Kad pusaudzis saka: «Mammu, esmu nogurusi…»

Pusaudzis
6. jūnijs

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
«Esmu nobažījusies par savu meitu. Šobrīd viņai ir 18 gadu, mācās 12. klasē. Citu nopietnu slimību viņai nav, vienīgi – samērā biežas galvassāpes, un pēc visiem izmeklējumiem un neirologa konsultācijām jau pirms četriem gadiem konstatēta migrēna vieglā pakāpē. Taču tas, par ko viņa nu jau visu šo mācību gadu sūdzas, ir neizskaidrojams nogurums, burtiski katru dienu neatkarīgi no gadalaika vai kā cita,» raksta mūsu lasītāja Ieva.

«Arī ārpus skolas saspringtā ritma garākajos brīvlaikos ir tāpat – ar astoņām ar pusi stundām naktsmiega nepietiek, jāpaguļ arī mazliet pēcpusdienā, acis visu laiku esot it kā smagas, muskuļos nogurums, bezspēks, pastāvīga žāvāšanās. Nepalīdz ne bieža uzturēšanās svaigā gaisā, ne vitamīni, ne veselīga ēšana. Ar ko tas būtu izskaidrojams? Labi apzinos, ka viņai to ir grūti savienot ar izdarāmo darbu apjomu,» turpina Ieva.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Dr. Sanita Mitenberga skaidro: «Mmūsu pusaudži ir diezgan noslogoti, un arī mani bērni nav izņēmums, jo – ja jaunais cilvēks ir noslogots, viņam nenāk prātā visādas muļķības! Protams, visam jābūt saprāta robežās. Visvairāk nogurdina, ka šie pulciņi ne vienmēr notiek blakus skolai vai mājām. Piemēram, mans puika spēlē hokeju, skola atrodas netālu no Bērnu slimnīcas, bet ledus halle ir Imantā un paši dzīvojam Baložos. Ja dēlam būtu jābrauc ar sabiedrisko transportu, ceļā būtu jāpavada pusotra stunda, tāpēc vedu viņu ar savu automašīnu. Savukārt meitai mākslas vingrošana atrodas Ķekavā. Teikšu atklāti, šāda manu bērnu noslogotība samazina iespēju viņiem daudz uzturēties svaigā gaisā, kas ir priekšnoteikums labai veselībai. Tāpēc pie tā nākas īpaši piedomāt, un tā ir lieta, kurai iesaku pievērst uzmanību arī citiem vecākiem, kam ģimenē aug aizņemta jaunā paaudze.»

Kā atklāt un novērst patiesos bērna noguruma iemeslus…

Daudzi pusaudži jūtas noguruši, un tas nav nekāds brīnums, ņemot vērā, cik augstas prasības viņiem izvirza skola un cik lielu slodzi sagādā viņu iecienītās aktivitātes. Tomēr tik izteiktai noguruma sajūtai var būt arī cits iemesls – anēmija, kad asinīs ir mazāks sarkano asinsķermenīšu daudzums, nekā tam vajadzētu būt. Tieši sarkanie asinsķermenīši ir lielākie skābekļa piegādātāji smadzenēm. To daudzums var samazināties, ja meitenēm mēnešreižu laikā ir spēcīga asiņošana, un jo īpaši, ja viņas ar uzturu neuzņem pietiekami daudz dzelzs.

Dzelzs trūkuma anēmija ir visbiežāk sastopamais anēmijas veids pusaudžu vidū

Tāpēc ģimenes ārstam papildus parastajā asins analīzē noteiktajam hemoglobīna līmenim vajadzētu pārliecināties arī par dzelzs (feritīna) līmeni. Ja hemoglobīna un dzelzs ir par maz, organismā samazinās arī skābekļa daudzums. Katrā ziņā dzelzs trūkuma anēmija ir visbiežāk sastopamais anēmijas veids pusaudžu vidū. Gadījumā, ja asinīs tiks konstatēts pazemināts dzelzs daudzums, tad tas būs jāuzņem papildus ar dzelzs preparātiem.

