Roberts Ķīlis par vīriešu F33* jeb depresiju

Vīrieši neraud. Tā nav taisnība. Antidepresanti domāti galvenokārt sievietēm. Nav taisnība. Depresiju var pārvarēt, vienkārši saņemoties, – nav taisnība. Depresija nav vājība vai slikts garastāvoklis, bet slimība – līdzīgi bronhītam, sirds mazspējai vai nierakmeņiem. Ir taisnība.
Vīrieša skatupunkts
Roberts Ķīlis
29. maijs

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Depresija ir nozīmīgs traucējums, lai funkcionētu adekvāti, līdzīgi citām slimībām. Tai ir dažādi paveidi – lielā un tā sauktā mazā, pēcdzemdību, kā stadija bipolaritātes gadījumos. Depresija ir plaši izplatīta – ir taisnība, piemēram, Francijā saskaņā ar dažiem nesen veiktiem apkopojumiem pat 21% iedzīvotāju saskārušies ar tādu vai citādu depresiju. 10% amerikāņu lieto antidepresantus.

Latvijā ir veikti vairāki sabiedrības apsekojumi, no kuriem vērts izcelt profesora Elmāra Rancāna vadīto pētījumu 2014. gadā un Dr. Jeļenas Vrubļevskas doktora darbu, kas aizstāvēts 2018. gada septembrī.  Šajos darbos ir vairākas vērtīgas atziņas. Piemēram, kopējais depresijas skarto iedzīvotāju skaits ir 8%, taču sievietes to pārdzīvo divreiz vairāk nekā vīriešu. Te gan jāsaka, ka to cilvēku skaits, kas atzīst, ka ir ar depresiju saskārušies, varētu būt krietni mazāk nekā to, kas patiešām to ir pārdzīvojuši.

Kādi tad ir depresijas simptomi? Nospiests garastāvoklis gandrīz katru dienu, ievērojami samazināta interese par to, kas agrāk sagādājis prieku, būtiskas izmaiņas svarā (gan zudums vai pieaugums), gandrīz katru dienu mainās apetīte, bezmiegs, nogurums vai enerģijas zudums, pārmērīga vai nepamatota vainas sajūta, mazinās spēja domāt vai koncentrēties, nedrošība par sevi, atkārtotas domas par nāvi vai kaitējumu sev.

Es neesmu psihiatrs un negrasos vienkāršoti pārstāstīt to, kas ir speciālistu kompetencē. Drīzāk dalīties ar to, ko pats esmu izpratis par šo slimību, ejot cauri dažādām tās stadijām, kurās arī veidojošās vairākas vienkāršas atziņas.

  • Pats tikšu galā? Ļoti grūti. Ir jālūdz palīdzība, nav jākautrējas doties pie psihiatra un iet cauri arī terapijām. Psihiatrs, mākslas, fizio, mūzikas un kognitīvi biheiviorālā terapija kā kopums vismaz man ir būtiski līdzējušas. Protams, sabiedrībā valda uzskats, ka vīriešiem jātiek galā pašiem, ka sievietes ir gatavākas lūgt palīdzību. Vīriešiem palīdzības lūgšana var būt personisks fiasko. «Rietumos tik daudzi ir depresīvi, jo neviens negaida, ka viņi patiešām tādi būs.» (Conversations, 2017. gada 1. augusts.) Vīrieši rīkojas pārgalvīgi, kaitnieciski – azartspēles, alkohols, traka braukšana, pašnāvības mēģinājumi, haotiski mīlas sakari. Visam tam ir iets cauri, un tas rada vēl negantākas sekas. Nepalīdz. 
  • Zāles visu atrisinās? Ir tiesa, ka regulāra precīzi pielāgotu antidepresantu vai citu izrakstītu medikamentu lietošana var palīdzēt ilgākā laika posmā (vismaz mēnešu garumā). Taču ar to nepietiek. Man kādu laiku bija jālieto 5–6 medikamenti dienā. Tikai saliekot kopā dzīvesveida, diētas, kustēšanās paradumus, atrodot nodarbi, kas atkal dod prieku, ejot laikus gulēt, samazinot vai atmetot (kas gan nav viegli depresijas laikā) smēķēšanu un alkohola patēriņu un regulāri apmeklējot terapiju, var panākt kādu rezultātu.

    Pašlaik vairs nav nepieciešamības pēc miega zālēm un dienas trankvilizatoriem, guļu, ēdu normāli, atkal varu uzvilkt 2010. gadā pirktus uzvalkus, kas ilgu laiku bija par mazu. Ar alkoholu un smēķēšanu ir būtiski iets mazumā. Jā, tas paņem laiku, bet var pa vienam vien vākt nost apgrūtinošos apstākļus.
  • Mani izvilks citi? Jā, citu atbalsts un sapratne ir būtiska, tomēr pašmotivācija ir tā līme, kas satur kopā, kas palīdz arī citiem saredzēt lēnu, tomēr progresu un turpināt atbalstīt, nevis uzdot. Jā, var būt atkritieni, bet iešana uz priekšu ir svarīga citiem, bet jo īpaši pašiem.
  • Manai partnerei, draugam vai sievai ir jāsaprot, kas ar mani notiek? Te nu ir dilemma. Patiešām, ir pamats sagaidīt, ka tuvākie sapratīs un iedziļināsies, kas ir depresija, kā tā izpaužas, bet ir arī jārunā, negaidot, ka klusēšana novedīs pie uzminēšanas. Var lieku reizi aiziet pie ģimenes ārsta uz konsultāciju, ja ir šaubas. Arī psihiatra apmeklējums ir laba doma. Better safe than sorry. Kā viens, tā otrs palīdzēs ar simptomu noteikšanu un to, kā labāk ar tuvākajiem runāt.
  • Depresija un citas slimības? Arī Latvijā apsekojumos noskaidrots, ka depresijai ir abpusēja saikne ar citām slimībām. Depresīvie vairāk slimo, un depresija provocē slimības. Biežākas kaites, ārstu apmeklējumi, slimnīcas – tas viss arī man sākās četrdesmitgadnieka posmā, kad, izrādās, vīrieši arī biežāk slimo. Tādēļ – kad nu tas sākas, jāparaugās, vai līdztekus neparādās arī kādi depresijas simptomi.
  • Ko tālāk? Depresijas ārstēšana paņem laiku. Būtiski ir ne tas, ka esi slims, bet – kā ar to sadzīvo, jo, ļoti iespējams, slimība nekad nepāries. Kā diabēts vai augsts asinsspiediens. Esmu bijis tipisks pacients, nekas īpašs. F33 VAR ārstēt, samazinot vai pat izskaužot visnevēlamākās izpausmes. Varbūt tas kādam dos cerību.

Saites:

Rancans, E., Vrublevska, J., Kivite, A., Ivanovs, R., Logins, R., Berze, L., 2016. Prevalence of depression in primary care settings in Latvia – the results of the National Research Program BIOMEDICINE. European europsychopharmacology. 26, S478–S479

* Kods F33 ir regulārāk izmantotais medicīniskais apzīmējums depresijas sindromam.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs