Rīga +4°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
– Kad mūsu platuma grādos būtu jāsāk piesargāties no saules?
– Kā dermatologs varu teikt – īstenībā par saules ietekmi mūsu reģionā jāsāk domāt jau no marta. Ne uztraukties, bet – domāt. Maijs, jūnijs, jūlijs Latvijā ir mēneši ar visdāsnāko ultravioleto starojumu.
– Vieni speciālisti biedē ar nopietnām slimībām – ar ādas vēzi, melanomām, bet citi pēdējā laikā uzsver, ka ar saules aizsargkrēmu lietošanu tiek pārspīlēts. Tā mēs sev liedzam tik svarīgā D vitamīna veidošanos ādā. Kur ir patiesība?
– Es laikam piederēšu pie pirmajiem. Tomēr tie nav ārsti, kas biedē – biedē slimību gadījumu skaits! Stāsts ir ļoti vienkāršs – nav tā, ka D vitamīnu mēs saņemam tikai un vienīgi ar saules ultravioletajiem stariem. D vitamīna avots pārsvarā ir uzturs! Šis vitamīns ir taukos šķīstošais vitamīns. Tas nozīmē, ka mums jālieto tie produkti, kas satur dažādus taukus. Taču mūsdienās mums vairāk pieejams nevis krējums, bet krējuma izstrādājums, nevis piens, bet piena izstrādājums. Tieši ar piena taukiem, olām, treknām zivīm mēs saņemam īsto D vitamīnu – jau gatavu, kurš uzsūcas organismā un kuru tas var izmantot.
Diemžēl mūsdienās Latvijā ir daudz veģetāriešu un vegānu – tas noved pie tā, ka organisms nesaņem dzīvnieku valsts izcelsmes taukus, taču tieši tie ir D vitamīna avots!
Tas, kas veidojas ādā ar ultravioletā starojuma starpniecību, ir tikai D vitamīna priekštecis. Tā nav D vitamīna aktīvā forma! Tam vēl jāiziet daudzu pārvērtību cikls, jāapmeklē nieres un aknas, kur notiek dažādi bioķīmiskie procesi, un tikai tad šī priekšteča forma pārvēršas par D vitamīna aktīvo formu. Ja nepieciešamība pēc vajadzīgā D vitamīna daudzuma jāsalīdzina ar tiem draudiem, ko rada ultravioleto staru ietekme uz ādu, tad es kā ārsts iesaku izvēlēties alternatīvu D vitamīna uzņemšanas veidu, nevis riskēt un spēlēties ilgtermiņā ar bazālo šūnu karcinomu, plakanšūnu karcinomu un melanomu.
– Vienkāršāk aptiekā nopirkt D vitamīna pudelīti, nekā svilt piesaulītē cerībā uz šo vitamīnu?
– Nē, vēl labāk būtu pilnvērtīgs uzturs! Diemžēl jāņem vērā, ka mūsdienās Latvijā ir daudz veģetāriešu un vegānu, eksistē daudz citu ar uzturu saistītu aizspriedumu – tas viss noved pie tā, ka organisms nesaņem dzīvnieku valsts izcelsmes taukus, taču tieši šie tauki ir D vitamīna avots, arī taukainās zivis – tā pati skumbrija, lasis. Ja cilvēks neēd šos produktus, tad, neatkarīgi no tā, cik daudz viņš uzturas saulē, organisms sev nesaražos nepieciešamo D vitamīna daudzumu! Turklāt nav iespējams šo vitamīnu iekrāt uz priekšu – nevar pavasarī, vasarā to saražot, sabērt maisiņā, un tad vēlāk lietosim. Tā nenotiek!
Daudzi runā, ka nevajag pārspīlēt ar pretsaules līdzekļu lietošanu un nevajag sev liegt D vitamīnu, bet viņi nav dermatologi! Es esmu dermatologs un zinu, ko runāju.
Nesaku, ka obligāti pēc D vitamīna jādodas uz aptieku, bet uzturam ir jābūt pilnvērtīgam. Protams, lietojot šos piena taukus, jābūt arī fiziskām aktivitātēm, lai vēlāk organismā nekrātos sliktais holesterīns. Te tad arī ir meklētais zelta vidusceļš – saulē uzturēties, kad āda pasargāta no ultravioletā starojuma, ēst pilnvērtīgus produktus un nodrošināt sev fizisko slodzi. Tagad daudzi runā, ka nevajag pārspīlēt ar pretsaules līdzekļu lietošanu un nevajag sev liegt D vitamīnu, bet šie runātāji nav dermatologi! Es esmu dermatologs un zinu, ko runāju. Tie ir zinātniski pierādīti fakti, ka šī ziešanās – ko tā nicinoši nonivelē – tiešām ir pietiekami efektīva, lai mazinātu ādas vēža riskus. Ultravioletā starojuma kaitīgās ietekmes ignorēšanas sekas ir ādas pigmentācija, ātrāka novecošana, ļaundabīgi ādas audzēji.
– Ar ko pirmajā pavasara sauļošanās piegājienā iegūts apdegums atšķiras no vēlāk iegūtajiem apdegumiem, kad āda pie saules jau vairāk pieradusi?
– Saules apdegums ir un paliek saules apdegums! Tas ir bīstams – vienalga, vai iegūts aprīlī, maijā vai kādā vasaras mēnesī, vai arī decembrī, kad esam aizlidojuši uz siltajām zemēm. Tas ir bīstams nevis tūlītējo nepatīkamo sajūtu dēļ, bet tāpēc, ka, ādai apdegot, veidojas lielāks risks ādas audzējiem. Pavasarī cilvēki apdeg biežāk, jo tobrīd esam pazaudējuši visu to pigmentu, kas mums ādā bija un kas to pasargāja no ultravioletā starojuma. Otrkārt – uz nesauļotas ādas šī eritēma jeb apsārtums ir redzams krietni labāk nekā uz sauļotas ādas. Tātad mēs varam apdegt arī tad, ja regulāri uzturamies saulē, bet mēs šo apdegumu vienkārši neredzam, jo āda jau ir brūna. Tad cilvēks saka: «Forši, mans brūnais iesauļojums paliek tikai tumšāks!», bet patiesībā tur ir apdegums. Visi tie stāsti, ka tagad mazlietiņ jāpasauļojas, lai pēc tam vēlāk nebūtu saules apdeguma, ir mīts. Uz brūnā fona sārto krāsu vienkārši mazāk redz, tikmēr bioķīmiskās izmaiņas šūnu līmenī notiek.
Pirmos līdzekļus pret saules apdegumu labāk meklēt aptiekā nekā savā virtuvē un ledusskapī.
– Ko lietot, ja pirmais saules apdegums tomēr ir?
– Līdzekļus labāk meklēt aptiekā nekā savā virtuvē un ledusskapī. Tomēr bieži vien pirmais, ko cilvēki mēdz darīt, meklē kaut ko savā ledusskapī. Bet – jāatceras, ka nevajag lietot ļoti taukainus līdzekļus! Tāds kārtīgs biezs lauku krējums ar lielu tauku saturu tiešām nebūtu ieteicams. Varbūt paniņas derētu.
Ja runājam par dažādiem losjoniem – tajos ir tauciņi un daudz ūdens. Kad uzklājam uz ādas virsmas šo vieglo emulsiju jeb losjonu, ūdens izgaro un mazina karstuma sajūtu, sausnē pāri paliek pantenols vai kādi citi nomierinoši dziedējoši līdzekļi. Populārs ir Bepanthen krēms, bet ne ziede! Vēl var aptiekāram prasīt līdzekļus no Bioderma, La Roche Posay, Eucerin – tiem ir speciālas ražotāju izstrādātas formulas, ko lietot pēc tam, kad jau pabūts saulē un pārspīlēti, bez aizsardzības.
– Ar kādu aizsargfaktoru, ar kādu SPF skaitli, līdzekli izvēlēties?
– Kā ārsts joprojām redzu cirkulējam mītu, ka šis SPF skaitlis atspoguļo minūtes vai reizes, cik daudz cilvēks var atrasties saulē. Tā nav! SPF skaitlis norāda konkrētā līdzekļa spēju aizturēt gaismas fotonus, kas nonāk līdz ādai. Pēc būtības tas ir nedaudz maldinoši. SPF 50+ aiztur ap 98% ultravioletā B starojuma fotonus, SPF 30 – ap 97%, SPF 20 – ap 94%. Bez SPF lietošanas 100% visu fotonu ietekmē ādas šūnu veselību. Šķiet, ka atšķirība nav liela, bet uz ķermeņa ādas diviem laukuma kvadrātmetriem tā ir ievērojama. Ja krēmā ir 4 līdz 10 SPF vienības – aizsardzība ir niecīga, 10 līdz 20 – zema, 20 līdz 30 – augsta un 50+ jau ļoti augsta.