Vēl iespējamo noguruma iemeslu vidū jāmin diabēts, pārslimotas infekciju slimības, no kurām notiek ļoti ilga atveseļošanās, anoreksija, palēnināta vairogdziedzera darbība. Starp citu, vēstulē gan tiek runāts par migrēnu un to, ka tā ir četrus gadus, bet nekas nav minēts, kad pēdējo reizi apmeklēts neirologs, kādi medikamenti tiek lietoti, jo nevajag aizmirst, ka arī zālēm var būt tādas blakusparādības kā nogurums. Katrā ziņā, visus jautājumus par galvassāpēm vislabāk risināt kopā ar neirologu.

Svarīgi pačekot ēdienreižu skaitu

Dienā jābūt trim pamatēdiena un divām uzkodu reizēm, un to ne vienmēr – pusaudža lielās aizņemtības dēļ – iespējams nodrošināt. Zinu, ka arī mans bērns skolā garā starpbrīža laikā ne vienmēr tiek paēst un līdz ar to pusdieno stundu vēlāk. Tad bieži vien ir tā, ka mājās brokastis bijušas septiņos no rīta, bet pie pusdienu ēšanas tiek tikai divos dienā. Tāpēc vienmēr ir labi bērnam uz skolu līdzi iedot kādu ābolu, banānu, proteīna batoniņu ar graudaugiem, augļiem izsalkuma remdēšanai. Pusaudzim galva var sāpēt arī hipoglikēmijas dēļ, kad organismā krītas cukura līmenis un rodas nespēks.

Bērnu nedrīkst laist no mājām ārā nepaēdušu!

Ļoti svarīgas ir brokastis. Protams, ja bērns iepriekšējā vakarā vēlu ēdis vakariņas un vēlu aizgājis gulēt, un nākamajā rītā viņam ļauj nedaudz ilgāk pagulēt, pamodies viņš uzreiz negribēs brokastot. Daudzi vecāki pieļauj tādu kļūdu, ka savu bērnu nepaēdušu palaiž uz skolu. Vai arī viņam bijušas nepilnvērtīgas brokastis, piemēram, Kellogg’s pārslas. Tāpēc no rīta viņš ir jāpieceļ apmēram 40 minūtes pirms došanās uz skolu – lai viņa organisms būtu pamodies un gatavs brokastot. Brokastu ēdienam jāsatur ogļhidrāti (svarīgi smadzenēm), tātad galdā jāliek putra, pilngraudu maize ar avokado, kas satur vērtīgās taukskābes, ar sieru, ar olu.

Vajag lietot pareizos vitamīnus

Latvijā veiktais pētījums liecina, ka 73 procentiem pieaugušo – un astoņpadsmitgadīgu arī jau var uzskatīt par pieaugušu – organismā ir zems vai nepietiekams D vitamīna līmenis. Parasti mammas aizmirst, ka bērna galvenais uzdevums līdz 18 gadiem ir augt un attīstīties, un D vitamīns nepieciešams ne tikai veseliem kauliem un zobiem, bet arī veselīgai imunitātei un enerģijai. Ja analīzēs nav noteikts D vitamīna līmenis, iesaku lietot profilaktisko šā vitamīna devu 600–800 darbības vienības dienā.

Ja pusaudzis jūtas ļoti noguris, augstākai noturībai pret stresu ieteicams Magne B6 – vitamīnu komplekss, kas satur magnija laktātu un B grupas vitamīnu. Turklāt kompleksa lietošanu sākt nevis vidusskolas eksāmenu laikā, bet jau trīs mēnešus pirms tam, lai tas pagūst organismā izdarīt savu labo darbu.

Dzelzs preparātus nedrīkst lietot kopā ar piena pro­duktiem – tie kavē dzelzs uzsūkšanos. To veicina c vitamīns, tāpēc, uzņe­mot dzelzi, ir labi izdzert glāzi apelsīnu sulas.

Tas pats attiecas arī uz multivitamīniem – tie jālieto 3–6 mēnešus ilgi. Lai organismā apmainītos asinis, paiet trīs, četri mēneši, un vēl mēnesis vajadzīgs, lai procesi nostabilizētos.

