Trīs mikroinsulta pacientu tipi

Mikroinsulta pacientus varētu iedalīt trīs tipos, skaidro neiroloģe Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Dr.Ilga Ķikule. Pie kura tipa piederi tu?
mikroinsults
Inese Mauriņa
27. jūnijs

Saglabāt

Foto: Shutterstock
  1. Pirmais tips: ai, nekas briesmīgs…
    Smēķē, ap 60 gadiem, paaugstināts asinsspiediens. Pēc piedzīvota mikroinsulta tik un tā turpina smēķēt un neievēro arī citus ārsta norādījumus. Tai skaitā nelieto medikamentus un neveic veselības pārbaudes.

    Daktere Ilga Ķikule: «Diemžēl ir šādi pacienti, kas arī pēc mikroinsulta vai insulta turpat slimnīcas teritorijā jau smēķē un šādi turpina gandēt savu veselību un veicināt insulta tuvināšanos. Pacientiem virs 60 gadiem jau tāpat ir liels risks, ko ietekmē vecums, holesterīns, augsts asinsspiediens, varbūt arī cukura diabēts.

    Smēķēšana ir viena no pirmajām lietām, ko mēs iesakām atmest. Pierādīts, ka cilvēkam, kas to izdara, pēc pieciem gadiem insulta risks ir līdzīgs kā tam, kas nesmēķē. Konkrētais pacients sava vecuma dēļ kombinācijā ar augstu asinsspiedienu un, iespējams, arī augstu holesterīna līmeni, ir pakļauts ļoti lielam insulta riskam. Neatmetot smēķēšanu un nelietojot ārstu ieteiktos medikamentus, insults var notikt kuru katru dienu. Turklāt tā sekas ir daudz nopietnākas un neatgriezeniskākas – ir izredzes kļūt par invalīdu vai nomirt!»

  2. Otrais tips: ka tik atkal kas slikts nenotiek…
    Ap 70 gadiem. Bailēs no insulta, kas var sekot pēc mikroinsulta, reizi mēnesī dodas uz dažādiem izmeklējumiem, veic arī magnētisko rezonansi, mēra asinsspiedienu katru dienu, satraucas ikreiz, kad iesāpas galva vai uznāk reibonim līdzīga sajūta. Jūt trauksmi arī ikdienā.

    Daktere Ilga Ķikule: «Vēlos nomierināt pacientu un iedrošināt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Ja pēc mikroinsulta slimnīcā vai pie ārsta ir veikti visi nepieciešamie izmeklējumi, noskaidroti riska faktori, nozīmēta atbilstoša ārstēšana, tad svarīgi to ievērot, un tā tu vari sevi pasargāt no insulta.

    Kad noticis mikroinsults, parasti iesakām aptuveni pēc pusgada doties pie neirologa, lai pārbaudītu galvas asinsvadu stāvokli, bet pēc tam pietiek ar reizi gadā. Asinsspiedienu gan vajadzētu pakontrolēt, it īpaši sākumā – pamērīt divas reizes nedēļā rīta un vakara stundā, lai pārliecinātos, ka zāles ir efektīvas un asinsspiediens stabils. Jā, pēc insulta vai mikroinsulta, pēc pārdzīvotā cilvēkam mēdz būt trauksme, bailes. Mēs tad iesakām pakonsultēties ar psihoterapeitu vai psihiatru, iespējams, nepieciešams lietot kādus antidepresantus.

    Galvassāpēm varētu būt arī citi iemesli, ko var noteikt galvas izmeklējums, tai skaitā, magnētiskā rezonanse, taču, ja tajā nekas netiek atklāts, nav nepieciešams to pārbaudīt tik bieži. Starp citu, ir veikts pētījums, kas apstiprinājis, ka tikai vienam procentam pacientu, kam novēroti galvas reiboņi, patiešām attīstījies insults.»

  3. Trešais tips: izdarīju secinājumus…
    Aptuveni 45 gadi. Pēc mikroinsulta rūpīgi seko ārsta norādījumiem, lieto zāles asinsspiediena pazemināšanai, trīs reizes nedēļā nodarbojas ar sportu, ikdienā cenšas vairāk staigāt kājām, divreiz gadā dodas pie ģimenes ārsta. Kad pagājuši septiņi mēneši kopš mikroinsulta, veic galvas asinsvadu pārbaudi.

    Daktere Ilga Ķikule: «Šis pacients pareizi ievēro ārsta norādījumus, un, kā jau minēju, līdzās medikamentiem, kas visdrīzāk būs jālieto visu mūžu, un izmeklējumiem, kurus vajadzētu veikt aptuveni reizi gadā, svarīgi arī ievērot visus veselīga dzīvesveida pamatprincipus, un tas ļaus krietni attālināt vai vispār novērst insultu.»

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs