• Ko darīt, ja bērnam zobi aug šķībi?

    Padomi
    Gundega Gauja
    Gundega Gauja
    14. novembris, 2019
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Noklīduši ilknīši, nelāgs sakodiens – pienāk diena, kad tu saproti: laiks kopā ar šķībzobaino atvasi posties ortodonta virzienā. Nereti tas tiek atlikts uz vasaru, kad ir airāk brīva laika. Ko sagaidīt no vizītes pie speciālista, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta ārste ortodonte Dr. med. IVETA JANKOVSKA.

    Ortodontija ir diezgan dārgs prieks, ko valsts neapmaksā, tāpēc to mēdz uztvert ar dalītām jūtām. Turklāt tā nebūt nav obligāta, jo no šķībiem zobiem neviens nemirst! Taču, ja esi ieplānojusi atvērt jaunu sava bērna dzīves lappusi, kas saucas Taisnie zobi, ir vērts ieklausīties profesionāļa padomos.

    Cik ilgā laikā var iztaisnot zobus?

    Vizīti pie ortodonta nevar tā pasūtīt – hops! – uz rītdienu. Tāpat jāplāno laiks ortodontiskās aparatūras izgatavošanai, lai nav tā, ka atnāk uz konsultāciju un tad saka: «Bet mēs rīt braucam prom pie omītes uz visu vasaru!» Un tad atkal viss jāatliek. Ir vecāki, kas tieši grib sākt darbu vasarā, lai bērns nedaudz pierod pie jaunās aparatūras mutē. Citādi viņš ierodas skolā, šļupst, nevar parunāt, ir stress.

    Tas, cik ilgā laikā iespējams iztaisnot zobus, atkarīgs no aparatūras. Ja paredzētas breketes un tāpēc ir raujami zobi, jārēķinās, ka breketes var likt pēc kādām divām nedēļām, lai brūces nedaudz sadzīst. Ja runa ir par platīti, vajadzēs vismaz no divām līdz četrām nedēļām, lai tehniķis to izgatavotu. Viss kopā – platītes gadījumā apmēram gads. Breketēm – pusotra līdz divi gadi.

    Faktori, kas ietekmē sakodienu

    Ir dzirdēts vecāku viedoklis, ka pie mums zobus taisno pārāk agri. Žoklis vēl nav izaudzis, tāpēc rauj ārā veselus zobus. Bet tas ir mīts! Jau agrīnā vecumā jāņem vērā faktori, kas ietekmē sakodienu. Līdz ar to sakodiena novērošanu var sākt ļoti agri, kad vēl ir piena zobi. Kas veido nepareizu sakodienu?

    Pirmkārt, ģenētika, kad ģimenē tādas problēmas novērotas jau iepriekš. Otrkārt, agrīni zaudēti piena zobi. Daudziem vecākiem šķiet – ai, tie taču tikai piena zobi! Bet piena zobam mute paredzēts noteikts laiks. Mūsdienu cukurotie ēdieni un dzērieni, sulas, visvisādi aktimeli ļoti bojā zobus. Ja izrauj piena zobu, abi sānu zobi sabīdās, jaunajam vairs nav, kur nākt. Tad arī rodas situācija, ka ir jārauj kaut kas ārā, un nereti – jaunais pastāvīgais zobs. Tāpēc ļoti svarīgi noturēt piena zobus tik ilgi, cik vien iespējams. Ir dažādas aparatūras, kas neļauj zobiem sabīdīties. Treškārt, mutes elpošana.

    Normāli mēs elpojam caur degunu, bet mūsdienās daudziem bērniem ir alerģija, astma, regulāras iesnas, un viņi elpo caur muti.