Ļoti svarīgi – labi izgulēties

Uzskata, ka ideālais naktsmiega ilgums 11–17 gadu vecumā ir 8,5–9 stundas.

Guļot mazāk, pusaudži kļūst kašķīgi, viņi jūtas pārāk noguruši, lai spētu koncentrēties, un tas negatīvi ietekmē viņu sekmes, kā arī eksāmenu rezultātus.

Ļoti labi, ka tavas meitas naktsmiegs ilgst astoņarpus stundas, tikai jāievēro viens būtisks noteikums – gulēt jādodas jau pulksten 11 vakarā, nevis pusnaktī vai vēl vēlāk. Stundu pirms došanās pie miera jānospiež off podziņa datoram, televizoram, mobilajam telefonam… Arī mūzikas klausīšanās austiņās jāpārtrauc stundu pirms naktsmiega.

Skaņas un gaisma liek smadzenēm domāt, ka vēl nav nakts, un vēlāk ir grūtāk iemigt. Telpas apgaismojums un gaismas daudzums no visām šīm tehnoloģijām ir pietiekami liels, lai organisms pārtrauktu izstrādāt melatonīnu (tā dēvēto miega hormonu). Smadzenes arī vēl kādu laiku turpina sagremot dienā uzņemto informāciju…

Vai pusaudzim nav pārslodze?

Ja meitenei ir ļoti liels veicamo darbu apjoms, būtu jāpaskatās, vai to visu vēlas pats bērns vai tā tomēr ir vecāku vēlme… Vienlaikus pietiekami daudz jāuzturas svaigā gaisā, vismaz stundu katru dienu. Tas, ka tava meita visu laiku žāvājas, jau uzreiz norāda, ka viņai ir pastāvīgs skābekļa trūkums…

Žāvāšanās var būt saistīta arī ar plecu joslas saspringumu un tā rezultātā sašaurinātiem asinsvadiem. Tā var notikt, arī pārāk ilgi bez pārtraukuma sēžot pie datora.

Tāpēc ik stundu jātaisa pauzīte, arī acis jāatpūtina. Somatoforma veģetatīvā distonija – vecākiem parasti ļoti nepatīk dzirdēt šo diagnozi, tomēr mūsdienās ārstiem to diezgan bieži nākas lietot.

Ikdienā daudzi vecāki nemaz nepamana, kā jūtas viņu bērni, vai viņi nav nomākti, taču –psihoemocionālajam stāvoklim ir ļoti liela nozīme. Vai esi pajautājusi, kā tava astoņpadsmitgadīgā meitene vispār jūtas, vai viņai viss kārtībā skolā, vai nav kādas mīlestības sāpes? Nereti vecāki grib saviem bērniem atrast kādas slimības, bet nepadomā par tik acīmredzamām lietām kā nesaskaņas ģimenē, kas viņos rada distresu, kurš savukārt ir iemesls trauksmei, neirozēm, migrēnai un saspringuma galvassāpēm.

Dati liecina, ka migrēna ir līdz pat 23 procentiem pusaudžu un bērnu, kam ir saspringuma galvassāpes, un viņiem biežāk ir šķirti vecāki.

Neatrisinātas psiholoģiskas problēmas ir vēl viens iemesls, kāpēc pusaudzis var just pārāk lielu nogurumu.

Rīcības plāns

  • Vispirms dodies pie ģimenes ārsta, lai pārbaudītu dzelzs, D vitamīna līmeni asinīs.
  • Par galvassāpēm konsultējies ar neirologu. Iespējams, jāapmeklē arī psihologs.
  • Pirms eksāmeniem pret stresu palieto dabas līdzekļus nervu nomierināšanai, trauksmes sajūtu noņem, piemēram, vilkābeles augļi, baldriāns, mātere. Ieteicama Magne B6 lietošana nervu šūnu stiprināšanai.
  • Neaizmirsti par brokastīm, ūdens dzeršanu un svaigu gaisu vismaz stundu dienā!

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs