Mūsdienu jaunība ilgst līdz par 65 gadiem!

Padomi
Aiva Kanepone
Aiva Kanepone
26. aprīlis, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Cik ilgi mēs esam jaunas? Pētnieki apgalvo – pasaule esot tā mainījusies, ka tagad mēs varam sevi uzskatīt par jaunām līdz pat 65 gadu vecumam. Vai tas kāds joks? Vai mums uzdāvināti papildu 25 gadi jaunības?

Jocīgi ar tiem gadiem. Divdesmit gadu vecumā man šķita, ka pēc piecdesmit sievietei jau nu noteikti nekādas dzīves vairs nav! Mazbērni, dārzs, rokdarbi un televizors. Bet kāds nu tur dzīvesprieks, kur nu vēl sekss un vēlēšanās ieskatīties spogulī?!

Pirms trīsdesmitās dzimšanas dienas sajūta bija gluži neomulīga – šausmas, tagad es būšu veca!? Pirms četrdesmitās viegla panika – ak Dievs, nevienam taču nevar teikt, ka man jau 40! Pēc tam nezin no kurienes uznira draudīgā piecdesmitās dzimšanas dienas ēna. Bet – kāds pārsteigums! – nekas daudz jau nemainās. Pusmūžs? Pašai joprojām šķiet, ka esmu jauna. Un visapkārt tik daudz koptu, sportisku, azartisku, draisku un pašpārliecinātu dāmu ap un pēc 50. Bērni izauguši, vairāk laika sev – vingro, nūjo, ej uz pirti un lutini sevi ar veselīgu ēdienu, ej uz ballēm un koncertiem! Tikai ikdienas leksikā ieviešas pašironiski jociņi par gadiem – ak, ko nu es vairs savā vecumā!

Pusmūžs? Pašai joprojām šķiet, ka esmu jauna. Un visapkārt tik daudz koptu, sportisku, azartisku, draisku un pašpārliecinātu dāmu ap un pēc 50.

Bet tad parādās tādas dižas sievas kā Olga Dreģe ar saviem sulīgajiem 80 vai diplomāte Aina Nagobada-Ābola, kura neslēpj savus 98 un mums citām vispār ļauj sev blakus justies kā jaunām meitenēm.

Bija jau dzirdēti optimistiskie apgalvojumi, ka mūsdienu sievietei 40 gadi ir jaunie 30 un nu jau arī 50 ir jaunie 30. Bet pirms pāris gadiem Pasaules Veselības organizācija jeb PVO pavisam oficiāli izsludināja jaunu vecuma grupu klasifikāciju. Tagad vecumā no 18 līdz 65 gadiem mēs skaitāmies jaunieši un jauni cilvēki, 66 līdz 79 gadu vecumā – vidēja vecuma cilvēki, 80 līdz 99 gados – veci cilvēki un seniori. Pēc 100 – ilgdzīvotāji.

Vai tiešām sievietes tagad ilgāk ir jaunas? Un ko tad daba?

Dabai nav pateikuši

Ginekoloģe DACE MATULE teic, ka šī klasifikācija nav tik daudz balstīta uz reālo bioloģisko vecumu kā uz cilvēka paredzamo dzīves ilgumu, dzīves kvalitāti un iespējamo veselības pakalpojumu saņemšanu: «Jaunā definīcija ir ļoti pozitīva. Nebūt nav tā, ka vienīgais sievietes vecumu raksturojošais lielums ir tas, vai viņai var vai nevar būt bērni. Svarīgi ir, kā mēs saglabājam savu veselību.

Personas kods jau nav slimība.

Ja cilvēks skaitās jauns līdz 65, tas nozīmē, ka viņš neslimo, rūpējas par savu veselību, pareizi ēd, ļoti labi tiek galā ar stresu un ievēro rekomendācijas par veselības profilaksi. Sievietēm tas nozīmē arī regulāras dzemdes kakla vēža pārbaudes no 25 gadu vecuma un mamogrāfiju no 50 gadiem. Bet PVO jau nav informējusi dabu un ģenētiku, ka cilvēks būs jauns līdz 65 gadiem. Daba ir tāda, kāda tā ir.