    Ja mute vaļā, tad ir nepareiza mēles pozīcija – tā guļ vairāk uz apakšējā žokļa. Normāli mēlei jābūt augšā uz aukslējām, tad tā smuki formē augšējo žokli. Ja mēle stāv apakšā, augšējais žoklis kļūst šaurāks, nekā tam normāli jābūt – tas neaug pareizi un neattīstās tā, kā vajadzētu. Mutē veidojas saspiestība un citas problēmas.

    Ceturtkārt, dažreiz var redzēt, ka kaut kas nav pareizi ar rīšanas un mēles funkciju. Mēle ir spēcīgs muskulis un tīri mehāniski bīda zobus uz priekšu, un tie sāk taisīties vaļā kā vēdeklis. Tā ļoti bieži notiek bērniem, kuriem ir spraugas starp zobiem. Tāpēc agrīni jānovērtē sakodiens, elpošana, mēles funkcija, lūpu pozīcija un visi žokli aptverošie audi. Ja tur kaut kas nav kārtībā, tas var ietekmēt sakodienu!

    Ārsta uzdevums ir informēt par ārstēšanas iespējām, vecāku uzdevums izvēlēties – darām, nedarām, un kad. Ir vecāki, kas jau atnāk ar pretenzijām – nē, zobus nerausim! Tad cenšos paskaidrot, ka neviens ortodonts zobus tāpat vien ārā nerauj, vai iesaku meklēt citu ortodontu.

    Jāelpo caur degunu

    Ja bērns elpo caur muti, viņš jāved pie lora, lai tas objektīvi pārbauda, kas notiek ar elpošanu. Piemēram, vai nav polipi, adenoīdi – tad iesaka operāciju, bet tā vien neko nemainīs. Bērns jau ir pieradis elpot nepareizi. Tad vecākiem visu laiku viņam jāatgādina, ka mutei jābūt ciet un jāelpo caur degunu. Vēl ir tāds speciālists kā miofunkcionālais terapeits – tā ir diezgan jauna lieta.

    Faktiski veca, bet tagad atkal aktualizēta… Viņš skatās visu to funkciju kopā, trenē pareizi elpot, trenē mīkstos audus. Ir dažādi vingrinājumi lūpām – dzert caur salmiņu, pūst balonus utt. Šie speciālisti strādā arī ar mēli, mēģina to pārinstalēt, nolikt pareizā pozīcijā.

    Žoklis aug līdz 10 gadu vecumam

    Zobu izraušana ir plaša tēma. Žokļa kauls tajā dimensijā, kur atrodas zobi, aug līdz 9–10 gadu vecumam. Pats galvaskauss aug ilgāk – līdz 16–17 gadiem un pat līdz 21 gadam. Tāpēc ir velti gaidīt un atlikt, cerot, ka žoklis vēl augs un varbūt viss sabīdīsies pats. Ir gadījumi – atved bērnu 12 gados, mute saspiestība. Es saku: «Jārauj, citādi nekas labs nesanāks.» Vecāki pasmaida: «Nu labi…» un… aiziet. Atnāk pēc pieciem gadiem, un tiešām tā situācija, kāda bija, tāda ir! Vecāki cerēja, ka bērns augs, žoklis augs un zobi sastāsies pa vietām. Bet tā nenotiek!

    Protams, ja bērnam ir gadi 7–8, ar zobu regulēšanu var vēl nesteigties. Bet daži vecāki jau tad ir panikā, ko darīt?! Bet atnāk pēc diviem gadiem, un bērna žoklis ir pastiepies, situācija mute uzlabojusies.

    Kad bērnam ir 10 un vairāk gadu, uz pašizregulēšanos vairs cerēt nevar. 

     

    Vai ortodonta vizīte ir obligāta?

    Vienam zobi ir vairākās rindās, un viņam nekas netraucē. Viņš saka: «Mamma, liecies mierā!» Citam bērnam ir viens maziņš stūrītis šķībāks, un viss – traģēdija. Tāds perfekti ideāls sakodiens nav nevienam. Ortodontam būtu, ko darīt, vairāk nekā 50 procentos gadījumu, bet – vai vajag? Ir gadījumi, kad tiešām vajag – ir kaut kāda slodzes asimetrija, ilkņi ir pilnīgi ārā no rindas, tad jā. Parasti vizīti pie ortodonta iesaka zobārsts, zobu higiēnists, bet tālākais jāizlemj pašiem. Bērniem tas ir ļoti vienkārši – reku, Anniņai ir platīte, Pēterītim platīte, ok – man arī! Bērniem tā vispār ir modes lieta!

    Platīte ir trīsreiz lētāka nekā breketes, bet platītei ir ierobežotas iespējas. Ar platīti darbojas agrīnākā vecumā, kad vēl mainās zobi, – apmēram līdz 10 gadu vecumam. Kad visi zobi nomainījušies, tad runa ir tikai par breketēm, jo tās iedarbojas uz katru zobu atsevišķi. Savukārt platīte vairāk iedarbojas uz visu žokli. Reizēm vecāki saka tā: «Jā, bet man bērnībā bija platīte!» Protams, jo Padomju Savienībā brekešu vispār nebija, tās parādījās tikai deviņdesmitajos. Salīdzinājumam: mūsdienās neviens ar zirgu uz skolu nebrauc. Nu varbūt brauc, bet ir komfortablāki pārvietošanās veidi.

    Bērniem valsts apmaksā pirmo vizīti pie ortodonta reizi gadā un rentgenu.

    Vēl ir terciārā programma, kad valsts apmaksā smagu anomāliju ārstēšanu. Jārēķinās, ka vislielākā summa būs jāsamaksā pašā sākumā, pēc tam vairs nav tik traki. Breketēm minimālās izmaksas ir 450 eiro vienam žoklim. Baltās jeb keramiskās – 650 eiro un vairāk par breketi vienam žoklim. Platīte izmaksās 100–150 eiro. Tālāk ir jāmaksā par katru apmeklējuma reizi pusotrā mēnesī – platītes gadījumā tie ir 8–10 eiro par reizi, breketēm – 22 eiro vienam žoklim. Regulācijas ilgums atkarīgs arī no vecākiem.

    Vecāki izrēķina: «Aha – tad un tad tas beigsies…» Bet viņi palaiž garām to, ka es saku – jānāk atrādīties tiešām reizi sešās nedēļās, un tikai tādā gadījumā tas beigsies, piemēram, pēc pusotra gada. Ja man saka: «Es dzīvoju Īrijā un atbraukšu reizi trijos mēnešos…», tad zobu regulācija pamatīgi ievilksies. Jo ortodonts aktivē aparatūru uz konkrētu laiku – sešām, maksimums, astoņām nedēļām. Pēc tam aparatūra mute stāv pasīvi un neko nedara.

    Izvēlies sertificētu speciālistu

    Jāpievērš uzmanība, vai esi izvēlējusies ortodontu, kas ir sertificēts. Sertificēto Latvijā ir ļoti maz, vien kādi divdesmit pieci, trīsdesmit. Toties ir daudz nesertificētu ortodontu daudzās zobārstu praksēs. Gadās, ka mums ir jāstrādā ar pacientiem pēc šādu nesertificētu ortodontu apmeklējumiem. Parasti pacients pats kaut kādā brīdī saprot, ka kaut kas īsti nav. Piemēram, regulācija notiek divus gadus, bet esi tieši turpat, kur sāki. Ja kaut kas neapmierina ārstēšanā vai šķiet nesaprotams, tas ir jāpasaka ārstam un jānoskaidro visi neskaidrie jautājumi, jo parasti konflikti un nesaprašanās rodas tieši komunikācijas trūkuma dēļ.

    Kas vēl vecākiem būtu jāzina

    Ortodontijā ir svarīgi, ka nevis mamma aiz matiem aizvelk bērnu pie daktera, bet to vajag arī bērnam pašam. Svarīga motivācija, jo citādi ir tā: varbūt varam, varbūt ne… Ar platīti vienkāršāk, bet brekešu gadījumā slikta zobu higiēna var būt par iemeslu, ka mēs pat varam atteikt regulāciju vispār. Piemēram, ja es redzu, ka aplikums ir tāds, ka es zobu nemaz neredzu… Situācija ar zobu higiēnu bērniem ir briesmīga.

    Tas ir mīts, ka taisnojošā aparatūra bojā zobus! Tā neko nebojā, toties slikta higiēna gan.

    Kādēļ vēl dažkārt rodas pārpratumi?… Bērnam ir zobu saspiestība. Dakteris apskatās un saka: «Nu, tagad nē, atnāciet pēc gada.» Pēc gada – apskatās un saka to pašu. Un tad vienā reizē – bāc! – raujam zobus un liekam breketes! Protams, vecākiem var rasties jautājums – kāpēc tā? Kāpēc nedarīja kaut ko agrāk – piemēram, nelika platīti?! Tad ir jautājums – vai mēs to bērnu pakļaujam tādai mūža ortodontijai?

    Viņš no deviņiem gadiem staigā ar platīti, pēc tam divus gadus ar breketēm, principā visa bērnība pie ortodonta! Bet es jau iepriekš minēju, ka platītei ir ierobežots darbības lauks. Līdz ar to ir divas filozofijas. Viena: mēs ļaujam sakodienam augt un attīstīties. Varbūt novēršam kādas profilaktiskas lietas līdz tam laikam, kad jau ir visi pastāvīgie zobi, un tad – raujam zobus, liekam breketes, taisnojam. Otra taktika: mēs sākam ar platīti, un dažreiz ar to pietiek. Platīte nedaudz uzlabo situāciju, vecāki mierīgi, ir sajūta, ka kaut kas tiek darīts, bet, iespējams, vienalga pienāks laiks, kad ortodonts teiks: «Raujam zobus, liekam breketes!»

    Vecākiem arī pašiem jānovērtē savs bērns! Vai viņš ir spējīgs rūpēties par aparatūru, valkāt to? Platītes lūst, pazūd, saplīst, nogrimst jūrā, suņi sagrauž, tiek atstātas restorānā – oficiants paņem salvetē un iemet kamīnā! Atkal satiekamies, un saku: «Varbūt metam mieru?» (Smejas.) Jānovērtē bērns, cik viņš ir motivēts. Jā, pirmo nedēļu šļupstēs, būs grūti, bet pēc tam pieradīs, nebūs nekādas atšķirības. Tikai beigās būs taisni zobi!

    Populārākie MĪTI par bērna zobu regulēšanu

    1. Latvijā pie ortodonta sūta pārāk agrīnā vecumā, kad bērna žoklis vēl nav izaudzis. Tāpēc bieži jāizrauj pilnīgi veseli zobi.
    2. Ortodontiem ir vēlme nozīmēt dārgākās breketes, nevis lētākās platītes.
    3. Visas tās breketes un platītes varbūt arī iztaisno zobu rindu, taču – pie reizes bojā pašus zobus!

    Kā kopt breketes?

    Ap breketēm pastiprināti veidojas aplikums, tāpēc zobu kopšana ir īpaši svarīga.

    1. Obligāti jātīra zobi no rīta un vakarā – ar zobu pastu un zobu suku, tieši tāpat kā pirms breketēm.
    2. Papildus jāizmanto interdentālā zobu suka un vienkūlīša zobu suka, tās var nopirkt visās lielākajās aptiekās.
    3. Nedrīkst lietot balinošās un baltinošās zobu pastas. Zobu pastas un birstītes markai nav izšķirošas nozīmes, jo galvenais ir mehāniski notīrīt aplikumu.
    4. Reizi dienā jālieto arī speciāls zobu diegs, kas paredzēts cilvēkiem ar breketēm.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē