Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vispirms atspēkosim mītu
Daudzas mammas uzskata tā: ja bērnam zīdaiņa vecumā ir atopiskais dermatīts (pazīstams arī ar nosaukumu diatēze, ekzēma vai neirodermīts), sasniedzot tīņa vecumu, tas pāries…
Derīgs knifiņš: uz visa ķermeņa klāj kopjošo krēmu, bet tikai uz iekaisušajām vietām – ārstējošo krēmu.
Jā, tiesa – atopiskā dermatīta pīķis ir agrā bērnībā, tomēr sausa, jutīga āda un tendence veidoties niezošiem izsitumiem var saglabāties visu mūžu. Parasti tas notiek, kad vecāki jau pārstājuši rūpīgi uzraudzīt ādas kopšanu un vannošanos, bet pats tīnītis no visas sirds izbauda ilgas, karstas dušas, ieziepējoties ar stipri putojošām, smaržīgām ziepēm.
Kāpēc āda reaģē nepareizi – jeb atopiski?
Atopija ir organisma pastiprināta, citāda reakcija uz dažādiem apkārtējās vides faktoriem. Proti, ādā veidojas nepareiza (pārāk liela) imunoloģiskā reakcija, tajā izstrādājas imūnglobulīni, veidojas citokīni un iekaisuma reakcija. Pārmaiņas notiek arī pašā ādā – tajā tiek traucēta gan proteīnu, gan lipīdu veidošanās, un rezultātā āda kļūst sausa un jutīga. Smagākos gadījumos pievienojas arī ekzēmai līdzīgi izsitumi, kas jau liecina par ādas iekaisumu – dermatītu. Visbiežāk atopiskais dermatīts sākas zīdaiņa vecumā, tad to parasti dēvē par diatēzi. Bērnam ir sārti vaidziņi, niezoši izsitumi, sausi ādas pleķīši, kas var būt arī pa visu bērna ķermeni. Pēc pusotra gada, divu gadu vecuma, kā arī pusaudžiem un pieaugušajiem šī saslimšana izpaužas jau noteiktās ķermeņa vietās: uz sejas, kakla, ieloku virsmās – uz elkoņiem, ceļos, pacelēs, uz plaukstām, pēdām, kur bieži redzami sārti, sausi, niezoši plankumi. Raksturīgs arī ādas sausums (tāpēc ir tik svarīga ādas kopšana).
Ja āda tiek mehāniski kairināta, rodas tā saucamais baltais dermogrāfisms. Asins analīzēs konstatē paaugstinātu imūnglobulīnu E. Šobrīd jau pierādīts, ka tas tiek ģenētiski pārmantots, tātad bērns saņem gēnu komplektiņu no vecākiem. Ja tētim vai mammai (īpaši, ja abiem) bijusi alerģiska vai kāda cita atopiska reakcija, tad viņu bērns var iegūt ne tikai atopisko dermatītu, bet iespējams, ka dzīvē viņam nāksies saskarties arī ar bronhiālo astmu, alerģiskām iesnām (rinītu), siena drudzi.
Ko darīt, lai tavs bērns un viņa āda justos labi?
- Lai viņš izvairās no stresa + režīms. Bērna organisms uz stresu reaģēs ar atopiskā dermatīta saasināšanos, stiprāku ādas niezi. Arī pirmais gājiens uz bērnudārzu, uz skolu vai eksāmens var būt stresa situācija. Tāpēc centies bērnu pieradināt mācīties regulāri, nevis trīs naktis pirms eksāmeniem – tas atmaksāsies. Arī dienas režīmam ir liela nozīme, un atceries: ja bērnam ir izteikts atopiskais dermatīts, nevajadzētu viņam uzlikt pārāk lielu slodzi.
- Lai tavs bērns bauda vasaras un saules gaismas labvēlīgo ietekmi. Tikai ar vienu nosacījumu: viņa āda nedrīkst apdegt! Tāpēc pareizi būtu sauļošanos iesākt pakāpeniski: sākumā pavisam maz un tad ar katru nākamo reizi palielināt par 5–10 minūtēm. Vienlaikus katru dienu jālieto emolienti – ādu mīkstinoši un mitrinoši krēmi, lai tā nebūtu pārmērīgi pārsausināta. Jo tad āda kļūst jutīgāka, un ir lielāks risks pievienoties sēnīšu infekcijai. Drīkst arī peldēties, bet paturot prātā, ka ūdens sausina ādu. Tāpēc arī pēc peldes jālieto emolienti.
- Lai rūdās! Zini: pat visparastākā vīrusu infekcija var saasināt atopisko dermatītu.
- Lai tavs bērns izvairās no alergēniem. Piemēram, putekļiem (neturi mājās vecus paklājus), putekšņiem, sadzīves ķīmijas, veļas mazgāšanas līdzekļiem. Ja pusaudzim ir ne tikai šī hroniskā ādas kaite, bet arī siena drudzis un/vai astma, viņam noteikti jāapmeklē alergologs. Ja ārsts viņam konstatēs alerģiju pret konkrētiem pārtikas produktiem (visbiežāk – piena produktiem un glutēnu), tos uzturā nedrīkst lietot nemaz. Citādi organisma imūnsistēma strādās pārāk aktīvi un nepanesībai pret vienu vai vairākiem produktiem pievienosies arī alerģija vēl pret citiem produktiem. Būtu svarīgi nedot iemeslu imūnsistēmai pastiprināti reaģēt.
- Lai valkā apģērbu, kas nekairina ādu un nav pārāk piegulošs. Piemēram, ja bērnam pacelītēs ir ādas iekaisums un viņam kājās būs stingri džinsi, tas situāciju padarīs vēl sliktāku. Citviet pasaulē var nopirkt kokvilnas veļu ar sudraba diedziņiem speciāli atopiskā dermatīta pacientiem, neļaujot uz viņu ādas vairoties stafilokokiem, sēnītēm.
Ja neciešami niez?
Reizēm veidojas apburtais loks: āda niez, tiek pakasīta, pievienojas infekcija, nieze pastiprinās
vēl vairāk, rodas vēl lielāks iekaisums…
- Tad pirmais palīgs ir pretalerģijas tabletes. Ieteicams lietot uz nakti līdz pulksten 23, lai tavam bērnam naktī nav jācieš no niezes un viņš labāk izguļas.
- Palīdz arī aptiekā nopērkami pretniezes geli, piemēram, Fenistil gels, vēsa komprese vai mitri apliekamie ar kumelīšu tēju.
- Niezi mazina pretiekaisuma krēmi – dažādi cinku saturoši līdzekļi. Dermatologs var arī izrakstīt speciālas saskalojamās mikstūriņas, kas satur spirtu, mentolu, cinku.
- Ja āda iekaisusi, jāsaka nē šokolādei, limonādei, cīsiņiem, kečupam, čipsiem. To lietošana tikai pastiprinās ādas niezi.
- Iekaisumu mazināšanai lieto Cutisan ziedi, Dermatix Ultra, Bepanthen antiekzēmas krēmu.
- Izteiktāka iekaisuma gadījumā izmanto kortikosteroīdos hormonus saturošus krēmus, ziedes vai pieniņus, bet – tās ir recepšu zāles. Ilgstoši lietojot kortikosteroīdu krēmus, rodas labvēlīga vide infekcijām – baktērijām, sēnītēm, veidojas ādas atrofija. Tāpēc šos krēmus – ne ilgāk par divām nedēļām!
- Paasinājuma period der kalcineirīna inhibitori, no kuriem populārākās ziedes ir Elidel krēms un Protopik ziede. Iedarbība līdzīga kā hormonālajiem līdzekļiem, bet nav tādu blakņu un arī ādas atrofijas. Tiesa, arī kalcineirīna inhibitori nomāc ādas imunoloģisko aktivitāti, un tādēļ var savairoties baktērijas un sēnītes.
3 svarīgākie ādas kopšanas likumi
1. Regulāri jālieto emolienti – ādu mīkstinoši un mitrinoši krēmi vai losjoni. Tie sauso ādu padara mazāk jutīgu, necaurlaidīgāku gan pret alergēniem, gan mikrobiem, saruks ādas iekaisumu biežums un stiprums. Pareizi kopjot ādu, bieži vien atopiskā dermatīta izraisītais iekaisums nomierinās pats no sevis. Izvēloties emolientus, uz to iepakojuma meklē norādi: atopiskai vai jutīgai/sausai ādai. Piemēram!
- La Roche-Posay piedāvā Lipikar sērijas krēmus ļoti sausai vai kairinātai ādai ar tendency uz atopiju, – Lipikar Syndet, kas ir attīrošs želejveida krēms ķermenim, un Lipikar Baume AP+, kas domāts ādas papildināšanai ar lipīdiem, kairinājuma un niezes mazināšanai visas dienas garumā.
- Avene TriXera+ sērijas emolientu klāstā ir ādu attīrošs gels, krēms un balzams. Arī Avene, XeraCalm A. D. paredzēts sausas, atopiskas, niezošas ādas kopšanai.
- Jaunums ir Emolium P produkti paasinājuma laikā ādas mitrināšanai, mīkstināšanai, papildināšanai ar lipīdiem, kā arī niezes mazināšanai. Emolium P sērijā ietilpst ķermeņa emulsija, vannas emulsija, attīrošā želeja un krēms ar aktīvu iedarbību.
- Bioderma Atoderm sērijā ir gan kopjošie krēmi, kad ādiņa vēl nav iekaisusi, gan arī iekaisumu mazinošie, piemēram, Atoderm Intensive. Parasti tīņiem nepatīk biezi krēmi, bet jāatceras, ka sausas ādas mitrināšanai tie ir daudz piemērotāki nekā šķidrie losjoni.
2. Pareiza mazgāšanās. Nav labi dušoties trīs reizes dienā – pietiks ar reizi dienā, un ziepēties vajag nevis ar parastajām ziepēm, kas sausinās ādu, bet lietot speciāli atopiskā dermatīta ādai domātas dušas želejas. Ziepes drīkst izmantot tikai sejas, padušu, roku un pēdu mazgāšanai. Dušošanās vai vannošanās ilgumam nevajadzētu būt ilgākam par 5–10 minūtēm, maksimums – 20 minūtes, lai lieki nekairinātu ādu. Ūdens nedrīkst būt karsts. Vannas ūdenim var pievienot mīkstinošas eļļas, kaut vai parasto olīveļļu, vai arī – pienu. Mazgāšanās līdzekli izmanto pašās beigās.
3. Pēc mazgāšanās atkal rūpīgi jānosusina āda un jāieziež emolients.
