Kombustiologs Sergejs Smirnovs: Jāņi mums piegādā apdegumu pacientus

Apdegumi
Anija Pelūde
Anija Pelūde
23. jūnijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Alkohola reibuma un neuzmanības dēļ Jāņos mēdz notikt dažādi negadījumi. Daudzus no tiem, sevišķi ar apdegumiem saistītos, varētu novērst, ja cilvēki ievērotu pāris vienkāršus drošības pasākumus. Skaidro Sergejs Smirnovs, traumatologs ortopēds, arī kombustiologs – speciālists, kas ārstē termiskas traumas, un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Apdegumu centra vadītājs.

– Kāds Apdegumu centrā ir Jāņu svinēšanas laiks?

– Līgo vakars un Jāņi arī mums piegādā pacientus. Jo diemžēl svinēšana sākas ar to, ka malka nedeg, un tad no šķūnīšiem velk ārā visu, kas deg, – benzīnu, degmaisījumu. Jau tas rada pacientus. Pēc tam daudzi pārvērtē tradīcijas – lēk­šanu pār ugunskuru. Jālec pār nelielu liesmiņu, faktiski pār oglēm, nevis tad, kad uztaisīts liels ugunskurs un iekrīt iekšā.

– Vai ugunskuri tiešām izrādās tik bīstami?

– Zinu sievietes, kurām, ja Līgo vakars nav pārāk silts, zeķ­bikses no kājām nodegušas, le­cot pāri liesmai. Sintētika. Mana paziņa arī tā dabūja apdegumu. Dubļi, apkārt ap ugunsku­ru nomīdīts, paslīd un iekrīt liesmā.

Atceros, man bija de­žūra slimnīcā, 24. jūnija rītā ieved puisi ar apdedzinātām pēdām. Kas notika? Jūrmalā kādā kafejnīcā atpūtās kompānija, jūras krastā dedzināja Jāņu ugunskuru, bet, lai nebūtu nekādu atlieku, cilvēki, labu gribēdami, nolika metāla plāksni un ugunskuru dedzi­nāja virs tās. Viss it kā solīdi. Kad beidza svinēt, viņi metāla plāksni apbēra ar smiltīm – arī it kā viss normāli. Bet šis vīrie­tis nebija no tās kompānijas, un tikko bija pagājušas pāris minūtes pēc plāksnes apbēršanas ar smiltīm, kad viņš tieši tajā vietā pastaigājās un ar plikām pē­dām pārgāja pāri sakarsušajam metālam. Viss! Tās apdegušas, paiet vairs nevar.

Apdegumi ir cieši saistīti ar sezonalitāti – tikko iestājas sil­tais laiks, šašliku cepēji sāk nākt pie mums uz Apdegumu cen­tru.

– Kādi parasti ir Jāņu laika apdegumi?

Es jau zinu: ja naktī no 23. uz 24. jūniju pacientu pie mums atved ātrā palīdzība, noteikti ir kaut kas smags no­ticis. Jo vairums, ja vienkārši apdedzina roku vai kāju, pa­rasti turpina svinēt tālāk. Tāda nieka dēļ taču neies pamest laukus un braukt uz Rīgu, uz Apdegumu centru! Pat uz tuvāko slimnīcu nedosies. «Ai, kad būsi Rīgā, tad arī aiziesi pie daktera, gan viss būs nor­māli…» – un turpina svinēt. It īpaši, ja ir ieņemta iekšējā anestēzija alkohola veidā, tad jau vispār nekas nesāp.

Paši izturīgākie zēni un meitenes pie ārsta ierodas tikai ap Pēteriem, kad apdeguma brūcē sākusies jau pamatīga infekcija.

Pirtis arī mums piegādā pa­cientus, it īpaši Jāņos. Parasti aicinu: «Ja jums mājās ir vecs cilvēks, kuram patīk pirts, bet kuram ir astoņdesmit un vai­rāk gadu, kāds ieejiet viņam līdzi pirtī vai pie durvīm ik pēc mirkļa aprunājieties: «Papu, kā tev tur?» Jo vecs cilvēks, galvas smadzeņu apasiņošana traucēta, karstumā var zaudēt samaņu. Ir tādi gadījumi bijuši, ka uzkrīt uz karstiem akme­ņiem un uzreiz nevar piecelties. Kontaktapdegums līdz trešajai pakāpei, kas skaitās vissmagā­kā.

Vai arī – jauni cilvēki, ieņem­ta iekšējā anestēzija, nenovērtē situāciju un pirtiņā, kura do­māta četriem cilvēkiem, iegāžas visa kompānija, sāk grūstīties, uzkrīt uz karstajiem akmeņiem, un atkal ir apdegums.

– Kāpēc ir tik daudz negadījumu un kā no tiem, jūsuprāt, izvairīties?

Es vispār uzskatu, ka astoņ­desmit pieci procenti apdegu­mu vienkārši ir muļķība. Ir arī gadījumi, kad cits ir vainīgs pie tā, ka cilvēks apdeg. Nu traģiski! Tu vari dzīvot pravietisku dzīvi, pareizi ēst un dzert, sportot, bet, piemēram, asociāls kaimiņš uzspridzina gāzes balonu ar visu plīti un pusi mājas, un tu ciet, pilnīgi nevainīgs būdams.

Jo apdegums mazāk sāp, jo tas ir dziļāks, tātad – nopietnāks!

Vai arī – tagad sākusies šašliku se­zona… Viens lej grilā šķidrumu, tas trāpās caur liesmu, spontā­ni izveidojas liesmumetējs, un sievietei, kura vienkārši stāv blakus, nodeg drēbes. Liesmā vispār nedrīkst nekādu deg­maisījumu liet! Mums pašiem, strādājot Apdegumu centrā, ir jau izstrādājies reflekss: Līgo va­karā, kad kāds dedzina uguns­kuru vai grilu, es turos tālāk no liesmas. Jo tiešām redzēti tik bēdīgi piemēri.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs

Santa+