Lai gan var aktīvi dzīvot arī līdz 70 un 80 gadiem, spēlēt tenisu, baudīt dzīvi, mīlēt vienam otru un kāpt kalnos, tomēr daba noteikusi, ka Eiropas sievietēm reproduktīvā funkcija lielākoties beidzas 50–52 gadu vecumā. Bet vai tas nozīmē, ka viņa tajā brīdī – klikt! – sāk vecoties? Tā nebūt nav. Tagad ir ārkārtīgi daudz profilaktiskās medicīnas iespēju. Personas kods jau nav slimība. Un šeit jāņem vērā dažādi faktori. Viens ir tas, ka jāsāk glabāt savu veselību nevis 50, bet jau 35 un 40 gadu vecumā. Jo tas ir laiks, kad var parādīties pirmās hormonālās izmaiņas un ginekoloģiskas slimības, kas saistītas ar hormonu disbalansu. Un atkal tie paši stūrakmeņi – kā mēs uztveram dzīvi; ko ēdam; kāds ir svars; cik sportojam; kā tiekam galā ar stresu un,cik daudz guļam. Un, protams, iekšējā harmonija.

Tas, kā mūsu sievietēm tiešām varētu trūkt, ir saule, jo tagad, pavasarī, esam diezgan pelēkas un nogurušas. 

Daudz tiek runāts par hormonu aizvietojošo terapiju, par dabīgiem hormoniem un hormonu biopieejamību. Tas nozīmē, ka sievietei ir lielas iespējas izvēlēties. Nevar teikt, ka hormonālā terapija ir slikta, bet katrai pašai kopā ar ārstu ir jāizvērtē – tas ir vajadzīgs vai ne,» uzskata ginekoloģe. «Raugoties šodien pa logu, es domāju, ka tas, kā mūsu sievietēm tiešām varētu trūkt, ir saule, jo tagad, pavasarī, esam diezgan pelēkas un nogurušas. Katrai otrajai no manām pacientēm ir D vitamīna trūkums – es to nosauktu par nacionālo saules deficītu. Un D vitamīns iespaido imunitāti, iespaido hormonu veidošanos, tas piedalās tik daudzās un dažādās funkcijās.»

«Jaunības saglabāšana atkarīga no ļoti daudz kā, arī no ģenētikas un tā, kā mēs tiekam galā ar stresu. Stress maina pat sejas vaibstus un ādas krāsu. Tie ļoti daudzie pienākumi, kurus sieviete salikusi sev uz kamiešiem, neļauj atrast laiku sev. Bet ir svarīgi pusotru stundu dienā veltīta laiku tikai sev – fiziskām aktivitātēm, kosmetologam, frizierim,» iesaka Dace Matule.

Vingrot un mēreni dzīvot

Ārsts un saulainā ciguna treneris IGORS KUDRJAVCEVS attieksmē pret jaunības saglabāšanas centieniem ir diezgan atturīgs: «Pasaulē šai jomai ir savs nosaukums – antiageing jeb pretnovecošana. Daži antieidžinga virzieni apgalvo, ka cilvēks var nodzīvot līdz 120 gadiem, un mums jādara viss, lai to izdarītu. Bet tas, protams, ir bizness – uztura bagātinātāji, superkrēmi, hormoni, procedūras, plastiskā ķirurģija. Un tas viss tādēļ, lai āda izskatītos ne tā, kā pienākas atbilstošā vecumā. Bet maz tiek runāts par iekšējo pasauli. Un cilvēks kļūst maksimāli atkarīgs no ārējas iedarbības. Ideālā variantā cilvēkam jābūt pēc iespējas mazāk atkarīgam no ārējiem faktoriem. Antieidžingā ļoti maz runā par psiholoģisko faktoru. Skaistumkopšana ādai, uztura bagātinātāji… Un tagad tu esi laimīga? Man liekas, ka tomēr ne. Var ļoti daudz paveikt, uzlabojot izskatu, bet iekšēji taču tu jūti, ka tev vairs nav 18. Un tad jāsāk slēpties, maskēties pašai no sevis.»

Var ļoti daudz paveikt, uzlabojot izskatu, bet iekšēji taču tu jūti, ka tev vairs nav 18. Un tad jāsāk slēpties, maskēties pašai no sevis.

Igors Kudrjavcevs uzskata, ka Latvijas sievietēm arī bez pārspīlētiem centieniem ir tiešām labas iespējas ilgāk saglabāt savu jaunības svaigumu. Par labu nāk gan klimats, gan tradīcijas, gan plašās iespējas atrast dažādas veselīgas nodarbes: «Klimata ziņā mums ir miers un harmonija. Ne īpaši karsti, ne auksti, citur pasaulē plūdi un zemestrīces, mums te ir labi. Tikai jāprot neņemt galvā informatīvo troksni.» Ar to dakteris domā haosu, ko mūsu prātā rada interneta laikmeta informācijas pārbagātība. «Mums palīdz arī konservatīvisms, kas piemīt cilvēkiem Latvijā, jo mēs tik ātri neuzticamies nepārbaudītām lietām,» uzskata Igors. «labi arī tas, ka mums raksturīga tendence saglabāt veselību – vingrot, mēreni sportot, pareizi ēst. Populāra ir gan joga, gan ciguns, gan Austrumu zināšanas. Ja vēl ekoloģija būtu mazliet labāka, te būtu paradīze.»

Klasiskajā ķīniešu medicīnā vecumu klasifikācija tiek balstīta uz hormonu svārstībām, un tās mainās pa noteiktiem posmiem – sievietei ik pēc septiņiem gadiem, vīrietim ik pēc astoņiem. Tiek uzskatīts, ka sievietei novecošanas process sākas pēc piektā posma – pēc 35 gadiem. «Bet, ja reiz Japānā šobrīd ir sievietes, kas spēj dzemdēt arī 70 gadu vecumā, tad, iespējams, tagad kaut kas ir mainījies arī citur Austrumos,» spriež Igors.

Galu galā – vārdam arī ir spēks, un tas tiešām palīdz ilgāk justies jauniem.

No vienas puses, protams, patīkami, ka cilvēku ilgi dēvē par jaunu. Galu galā – vārdam arī ir spēks, un tas tiešām palīdz ilgāk justies jauniem. No otras – te var slēpties arī diezgan apzināta politika, jo attīstītajās valstīs ir milzum daudz pensionāru, kuri jāuztur ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tāpēc viens no risinājumiem ir pakāpeniski celt pensijas vecumu. «Pasaules Veselības organizācija jau savulaik prognozēja, ka pensionāra statuss ar laiku iestāsies tikai 80 gadu vecumā, jo cilvēki dzīvos līdz 120 gadiem. Un tāpēc 60 gadu vecumā obligāti būs jāpārkvalificējas – jo cik tad ilgi var strādāt vienu un to pašu, apnīk taču!» teic ārsts.

Igors Kudrjavcevs iesaka

Ja gribi ilgāk justies jauna:

  • Katru dienu sāc un beidz ar vieglu pašmasāžu pēdām un plaukstām. Ik pa laikam pamasē arī galvu. Te noderēs ciguna vingrinājums Debesu bungas – galvas izklauvēšana ar viegli saliektiem pirkstiem, ar pirkstu galiem. Noderīga ir arī aktīva matu ķemmēšana ar ķemmi vai pirkstiem.

  • Vingro! Nevajag lielas slodzes, bet – regulāri! Tas nenozīmē, ka katru dienu jāiet uz treniņiem, bet katru dienu vajag kustību pauzītes! Lai ķermenis visu laiku jūtas dzīvs un saprot, ka tam velta uzmanību. Vari pamēģināt arī kādu jaunu sportisku nodarbi, bet uzmanīgi, ieklausoties ķermenī. 
  • Interesējies par pasauli, visu laiku mācies un dzīvo radoši! Ja nemitīgi mācās ko jaunu, smadzenes nenoveco, turklāt tās vēl izstrādā neirotrofīnus – pašas sevi baro. Tas visaktīvāk notiek, kad cilvēks mācās ko jaunu plus apgūst jaunas kustības. Piemēram, sāc mācīties spēlēt kādu mūzikas instrumentu!  Ne jau profesionālā līmenī – nē, pašai sev. Palīdz gan muzicēšana, gan dejošana, gan dziedāšana. Piemēram, dziedāšana, kā izrādās, ir veselīga ne tikai smadzenēm, bet arī elpošanai, hormonu darbībai un pat osteoporozes profilaksei

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+