Rīga +3°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
«Labi, ja līgošanas laiks nav tikai viena diena vai notikums, ir vērts to piedzīvot dienām. Guļot uz zālēm, ar gardiem ēdieniem sevi lutinot, greznojot māju. Palaižot matus vaļā, lai vējš tajos iepūš. Velkot skaistākos tērpus – vasarīgus, plandošus brunčus.
Lai kā mēs ikdienā skrietu, iespīlējušās džinsos vai tērpušās lietišķos kostīmiņos, brunčos mēs visas kļūstam mazdrusciņ brīvākas, gaisīgākas, foršākas, varošākas, baudošākas. Mums vajag šos plīvojošos brunčus, matus, šo ziedu smaržu.
Arī pirtī ejam tādas, kādas esam. Nepārtaisot sevi, nenoliedzot, neskaužot, nesalīdzinot.
Pirms uzmetam garu uz akmeņiem, varam ūdenī iemērkt pirkstus, pateikt kaut ko vērtīgu sev, kaut ko, ko mēs gribam. Šādā pirts rituālā svarīgi pašai sevi paglaudīt, noskrubēt, nopērt, aplaistīt, sevi godāt. Ir svarīgi to darīt sev, nevis iet pie sveša pirtnieka, lai tas tevi palutina. Lai sieviete savu sievišķību veicinātu, viņai nevajadzētu iet pirtī ar svešiem cilvēkiem, bet ar sevi vai citām tādām pašām sievām, kas to dara skaistuma, veselības un spēka dēļ.
Pirms iešanas pirtī var ieiet pļavā – saplūkt ziedu slotas, uzvīt kroņus, ko likt galvā. Izlikt ziedus uz pirts lāvas. Lai attīrītos, vairotu veselību, pļavā jāņem arī rūgtaugi. Kā zinām, vislabākās zāles ir tās, kas rūgtas. Vasaras saulgriežu laikā pļavā varēs atrast vībotni, dievkociņu, margrietiņu, vīgriezes lakstus. Met rūgtaugus ūdenī un taisa zāļu ūdeni, ar ko apslacīties. Klāj uz lāviņas. Arī pirtsslotā iesien un pati sevi noper.
Ir skaisti, ja ģimenē vairāku paaudžu sievas var uztaisīt šādu zāļu pirti. Un beigās pupu danci nodancot! Paņem ar plaukstām krūtis no apakšas un skandē: Cik kupli pupi, tik kupla saime;/ Cik kupli pupi, tik kupla saime. Tad gavilējot palecas ar gaisā izstieptām rokām. Pēc tam atkal turpina: Cik kupli pupi, tik kupla laime;/ Cik kupli pupi, tik kupla laime.
Pēc pirts var rasā novārtīties un uztaisīt uguns rituālu. Iekurt ugunskuru prom no citu acīm un gavilējot lēkt tam pāri. Kādu ritma instrumentu parībināt. To darīt, nevis visiem redzot, bet pie tāda ugunskura, kas tikai sievām iekurts. Kur sievas var būt līdzīgas starp līdzīgām. Visi šie rituāli dod sievietei spēku, izturību. Un spēku sievietei vajag, lai viņa būtu tāda, kāda ir. Nav ko to tērēt, lai sevi pārtaisītu!»
