• Kāpēc jaundzimušajam vajadzīgs K vitamīns?

    Slimības
    Ginta Auzniece
    2. janvāris, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Arī Latvijā bijuši atsevišķi gadījumi, kad miris bērniņš, kurš piedzimstot nebija saņēmis K vitamīnu. Kāpēc zīdainīšiem tas ir tik svarīgs? Skaidro Rīgas Dzemdību nama galvenā neonatoloģe Dr. INESE BĻODNIECE.

    K vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kuram ir ļoti svarīga loma cilvēka asins recēšanas jeb koagulācijas sistēmas darbībā. Pats tas asinis nesarecina, taču no K vitamīna ir atkarīga koagulācijas faktoru aktivitāte un, ja tā trūkst, var rasties asins recēšanas problēmas.  
    K vitamīnam ir divas formas – K1, kuru mēs uzņemam ar uzturu un K2, ko ražo kuņģa un zarnu trakta baktērijas.

    Mēs, pieaugušie, kā arī vecāki bērni, K vitamīnu pārsvarā (90 procentus) saņemam ar uzturu, visvairāk tā ir zaļajos augos – spinātos, Briseles kāpostos, brokoļos, salātos, cigoriņos, garšaugos –, bet pārējos 10 procentus saražo kuņģa un zarnu trakta baktērijas. Savukārt jaundzimušais ir īpašā situācijā, jo viņam jau piedzimstot K vitamīna līmenis organismā ir zems.

    Tas ir tāpēc, ka K vitamīns nešķērso placentu, līdz ar to no mammas grūtniecības laikā bērniņš to nesaņem. Un arī kuņģa un zarnu trakts nupat dzimušam bērniņam ir nosacīti sterils – tajā nav paguvušas pietiekamā daudzumā iedzīvoties baktērijas, kas spētu saražot šo vitamīnu.

    Gluži fizioloģiski visiem mazulīšiem ir K vitamīna deficīts. 

    Bet mammas pienā  K vitamīna ir maz, tāpēc bērniņš to nevar uzņemt pietiekamā daudzumā. Līdz ar to pirmajā dzīves posmā gluži fizioloģiski visiem mazulīšiem ir K vitamīna deficīts. Tieši tāpēc, lai jaundzimušajiem samazinātu asiņošanas risku jeb tā dēvēto K vitamīna deficīta asiņošanu (K vitamin deficiency bleeding), visā pasaulē ir pieņemts, ka bērniņiem uzreiz pēc dzimšanas profilaktiski dod K vitamīnu.

    Kas svarīgi? Vislielākā riska grupa ir bērniņi, kuri ēd tikai mammas pienu, jo tajā ir zems K vitamīna līmenis. Ja mazulis  papildus zīdīšanai saņem arī piena maisījumu vai arī ēd tikai piena maisījumu, risks ir mazāks, jo tajā jau ir pievienots K vitamīns.

    Latvijā trīs devas

    Ir valstis (piemēram, Kanāda un ASV), kur K vitamīnu ievada muskulī – tad tā ir vienreizēja deva, ko saņem dzemdību iestādē, un viss. Eiropas valstīs pārsvarā K vitamīnu dod perorāli jeb caur muti pilienu veidā. Arī Latvijā visbiežāk izmanto šo veidu. Taču jāņem vērā, ka tad vajadzīgas trīs K vitamīna devas. Izņēmums ir riska grupas bērniņi, kas piedzimst ar kādām vainām vai priekšlaikus un kuriem jāārstējas intensīvās terapijas nodaļā: viņi K vitamīnu saņem ar muskulī vai vēnā. Tad atkārtotas devas nav nepieciešamas.

    Jā, pēc tā bēdīgā gadījuma daudzas mammas, kam ir jau paaugušies vai pat pieauguši bērni, saausījās: «Vai manējam vispār deva K vitamīnu? Es nemaz nezinu!» Te man jāteic tā: visticamāk, jā, jo K vitamīnu mazulīšiem Latvijā sāka dot jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, taču, iespējams, tad tas vēl nenotika tik sistemātiski.

    Bet kopš 2010. gada, kad bija līdzīgs bēdīgs gadījums – bērniņš asinsizplūdumu dēļ nomira, Latvijas Neonatologu biedrība savās vadlīnijās rekomendē K vitamīna profilaksi visiem jaundzimušajiem un šī prasība kā obligāta ietverta arī Ministru kabineta noteikumos. Tāpēc, ja vien vecāki savas pārliecības dēļ neatsakās no K vitamīna, mazulīšiem to vajadzētu saņemt.

