Kaķa un cilvēka savstarpējais apdraudējums: leptospiroze

Infekcijas slimības
Ieva Štāle
1. aprīlis
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Leptospiroze ir viena no tām saslimšanām, ar ko mūsu mīļotie kaķi var aplipināt mūs un ar kuru varam aplipināt viņus. Tomēr kaķi šajā ziņā ir mazāk bīstami – viņi šo infekcijas slimību pārslimo salīdzinoši reti, kamēr mēs, cilvēki, to varam noķert kaut vai tikai vasaras sezonā, izpeldoties siltā ūdenstilpē. Kā novērst savstarpējos saslimšanas draudus, skaidro veterinārārsts NORMUNDS FJODOROVS.

Leptospiroze jeb zoonoze ir infekcijas slimība, ar ko var slimot gan cilvēki, gan dzīvnieki. Tās izraisītājs ir leptospira jeb spirālveida baktērija, ko lielākoties var iegūt, inficējoties ar urīnu un citiem organisma izdalījumiem – piemēram, siekalām, asinīm. Taču visbiežāk ar leptospirozi inficējas ar urīnu, jo leptospira vairojas nierēs, kur ir vairošanās procesam visaktīvākā un labvēlīgākā vide.

Cik bieži slimo kaķi

Kaķi ar šo kaiti saslimst ļoti reti. «Lielākie leptospirozes pārnēsātāji dabiskajā vidē ir grauzēji, un, tā kā dabiskajā vidē grauzēji kaķveidīgajiem ir viens no medījumiem, evolūcijas gaitā kaķiem pret šo slimību ir izstrādājusies salīdzinoši laba imunitāte,» skaidro N. Fjodorovs.

Reizēm šī saslimšana kaķiem tomēr tiek novērota, taču tie ir salīdzinoši reti gadījumi, tāpēc veterinārmedicīnā kaķiem pret šo slimību pat netiek izmantota vakcīna (suņi gan ar to slimo biežāk, tāpēc viņus pret leptospirozi vakcinē).

Kā izpaužas saslimšana

Pamatā leptospira bojā gan dzīvnieka, gan cilvēka nieres un aknas. Arī redzamākie simptomi šai saslimšanai saistīti ar izmaiņām šo abu svarīgo orgānu funkcionēšanā, ko pavada visas bakteriālās infekcijas slimībai raksturīgās pazīmes:

  • paaugstināta temperatūra;
  • pazemināta apetīte;
  • iespējama caureja (pat asiņaina);
  • urīnceļu iekaisumi – sāpes urīnceļos, apgrūtināta urinēšana, asiņu piejaukums urīnā;
  • organisma atūdeņošanās.

Uzmanību: ļoti bieži laikā, kad saslimušajam kaķim var konstatēt pirmās saslimšanas pazīmes – paaugstinātu ķermeņa temperatūru un apetītes zudumu –, saimnieka acij tās paliek nepamanītas, jo parasti ar leptospirozi var saslimt tikai tie mājas kaķi, kas dzīvo arī laukā.

Leptospiras īpatnība

Aktīvi vairoties un dzīvot šī baktērija spēj mitrā, siltā vidē, piemēram, mazās ūdenskrātuvēs vasarā. Un, pateicoties tam, ka kaķi ne dīķos, ne ezeros nepeldas, tiek uzskatīts, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc peļu junkuri parasti ar šo kaiti nesaslimst.

Taču šo infekciju var iegūt arī caur ādu, baktēriju ieberžot ādā. Tāpēc veterinārārsts brīdina: apkopjot un ārstējot saslimušo, obligāti ir jāievēro pašaizsardzības līdzekļi – jālieto gumijas cimdi.

Kā inficējas cilvēks

Ar leptospirozi var inficēties un šo baktēriju nēsāt un izdalīt apkārtējā vidē var arī cilvēks, un viens no infekcijas avotiem ir gan jau pieminētās ūdenstilpes vasarā, bet otrs – kontaktējoties ar dzīvnieku, piemēram, suni, kurš ir aktīvi slims un šīs baktērijas izdala apkārtējā vidē. Te variāciju ir daudz un dažādas: cilvēks var inficēties, piemēram, ar suņa izdalīto urīnu vai pat apkopjot grūsnu kuci, kurai šī infekcija izsaukusi spontāno abortu (ar leptospirām parasti ir inficēti augļūdeņi).

Kā laikus pamanīt

Baktērijām nokļūstot organismā, notiek to aktīva vairošanās. Akūtajā formā gan cilvēkam, gan dzīvniekam (sunim) ir raksturīgas līdzīgas saslimšanas pazīmes (vien jāpiebilst, ka cilvēkam šādos gadījumos ķermeņa temperatūra patiešām ir  augsta – pat pāri 40 grādiem).

Taču tajā gadījumā, ja inficētajam ir stipra imunitāte un tā organismā aktīvi cīnās ar postošajām baktērijām, saslimšana var norisināties tā saucamajā lēnajā formā – simptomi var būt grūti pamanāmi, tāpēc baktērijas iekšējiem orgāniem nodara daudz postošākus un dziļākus bojājumus, jo laikus netiek uzsākta ārstēšana – īpaši bieži tā notiek ar suņiem.

Lai atklātu leptospiru klātbūtni organismā, nepieciešams veikt laboratorisko izmeklēšanu. Tā ir salīdzinoši vienkārša un ātra: ir jānodod asins uztriepe, lai asins sastāvā mediķi varētu noteikt antivielas un antivielu izmaiņas (tiesa gan, jāatceras – lai konstatētu antivielu izmaiņas, pēc dažām dienām asins analīze jānodod atkārtoti!).

Ņem vērā:

  • Antivielas organismā var konstatēt gan tad, ja dzīvnieks ir šīs spirālveida baktērijas nēsātājs, gan tad, ja, piemēram, suns, ir vakcinēts pret leptospirozi. Pierādījums tam, ka dzīvnieks patiešām saslimis ar leptospirozi, ir antivielu palielināšanās asinīs, ko apliecinās atkārtotas laboratoriskās izmeklēšanas rezultāti.

Situācijas:

  1. Mājās mīt kaķis, kas dzīvo tikai istabā un pret leptospirozi vakcinēts suns. Vai mājdzīvnieki var apdraudēt saimnieku?

    Visticamāk – nē. Taču, runājot par suni, var būt visādi – tas atkarīgs no vakcinācijas shēmas precīzas ievērošanas (ja suņa organismā nav pietiekams antivielu daudzums, viņš var inficēties, tomēr klīniskās pazīmes var būt neievērojamas. Tāpēc, ja ir aizdomas, ieteicama laboratoriska izmeklēšana).
  2. Kaķis ir šī baktērijas nēsātājs, taču akūti nesaslimst. Saimniekam savukārt ir ļoti stipra imunitāte. Vai pastāv iespēja, ka saimnieks vienkārši nepamana savas saslimšanas pazīmes?

    Diez vai. Visticamāk, saimniekam inficējoties, leptospirozes pazīmes izpaudīsies tipiski un simptomi noteikti parādīsies.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs