, manuprāt, trombi nerodas tikai un vienīgi HAT dēļ. Arī jauniem cilvēkiem un vīriešiem pēdējā laikā bieži ir trombembolija. Acīmredzot to nosaka citi faktori.

Cita lieta, ka sievietei pirms HAT lietošanas ir jāizmeklējas! Obligāti!

Jābūt pārliecībai, ka ginekoloģiski sieviete ir – neteiksim absolūti vesela, bet – ciešami vesela. Pirmkārt, jāveic onkocitoloģija – jāpaņem uztriepe no dzemdes kakliņa. Otrkārt, ginekoloģiskā ultrasonogrāfija. Jāpaskatās, vai dzemdes dobumā nav kāds polips, vai nav sabiezēta gļotāda, vai nav cistas, miomas mezgli. Jāpaskatās aknu proves, nieres. Plaušu rentgens jāuztaisa tuvāko divu gadu laikā. Noteikti jāuztaisa mamogrāfija.

Kā jau sacīju, man patīk paskatīties arī hormonu analīzes. Jo tās man parāda, vai sievietei FSH ir 15 vai 80, vai jau 180. Jo citreiz ir tas, ko sauc par patoloģisko klimaksu: sieviete staigā kā muša pa tūtu, viņa jūtas ļoti slikti, jo galvas smadzenes – hipofīze – tik asi reaģē uz to, ka olnīcas vairs nestrādā, un mēģina tās sist, izdala vairāk FSH. Un pie reizes trāpa visiem endokrīnajiem orgāniem. Tad var sākties visādas veģetatīvās lietas, alerģijas…

– Kurā brīdī drīkst vairs nelietot HAT?

– Hormoni caur ādu jālieto līdz baltajām čībiņām – Pasaules ginekologu endokrinologu kongresā tā arī teica. Ja sieviete lietojusi HAT desmit vai piecpadsmit gadus, tad viņai piegriežas un pēkšņi pārtrauc lietot, organisms par šādu gājienu ir šokā. Tā viņam ir katastrofa! Organisms bija pieradis, ka holesterīna plātnītes HAT dēļ nepielīp pie asinsvadu sieniņām, bet nu tā vairs nav! Holesterīns žigli nosēžas uz asinsvadu sieniņām, salīp, izveidojas trombi… Un ar ko tas beidzas? Jau pirmajā vai otrajā gadā sieviete dabū insultu vai infarktu.

Strauji atteikties no HAT nedrīkst. Var mēģināt pamazām, jo tad organisms lēnā garā pusgada laikā paspēj aiziet uz savu fizioloģisko vecumu. Bieži vien HAT pārtraukšana norisinās arī ar nelielu asiņošanu. Tas ir hormonu aizstājterapijas mīnuss. Bet – ja visu dara prātīgi, tad nekādas sliktas lietas nenotiek.

GINEKLOĢES, kuras arī palīdzēs tikt skaidrībā ar hormoniem:

  •  Dr. Eva BarkāneDr. Tirānes privātpraksē Astra-RE un klīnikā Embrions.
  • Dr. Agnese PlēpeDr. Gasiņa privātklīnikā.
  • Dr. Natālija BērzaDr. Gasiņa privātklīnikā un My Clinic Riga.
  • Dr. Larisa AntonovaMedicīnas centrā ARS.
  • Dr. Dace MatuleMedicīnas centrā ARS un Matules un Melkas ginekoloģijas privātklīnikā.
  • Dr. Ingrīda Briška – Siguldā.

Kas ir KAS?

Hormonu TRIO

  1. Estrogēni.
    Nosaukums radies no vārdiem oestrus, kas grieķu valodā nozīmē ‘kaislība, uzbudinājums, meklēšanās, neprāts’, un genus – ‘radīt’. Atbild par tavu labo garastāvokli, atmiņu, aso domāšanu, normālu asinsspiedienu, veselīgu miegu, skaistajiem matiem un tvirto ādu, stiprajiem kauliem un par to, lai tauciņi būtu izveidojušies pēc sievišķā principa – tātad krūtīs un uz gurniem. 

    Estrons (E1) – estrogēna frakcija, kas tev dabiski ir arī menopauzes laikā. Tas nedaudz veidojas virsnierēs un muskuļos, bet galvenā estrona rūpnīca ir taukaudi. Tāpēc nedaudz apaļīgas dāmas menopauzes laikā izskatās un jūtas labāk, kā arī retāk cieš no karstuma viļņiem.

    Estradiols (E2) – šī estrogēna frakcija veidojas olnīcās, un tam uz sievietes organismu ir vislielākā ietekme. Visaugstākais estradiola līmenis ir laikā, kad no folikula izsprāgst olšūna un ir gatava apaugļoties. Kad estradiols olnīcās vairs netiek ražots un nav mēnešreižu, iestājas menopauze.

    Estriols (E3) – trešā estrogēna frakcija. To varētu saukt par grūtnieču estrogēnu, jo veidojas placentā.
  2. Progesterons.
    Nosaukums cēlies no vārdiem pro – ‘priekšā’ un gestācija – ‘grūtniecība’. Hormons izdalās olnīcā katra cikla otrajā pusē pēc ovulācijas, lai sagatavotu dzemdes gļotādu iespējamai grūtniecībai. Tā kļūst labāk apasiņota, siltāka, gatava pieņemt apaugļotu olšūnu. Ja grūtniecība iestājas, organisms izdala jau lielākas progesterona devas, lai sargātu grūtniecību, sievietei palielinās ēstgriba, vielmaiņa kļūst lēnāka.

    Ar progesteronu olnīcas sūta vēsti arī uz smadzenēm visu hormonu komandpunktam hipofīzei, ka jaunu olšūnu briedināšana šobrīd nav nepieciešama. Ja grūtniecība neiestājas, šī progesterona vēsts darbojas apmēram 14 dienas.
  3. Folikulstimulējošais hormons.
    Hipofīze šo hormonu izdala, reaģējot uz pazeminātu estradiola līmeni asinīs. Proti, FHS nodod ziņu olnīcām, ka tām jābriedina folikuli un jāgatavojas ovulācijai, jābriedina olšūna. Savukārt progesterons mazina FSH izdalīšanos. Pirms menopauzes, kad olnīcas guļ un jaunas olšūnas nebriest, FHS līmenis aug.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs

Santa+