    Kas, kad un kā?

    Tātad par praktiskām lietām, ja bērniņš piedzimst vesels un viņam pienākas K vitamīns… 

    Pirmo devu uzreiz pēc piedzimšanas mazulim iedod jau dzemdību iestādē. Parasti tas notiek aptuveni divas stundas pēc dzimšanas, kad mazuli ar māmiņu aizved uz pēcdzemdību palātu. Tad māsiņa vai vecmāte ar mazu špricīti bez adatas iepilina vitamīnu bērnam mutē.

    Tas, ko vēlos piebilst, – pasaules un Eiropas vadlīnijās noteikts, ka tas jāizdara pēc dzimšanas, bet nav norādīts precīzs laiks. Pat ja kādu iemeslu dēļ K vitamīns bērniņam nav iedots uzreiz pēc dzimšanas, to var iedot arī pēc sešām, astoņām un vairāk stundām un pat nākamajās diennaktīs. Nekur nav sacīts, ka, vēlāk iedodot, K vitamīna deva vairs nav lietderīga, kā tas izskanēja nesenā skandāla sakarā.

    Svarīgi!
    Ja bērniņš stundas laikā pēc K vitamīna iedošanas mutē atvemj, atgrūž pienu, ļoti iespējams, ka vitamīns vēl nebūs paguvis uzsūkties, tāpēc drošāk ir iedot vēl vienu devu, kas par sliktu nenāks. 

    Savukārt otrā deva jāsaņem aptuveni nedēļas vecumā, bet trešā, kad bērniņam paliek mēnesītis. Praktiski tas notiek tā, ka ģimenes ārsts K vitamīna iegādei izraksta kompensējamo medikamentu recepti (valsts mazulīšiem kompensē 50 procentus no cenas), tad mamma ar recepti dodas uz aptieku, nopērk vitamīna ampulu kopā ar speciālu špricīti un vai nu dodas pie ģimenes ārsta, lai iedotu vitamīnu bērnam, vai arī vecāki izdara to mājās paši. Mana pieredze rāda, ka biežāk mammas šo darbiņu uztic mediķiem, jo tad viņas jūtas drošāk, ka viss ir izdarīts pareizi.

    Bet pats galvenais visā šajā stāstā… Tā ir ārsta neonatologa atbildība – izrakstā no dzemdību nodaļas norādīt, ka vienu K vitamīna devu un kādā veidā bērniņš ir saņēmis un atlikušās rekomendēt pieskatīt ģimenes ārstam. Mēs, Dzemdību namā, šo informāciju ierakstām izraksta dokumentos. Tur būtu jāparādās visam, kas mazulim ir darīts un ko viņš saņēmis stacionārā. Pošu pasē gan K vitamīna saņemšana nav jāfiksē, jo tā nav pote.

    Ja K vitamīna trūkst…

    K vitamīns ir atbildīgs par asins recēšanu, un tā trūkums var izraisīt K vitamīna deficīta asiņošanu. Tai ir trīs formas: agrīnā, kas sākas līdz 24 stundu vecumam; klasiskā, kas sākas pirmās nedēļas vecumā, un vēlīnā, kas var izpausties pēc pirmās bērna dzīves nedēļiņas līdz sešu mēnešu vecumam. Visbīstamākā ir tieši vēlīnā K vitamīna deficīta izraisītā asiņošana, jo tai raksturīgi intrakraniāli asinsizplūdumi jeb asinsizplūdumi galvas smadzenēs, kā tas notika arī tajā gadījumā, kad bērniņš nomira.

    Tādos gadījumos bērniņš nomirst nevis no noasiņošanas, bet gan no neiroloģiskiem traucējumiem, kad asinsizplūdums skar dzīvībai nozīmīgus smadzeņu centrus. Jāteic, ka ne visi K vitamīna deficīta asiņošanas gadījumi beidzas ar mazuļa nāvi, biežāk situācijas ir ne tik traģiskas, tomēr gana nopietnas. Un tās notiek biežāk nekā par tām raksta presē.

    Ja bērniņš ir saņēmis K vitamīnu, iespējamība, ka radīsies asiņošana, ir pavisam neliela, aptuveni 4–10 gadījumi uz 100 tūkstošiem. Taču bērniem, kuri nav saņēmuši K vitamīnu, asiņošanas risks ir daudzkārt lielāks – pat līdz 1700 gadījumiem uz 100 tūkstošiem bērnu. Patiešām daudz. 

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē