Sāls lampas, sāls istabas un vannas — tas tiešām uzlabo veselību?

Veselība
Aiva Alksne
21. oktobris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Vai vērts pirkt sāls lampu, domājot, ka tā vienlaikus no baciļiem attīrīs arī gaisu istabā? Vai vajag vannas ūdenim pievienot sāli, cerot uz kādu dziedniecisku efektu? Un – ja reiz par sāli, tad kam domātas sāls istabas un inhalatori? Konsultē Ivars Kalviņš, Dr. hab. chem., profesors, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs; Anete Petraite, ģimenes ārste VCA poliklīnikā Jugla, un Inese Kokare, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas centra vadītāja.

    Sāls un gaisma

    Ražotāji piedāvā iegādāties sāls lampas, kas ir izveidotas no vesela Himalaju kalnu rozā sāls gabala, kurā ievietota spuldzīte. Katra no tām ir roku darbs, tāpēc formas mazliet atšķiras. Iedegta tā izstaro maigi siltu gaismiņu. Ražotāji uzsver sāls lampas pozitīvo ietekmi uz vidi un cilvēka labsajūtu. 

    Sāls kristāli, uzņemot telpā esošo mitrumu un sasilstot, izdala mitrumu atpakaļ telpā kopā ar sāls joniem, radot veselīgu, jonizētu un tīru gaisu. Tā atbrīvojot gaisu no putekļiem un alergēniem, samazinot telpā esošo mikrobu un pelējuma sēnītes izplatību. Lietošanas pamācībā norādīts, ka sāls lampu vislabāk izmantot telpā, kur atrodas dators, televizors, kondicionieris vai kāda cita elektrotehnika, jo tā neitralizējot elektromagnētisko starojumu.

    Arī sāls lampas omulīgā laškrāsas gaisma pati par sevi labvēlīgi ietekmē cilvēka pašsajūtu un garastāvokli, tāpēc to var izmantot arī kā naktslampiņu.

    «Ja cilvēkam patīk, viņš var droši rozā sāls lampu izmantot kā gaismas un interjera objektu – veselīguma ziņā efekta no tām nav pilnīgi nekāda,» atzīst profesors Ivars Kalviņš.

    «Pirmkārt, šīs sāls lampas satur kālija hlorīdu, ko izmanto minerālmēslojumā, nevis nātrija hlorīdu, ko lietojam uzturā, un neviens no šiem savienojumiem netvaiko. Pamēģiniet uzbērt sāli uz plīts, un paši varēsiet par to pārliecināsieties! Ja nu vienīgi dedzināsiet ar gāzes degli, tad varbūt tur kaut kas arī sāks kūpēt. Un, ja netvaiko, tad nav arī iedarbības.

    Cita lieta – sāls istaba. Tai ir ārstnieciska iedarbība, jo tajā ir sāls putekļi, kas iet pa gaisu. Ja tie iekļūst plaušās, notiek tā sauktā osmotiskā spiediena maiņa, kas labvēlīgi ietekmē cilvēkus, kuri slimo, piemēram, ar astmu, vai kuriem ir alerģija.»

    Kur slēpjas sāls istabas sāls?

    Jau 19. gadsimtā tika novērots, ka sāls raktuvēs strādājošie neslimo ar plaušu kaitēm, tādēļ radās iecere pazemē izveidot dziedināšanas iestādes. Lai ļautos sāls dziedinošajām procedūrām, mūsdienās pazemē vairs nav jālien – tās ir pieejamas mākslīgi radītās sāls istabās. Ārstniecības iestāžu sniegto pakalpojumu klāstā to nosaukums ir haloterapija.

    • Kam palīdz sāls ieelpošana?

    Sāls istaba ir telpa, kurā no speciāla aparāta izdalās sāls joni. Tos ieelpojot, tiek attīrīta, mitrināta elpceļu gļotāda, kā arī stabilizējas nervu sistēma, uzlabojas vielmaiņa un asinsrite. Sāls istabā gan sienas, gan griesti, gan grīdas ir izklāti ar sāli. Sāls procedūrām nav vecuma ierobežojumu – tās var baudīt gan bērns, kurš tikko sācis staigāt, gan seniors cienījamā vecumā.

    Īpaši ieteicamas tās ir bronhiālās astmas pacientiem, jo tā ir alerģiska elpceļu slimība, kuras pamatā ir hronisks elpceļu iekaisums, kura dēļ pastiprināti veidojas gļotas. Sāls iedarbībā krēpas tiek sašķidrinātas, un pēc sāls istabas apmeklējuma pacientam ir vieglāk izklepoties.

    Sāls arī mazina elpceļu gļotādas slimības un to simptomus – šķaudīšanu, deguna aizlikumu, iesnas. Tāpat haloterapija ieteicama, ja bieži jācīnās arī ar ausu slimībām vai pneimoniju jeb plaušu karsoni.

    • Kā tieši sāls elpošana palīdz?

    Dziļi tiek ieelpotas sīkās sāls daļiņas, ko speciāla iekārta izsmidzina telpā. Mūsu organismā sāls joni nokļūst caur deguna un rīkles gļotādu, mitrinot to, tad no bronhu gļotādas pa asinsvadiem tie nonāk plaušu asinsritē un izplūst pa visu organismu. Paaugstinātā nātrija jonu koncentrācija piesaista šķidrumu, novēršot tūsku, tāpat sāls aerosolā esošie negatīvie joni pozitīvi iedarbojas uz nervu sistēmu, mazinot stresu un uzlabojot miegu, jo tiek stabilizēta nervu sistēmas impulsu pārvade.

    Veģetatīvo distoniju vai citas nopietnākas nervu kaites izārstēt tikai ar sāls istabas apmeklējumu gan nevar, taču ikdienas spriedzes mazināšanai palīdzēs.

    Pēc haloterapijas seansiem normalizējas asinsspiediens, atveseļojas deguns un rīkle, stabilizējas nervu sistēma un stiprinās organisma aizsargspējas. Visai obligāts nosacījums pēc procedūras ir padzerties. Jādzer tikai tīrs ūdens, lai elpceļos nokļuvušās sāls daļiņas nekairinātu rīkli, kā arī palīdzētu no organisma ātrāk izvadīt sārņus un toksīnus.

    • Cik bieži un kā?

    Tāpat kā citām fizioprocedūrām, arī haloterapijai ir izstrādātas vadlīnijas, kas nosaka: optimālais ir desmit reižu, plānojot haloterapijas seansu katru otro dienu. Kursu atkārto ik pēc trim mēnešiem. Biežāks sāls istabas apmeklējums nekādu ļaunumu organismam nenodarīs, jo ieelpotā sāls koncentrācija ir ļoti maza, taču vadlīnijās minētais plāns ir optimāls.

    Pirms procedūras jāuzvelk speciāls virsvalks, cepurīte un bahilas. Seansa laikā cilvēks 30–60 minūtes sēž atpūtas krēslā, klausās nomierinošu fona mūziku un elpo sāls jonizēto gaisu. Ieteicams elpot caur degunu, bet izelpot caur muti, lai labāk mitrinātu elpceļus.

    Nav nozīmes gadalaikam, kad būtu vislabāk apmeklēt sāls istabu, – kad cilvēks jūt nepieciešamību, tad tas arī jādara. Vasarā ir iespēja uzturēties pie jūras un elpot dabiski sāļo gaisu, taču pārējā laikā to var aizstāt haloterapija. Īpaši, kad daudzi slimo ar elpceļu infekcijām, jo sāls istabas apmeklējuma laikā attīrīsies elpceļi un tas palīdzēs mazināt risku saslimt ar iesnām, klepu, arī gripu. 

    Zināšanai

    1. Speciālā iekārtā ieber aptuveni tējkaroti sāls. Aparāts to jonizē un izpūš gaisā.
    2. Daļa no šiem aptuveni pieciem gramiem sāls nokļūst uz telpas sienām, daļa uz grīdas, uz pacienta ādas, apģērba, tāpēc sāls tiek ieelpots ļoti nelielā koncentrācijā.
    3. Sāls istabas apmeklējuma dēļ analīzēs izmaiņu noteikti nebūs, neradīsies arī apdegums uz gļotādas, jo vērtīgie sāls joni tiek uzsūkti caur plaušu asinsriti, tad aizvadīti uz nierēm un… izčurāti.

     

    No sāls istabas apmeklējuma jāatsakās, ja ir:

    • paaugstināta ķermeņa temperatūra, drudzis vai citi akūti simptomi;
    • vīrusu infekcija;
    • akūta onkoloģiska slimība (nav zināms, kā vēža šūnas uzvedīsies šādas procedūras laikā);
    • nieru slimība;
    • hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens;
    • sirds slimība smagā formā;
    • jebkuras slimības uzliesmojums, tostarp bronhiālās astmas, dermatīta, psoriāzes paasinājums.

    Pagatavo sāls vannu!

    Sākoties aukstajam laikam, daudziem patīk pasildīties vannā. Ja ir šāda iespēja, no vannošanās var gūt arī dziedniecisku efektu. Ne velti ārstniecības iestādēs vannas kalpo kā ūdensdziedniecības metode – tās laikā caur ūdeni uz mūsu organismu iedarbojas dažādi fizikāli faktori.

    Sāls vannas var viegli pagatavot arī mājas apstākļos – no šādas procedūras cilvēks saņem trīskāršu labumu.

    Pirmkārt, tīri mehāniski sajūt visas labās ūdens īpašības, piemēram, ķermenis tajā jūtas vieglāks. Otrkārt, notiek vannai pievienotā sāls ķīmiskā iedarbība. Treškārt, uz mums iedarbojas arī patīkamā ūdens temperatūra, siltums atslābina muskuļus, tāpēc vannai ir gan atslābinoša, gan nomierinoša iedarbība.

    Ejot sāls vannā, vērts izmantot jūras sāli, nevis attīrītu sāli, ko izmantojam uzturā. Jūras sāls satur vērtīgus minerālus: kāliju, kalciju, litiju, sēru, nātriju un daudzus citus. Turklāt – jonu veidā, ko mūsu ķermenis var vieglāk uzņemt.

    Sāls vannas var pagatavo dažādā koncentrācijā:

    • zemas koncentrācijas sāls vannai uz vienu litru ūdens pievieno 2–5 gramus sāls. Šāda vanna būs viegli kairinoša;
    • vidējas koncentrācijas sāls vannai uz vienu litru ūdens nepieciešami 5–15 grami sāls;
    • augstas koncentrācijas sāls vanna būs tad, ja uz vienu litru ūdens būs pievienoti 25 grami sāls.

    Katram pašam jānoskaidro, cik litru ūdens ieplūst viņa vannā, un pēc tam ir jāparēķina, cik daudz sāls uz šo daudzumu nepieciešams.

    Sāls dziedniecisko iedarbību cilvēks jutīs tikai tad, ja vienā litrā izšķīdināti ir vismaz 10 grami sāls.   

    Neattīrītu jūras sāli vislabāk šķīdināt, ieberot to trīskāršas marles maisiņā, – sāls izšķīdīs, bet tā piemaisījumi paliks maisiņā un nerīvēsies gar vannas dibenu. Lai sāls labāk izšķīstu, vannā laiž karstu ūdeni, un cilvēks vannā iet tad, kad ūdens sasniedzis vēlamo temperatūru.

    Sāls vannas temperatūrai vajadzētu būt 33–35 grādiem, jo ūdenim pievienotais sāls rada ķermenī papildu siltuma sajūtu. Terapeitiskos nolūkos sāls vannā ir jāgremdējas 10–20 minūtes katru dienu vai katru otro dienu, kursa ilgums, lai būtu efekts, ir 10–15 reižu.

    Kam palīdz sāls vannas?

    Sāls kairina ādas receptorus, tam ir poru savelkoša iedarbība, līdz ar to visi vērtīgie joni, kas ir sāls sastāvā, nonāk organismā un mūsu šūnas tos pēc vajadzības izmanto.

    Sāls vannas ir ieteicamas tad, ja ir locītavu slimības, ja ir Reino sindroms (kad salst rokas un aukstā laikā pirkstu gali kļūst balti), ja ir ādas slimības (psoriāze, sklerodermija u. c.). Bet tikai slimības remisijas, nevis akūtajā periodā!

    Sāls vannas, veiktas kursa veidā, atvieglo cilvēka stāvokli, un tas, protams, ir ļoti svarīgi, taču nekādā ziņā nevajadzētu iedomāties, ka ar sāls vannām var izārstēt slimību.

    Tāpat sāls vannas ieteicamas, ja ir novērojama aptaukošanās vai slikti strādā vairogdziedzeris.

    Pēc vannas sāls uz ādas veido tādu kā apmetnīti – ja telpā ir patīkama temperatūra, var arī neslaucīties dvielī, bet ļaut, lai sāls kārtiņa uz ādas turpina iedarboties.

    Sāls vannā nedrīkst mērcēties:

    • ja ir nieru mazspēja
    • akūtos slimību periodos

    Izmēģini – ejot pirtī vai dušā, var norīvēties ar sāli, kam pievienotas ēteriskās eļļas  – sāls attīra ādu, kas ir ļoti svarīgi, jo āda ir viens liels izvadorgāns, caur ko izplūst viss liekais.

    Īpašais jautājums

    Kam der sāls inhalators?

    Inese Kokare, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas centra vadītāja

    Sāls inhalācijas terapiju izmanto jau simtiem gadu, lai stiprinātu kopējo elpošanas sistēmu un plaušas. Himalaju sāls kristāli ir novietoti kamerās inhalatora iekšpusē. Elpojot caur inhalatoru, mikroskopiskas sāls daļiņas nonāk elpceļos. Sāls inhalatoram ir ļoti izteikta pretiekaisuma iedarbība, to rekomendē bronhiālās astmas slimniekiem, arī hroniska bronhīta gadījumos. 

    Fakti par sāli

    • Sāls kļūst kaitīgs tad, kad to lietojam par daudz. Pasaules Veselības organizācijas noteiktā sāls norma dienā ir 5 grami jeb aptuveni tējkarote.
    • Sāls ir arī noderīgs un vērtīgs, jo nātrija hlorīds ir viena no galvenajām asins un limfas sastāvdaļām, tas ir vajadzīgs arī muskuļiem un kauliem.
    • Pieauguša cilvēka organismā ir aptuveni 300 gramu sāls.
    • Ja organismā trūkst nātrija, rodas pastiprināts nogurums, slikta dūša, pat muskuļu krampji.
    • Dienvidu zemēs, kur ir karsts, labsajūtas dēļ jāuzņem 15–20 gramu sāls dienā.
    • Par veselībai vislabvēlīgāko uzskata jūras sāli, jo tajā ir līdz 64 dažādiem mikroelementiem (salīdzinājumam vārāmajā sālī ir tikai divi – nātrija un hlora joni). Jūras sāls veicina vielmaiņu un uzlabo endokrīnās sistēmas darbību, nomierina nervu sistēmu un palīdz no organisma izvadīt lieko šķidrumu.

    Lasi citur

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Privātā Dzīve

    Mans Mazais

    Astes

    AutoBild.lv

    Māja

    Receptes

    Dārzs