Īpašs stāsts ir par cilvēkiem, kas strādā celtniecībā, ceļu būvē, uz jumtiem, ārpus telpām – viņi visbiežāk par saules aizsardzību vispār nedomā, un tad jau mēs tiekamies ārsta kabinetā.
Visvienkāršākais padoms – jo dabiski gaišāka āda, jo lielāks SPF cipars vajadzīgs. Turklāt SPF attiecas tikai uz UVB stariem. Ir jāskatās, lai uz iepakojuma būtu norādīts, ka aizsardzība ir arī no UVA stariem, jo vajag abus divus.
– Vecais stāsts Sargi sevi pats…
– Cilvēku piesardzība, izpratne par šīm lietām pieaug, bet joprojām grēkojam ar to, ka neatšķiram mērķtiecīgu sauļošanos un atrašanos saulē. Cilvēks domā: «Ja dodos uz pludmali – jā, vajag lietot aizsarglīdzekli. Bet, ja es pie mājas pļauju mauriņu, nūjoju, braucu ar riteni – es taču nesauļojos!» Nē, tu sauļojies gan – tu esi saulē, un šajā laikā tev jāizsargājas! Īpašs stāsts ir par cilvēkiem, kas strādā celtniecībā, ceļu būvē, uz jumtiem, ārpus telpām – viņi visbiežāk par saules aizsardzību vispār nedomā, un tad jau mēs tiekamies ārsta kabinetā. Tā ir potenciālā riska grupa, lai attīstītos ādas audzēji.
Kā izvēlēties aizsarglīdzekļus PRET SAULI
- Ja āda ir ļoti jutīga, ja tai jau bijušas ar sauli saistītas problēmas – jālieto aizsarglīdzeklis ar skaitli SPF 50+.
- Ja āda ir gaiša un ir daudz jaunveidojumu, dzimumzīmju, jālieto aizsarglīdzeklis ar SPF 30. Arī bērniem!
- Ja iedegums veidojas gana viegli, tad – SPF 20.
- Ja SPF skaitlis ir mazāks par 20 – šos līdzekļus NEVAR uzskatīt par tādiem, kas aizsargā no saules kaitīgas iedarbības. SPF 6, 8, 12 ir iestrādāti arī daudzos dienas krēmos. Tos vari lietot, ja ilgstoši neatrodies saulē – tikvien kā pārvietojoties no vienas ēkas uz otru.
Kauliem vajag sauli
Dr.Una Gailiša, endokrinoloģe P.Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā:
«Skaidrs, ka nedrīkst visu dienu gulēt saulē, jo āda cieš dramatiski, bet tajā pašā laikā sauli mums ļoti vajag, jo UVB staru ietekmē mūsu organismā D vitamīns veidojas dabiskā veidā, un tas savukārt nodrošina kalcija uzsūkšanos un kaulu veselību. Savā darbā es visai bieži redzu, ka cilvēkiem, kam ir izteikts D vitamīna trūkums, ar laiku paaugstinās parathormona līmenis, kuru izdala mazi, vairogdziedzerim blakus esoši dziedzerīši – epitēlijķermenīši, un tas padara kaulus trauslākus. Tāpēc tiem, kam jau ir osteoporoze, arī dāmām pēc menopauzes, ļoti jāseko līdzi savam D vitamīna līmenim. Ja tas ir par zemu, vitamīns noteikti jālieto papildus kā pārtikas piedeva vai medikaments, ko izraksta ārsts. Tāpat, ja ārsts cilvēkam kādas slimības dēļ aizliedzis pastāvīgi uzturēties saulē vai arī viņš pats izvairās no saules un ārā iziet tikai tad, kad saule ir ļoti zemu vai jau norietējusi, D vitamīns jālieto papildus cauru gadu – gan vasarā, gan ziemā. Pārējiem, kas no maija līdz septembrim uzturas saulē pietiekamu laiku, vasarā D vitamīna pietiek – tas papildus nedaudz jāuzņem ziemas mēnešos. Īpaša kategorija ir ofisu darbinieki, kuriem atvaļinājums ir varbūt tikai trīs nedēļas vasarā, un arī tajās Latvijā var nepārtraukti līt. Tāpēc viņiem faktiski visu gadu papildus jālieto D vitamīns. Profilaktiskā deva ir 1000–2000 darbības vienību dienā. Nosakot vitamīna daudzumu asinīs, ārsts precīzāk noteiks nepieciešamo devu, kas var sasniegt arī 4000–5000 darbības vienību dienā. Tomēr, ja paredzēts būt saulē ilgstoši, aizsargkrēmu vajag lietot.»
