Kam un kāpēc izdevīgi noteikt arodslimību?

Gan arodslimību ārsti, gan darba aizsardzības speciālisti atzīst: Latvijā strādājošie par savu veselību domā par maz un pie ārsta dodas vien tad, kad vairs nespēj pastrādāt. Valstī ir noteikta kārtība, kā apstiprina darbā iegūtās slimības jeb arodslimības, turklāt par zaudētajām darbspējām var saņemt valsts atbalstu. Tomēr labāk darīt visu, lai arodslimības nebūtu. Konsultē Jolanta Geduša, Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecākā eksperte.
Zini savas tiesības
27. februāris

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Darbā cilvēks pavada apmēram trešdaļu dzīves: strādā, saņem atalgojumu un dod peļņu uzņēmuma saimniekam, bet darbs noteikti nav tam, lai bojātu veselību. Tomēr liela daļa darbu ir neizbēgami saistīti ar zināmiem riskiem un ietekmē veselību. Diemžēl daļa darba devēju un darbinieku darba aizsardzības prasības uztver nenopietni: arī Latvijā ir uzņēmumi, kas izmanto ļoti novecojušu tehniku, cilvēki tiek nodarbināti pārlieku ilgas darba stundas, strādā bez aizsarglīdzekļiem, neievēro pārtraukumus darbā, tāpat līdz ar jaunajām tehnoloģijām un darba tempu pieaug stress, atbildība, utt..

Darba aizsardzības likums paredz tiesības un pienākumus gan darba devējam, gan darbiniekiem: darba devējam jānodrošina darbiniekiem droši un veselībai nekaitīgi darba apstākļi (sakārtota darba vide, individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošana), bet darbiniekiem jāievēro darba devēja norādījumi (instrukcijas, droša darba metodes utt.). Turklāt darbiniekiem ir tiesības atteikties strādāt, ja ir apdraudējumi viņa drošībai un veselībai, piemēram, nav iedoti individuālie aizsardzības līdzekļi. Atbildīgi rīkojas tie darbinieki, kas atklāti runā ar savu darba devēju, vai, ja darba devējs nepilda darba aizsardzības prasības, savu tiesību aizsardzībai vēršas Valsts darba inspekcijā. Darbinieks, kas izvēlas par darba aizsardzības nepilnībām klusēt, patiesībā visvairāk nodara pāri pats sev.

Par veselību jādomā laikus

Darba devējam ir jāuzrauga savu darbinieku veselība un laikus jānovērš riski. Proti, darba aizsardzības speciālistam jāgādā par to, lai darbavietā būtu novērtēti darba vides riski darbinieku drošībai un veselībai: troksnis, ķīmiskās vielas, darbs ar datoru, nakts darbs utt.. Tiem darbiniekiem, kuru veselību ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori (piemēram, ķīmiskās vielas, fiziskās pārslodzes, vibrācija, troksnis), kā arī tiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi (darbs augstumā, darbs ar bīstamām iekārtām utt.), jāiziet regulāras darba devēja apmaksātas obligātās veselības pārbaudes. Tieši tajās arodslimību ārsts sadarbībā ar citiem speciālistiem jau laikus var pamanīt, ka cilvēkam ir veselības pasliktināšanās risks un iespējams, jau attīstījušas arodslimību pazīmes un ieteikt, ko darīt, lai līdz arodslimībai nenonāktu. Varbūt jāuzlabo darba vide, jānodrošina brilles darbam pie datora, jāpamaina darba organizācija un darba laiks, jāievieš tehniski uzlabojumi vai arī cilvēkam jāiziet rehabilitācijas, masāžas kurss utt..  Obligātās veselības pārbaudes laikā darbiniekam ar ārstu būtu maksimāli godīgi jārunā par jebkurām sava veselības stāvokļa izmaiņām vai sūdzībām. «Cilvēkiem jāsaprot, cik svarīgi rūpēties par veselību un jāpadomā, ko tu darīsi arī pēc pieciem gadiem, pēc desmit, divdesmit gadiem? Aprēķini savu iespējamo darba mūžu un izvērtē, vai, nerūpējoties par savu veselību, varēsi turpināt ražīgi strādāt? Tikai vesels cilvēks spēj strādāt, nodrošinot sevi, savu ģimeni,» uzver eksperte Jolanta Geduša.

Kas ir arodslimības?

Arodslimības ir slimības, kas cilvēkam radušās darba apstākļu vai darba specifikas dēļ. Lai atzītu, ka cilvēkam ir arodslimība, jābūt kopsakarībai starp darbu, ko viņš strādājis vai strādā un to, ar kādu slimību saslimis vai kādi veselības traucējumi radušies. Ministru kabineta noteikumiem Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība ir pielikums, kurā atrodams arodslimību saraksts. Tās iedala vairākās lielās grupās atkarībā no arodslimības izraisītāja – riska faktora darbā: tie ir ķīmiskie, bioloģiskie, fizikālie faktori, ārstniecības līdzekļi, fiziskās pārslodzes vai atsevišķu orgānu vai sistēmu pārslodzes, rūpnieciskie aerosoli vai dažādi alerģiju izraisītāji. Izvērtējot, cik ilgi cilvēks strādājis noteiktajos darba apstākļos, arodslimību ārsti sīki analizē un nosaka, vai konkrētās slimības iemesls ir darbs un tā apstākļi. Ja šī saikne tiek pierādīta, tad tā ir arodslimība.

Diemžēl arodslimības apstiprināšana nozīmē, ka konstatētie veselības traucējumi ir neatgriezeniski, jo cilvēki ir ilgi mēģinājuši sadzīvot ar sāpēm un novēloti ir vērsušies pie speciālista. Turklāt Latvijā cilvēki pie arodslimību ārsta nereti vēršas tik vēlu, ka viņiem tiek noteiktas pat divas vai trīs un vairāk arodslimības. Piemēram, 2016. gadā vienam pirmreizēji apstiprinātajam arodslimniekam diagnosticētas vidēji 3,8 slimības. Tas ir lielākais skaits pēdējos piecos gados.

Latvijā ik gadu arodslimības pirmoreiz apstiprina vairāk nekā 1000 cilvēkiem. Pēdējos gados tie ir vidēji 1300 gadījumi gadā. Arodslimnieku skaits pieaug, jo cilvēki kļūst aizvien labāk informēti gan par saviem darba apstākļiem, gan arī par tiesībām saņemt sociālās garantijas, iespējamu rehabilitāciju un ārstēšanu. Visbiežāk arodslimnieki tiek reģistrēti apstrādes rūpniecībā, transporta un uzglabāšanas nozarē, veselības aizsardzības jomā un sociālajā aprūpē, tirdzniecībā un būvniecībā. Pārsvarā slimību iemesls ir pārmērīga fiziskā slodze, kā arī nepareizas un vienveidīgas kustības. Visbiežākā arodslimība ir karpālā kanāla sindroms (slimība, kuru izraisa nerva saspiešana plaukstas pamatnē) – tas nu dominē gandrīz visās nozarēs. Šoferiem bieži konstatē arī spondilozi un radikulītu, kā arī kaites, kas saistītas ar vibrāciju un troksni. Savukārt valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošajiem pēdējos gados raksturīgi arī emocionālie riska faktori: stress, izdegšanas sindroms, balss saišu pārpūle utt.. 2016. gadā pirmreizēji apstiprināto arodslimnieku vidējais vecums bija nepilni 54 gadi un kopējais darba stāžs – 29 gadi. Savukārt vidējais darba stāžs kaitīgo faktoru ietekmē – vairāk nekā 26 gadi.

Arodslimības noteikšanas ceļš

Ja cilvēkam ir kaut mazākās aizdomas, ka viņa veselības traucējumu iemesls varētu būt darbs, nekavējoties jādodas pie ārsta. Turklāt, ja ārsts pats to nepajautā, jāuzsver, kādu tieši darbu cilvēks dara un jāsaka: visticamāk, manu veselības traucējumu iemesls ir darbs, iespējams, tā ir arodslimība.

* Ģimenes ārsts. Vispirms jādodas pie sava ģimenes ārsta. Var doties arī uzreiz pie arodslimību ārsta, tomēr tas būs dārgāk nekā tad, ja cilvēkam šī speciālista apmeklējumam būs ģimenes ārsta nosūtījums. 

* Arodslimību ārsts. Iespējams, cilvēku nosūtīs uz kādiem papildus izmeklējumiem. Ja būs nepieciešams, arodslimību ārsts Valsts darba inspekcijai pieprasīs šī cilvēka darba vides higiēnisko raksturojumu, lai noteiktu, kādi darba vides riska faktori tur pastāv. Pēc tam arodslimību ārsts nosūta cilvēku uz Ārstu komisiju arodslimībās.

* Ārstu komisija arodslimībās. Atzinumu par to, ka cilvēkam ir arodslimība, var saņemt tikai Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra Ārstu komisijā arodslimībās. Lai precizētu apskates laiku un uzzinātu, kādi dokumenti jāiesniedz, jāzvana pa tālruni 67069291. Ārstu komisija par arodslimības gadījumu informē Valsts darba inspekciju, savukārt inspekcija – cilvēka darba devēju par darba vides riska faktoriem, kas izraisījuši arodslimību.

Komisijā iesniedzamie dokumenti:

  • ģimenes ārsta sagatavots izraksts no pacienta medicīniskās kartes par pārciestajām slimībām;
  • visu veikto izmeklējumu rezultāti
  • darba stāžu apliecinoši dokumenti (darba līgumu kopijas vai cits darba devēja izsniegts apliecinājums).

* Vēlreiz ģimenes ārsts. Ar ārstu komisijas izsniegto atzinumu par arodslimību jādodas pie sava ģimenes ārsta. Viņš arodslimnieku nosūta uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (VDEĀK).

* VDEĀK komisija. Te arodslimniekam nosaka darbspēju zaudējuma procentus, ievērojot ļoti stingrus noteikumus: tieši kādi un cik izteikti veselības traucējumi ir cilvēkam un kāds katrā gadījumā ir darbspēju zaudējuma procents.

Arodslimība noteikta. Kādu atbalstu dod valsts?

Cilvēkam, kam konstatēta arodslimība, atkarībā no noteiktā darbspēju zaudējuma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā pieejami šādi atbalsti: slimības pabalsts (apmaksa par darbnespējas lapu); atlīdzība par darbspēju zaudējumu un atlīdzība par papildu izdevumiem.

Gan slimības pabalsta, gan atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmērs ir atkarīgs no cilvēka 12 mēnešu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (atskaitot atpakaļ divus mēnešus kopš brīža, kad konstatēta arodslimība).

Slimības pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un izmaksā no darbnespējas pirmās dienas līdz darbspēju atgūšanai, ievērojot maksimālo slimības pabalsta izmaksas laiku.

Atlīdzība par darbspēju zaudējumu. Šo atlīdzību var saņemt arī tad, ja cilvēks strādā. To piešķir, ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija atzinusi, ka arodslimības dēļ cilvēks ir daļēji (vismaz 25%) vai pilnībā zaudējis darbspēju. Ņemot vērā darbspējas zuduma procentus, atlīdzību aprēķina 35–80% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Lūk, kā atkarībā no darbspēju zuduma nosaka ikmēneša atlīdzību.

 

Darbspēju
zaudējums (procentos)

Atlīdzība par darbspēju
zaudējumu (procentos)

100

80

90–99

75

80–89

70

70–79

65

60–69

60

50–59

55

40–49

50

30–39

45

25–29

35

 

Latvijā visvairāk (apmēram 70%) atlīdzības saņēmēju ir cilvēki ar darbspējas zudumu no 25 līdz 49 procentiem.

Atlīdzība par papildu izdevumiem. To arodslimnieki var saņemt neatkarīgi no darbspēju zaudējuma procenta. Atlīdzība paredzēta arodslimības ārstēšanas izdevumu segšanai – rehabilitācijai, medikamentiem utt.. Vispirms cilvēks pats samaksā par visu arodslimības ārstēšanai vajadzīgo, bet pēc tam iesniedz čekus un ārstējošā ārsta izziņas VSAA. Apdrošināšanas atlīdzības par ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumiem kopējā summa nedrīkst pārsniegt 25 valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā, kad konstatēta arodslimība, un pašlaik tie ir 1600,75 eiro. Dažkārt cilvēki aplami domā, ka šo summu var saņemt ik gadu vai pat ik mēnesi, bet nē – tā ir atlīdzība, kas kopumā pienākas par vienu arodslimības gadījumu.


5 svarīgi jautājumi un atbildes par arodslimībām

1. Vai ir nozīme tam, cik ilgi cilvēks strādājis konkrētajos darba apstākļos, lai viņam noteiktu arodslimību?
– Jā, ir jābūt vismaz 10 gadu darba stāžam vienā profesijā vai arī cilvēkam jābūt strādājušam dažādās profesijās, bet ar līdzīgiem darba apstākļiem. Ir atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad darba stāžs var būt arī mazāks.

2. Vai arodslimību var noformēt arī bezdarbnieks?
– Nē, obligāti jābūt spēkā esošam darba līgumam ar darba devēju.

3. Vai pašnodarbinātais vai cilvēks, kas smagi strādājis savā piemājas saimniecībā, var noformēt arodslimību?
– Nē, šādas iespējas nav. Pašnodarbinātie nav apdrošināti arodslimību gadījumos, tātad nevar saņemt apdrošināšanas atlīdzību no VSAA. Darbs attiecīgajos riska faktoros jāpierāda ar darba līgumiem, darba grāmatiņām vai citiem atbilstošiem dokumentiem. Tieši tādēļ cilvēkiem ieteicams šos dokumentus saglabāt.

4. Vai vērts noformēt arodslimību, ja esmu pensijā?
– Tas katram jāvērtē pašam. Cilvēkiem, kas saņem vecuma pensiju, kompensāciju arodslimības gadījumā ik mēnesi izmaksā vien tad, ja tā pārsniedz vecuma pensijas apmēru. Tas nozīmē, ka cilvēkam izmaksā vai nu vecuma pensiju vai arodslimības atlīdzību, bet ne abas.

5. Vai darba devējam no savas kabatas jāmaksā par to, ka cilvēks, pie viņa strādājot, saslimis ar arodslimību?
– Nē, šāda pienākuma darba devējam nav. Darba devējs maksā nodokļus valstij, kas ietver arodslimību apdrošināšanas gadījumus, kuru iestāšanās brīdī valsts maksā atlīdzību arodslimniekam.

Zini! Plaša informācija par darba aizsardzību, arī par arodslimībām un to noteikšanu pieejama mājas lapā: stradavesels.lv.

Izlasi: Arodslimību nākotne – izdegšanas sindroms

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs