Kā sevi pasargāt no B hepatīta un citām aknu infekcijām?

Slimības kļūst daudzveidīgākas, maskējas. Teorētiski – mēs progresējam, apkarojam vēzi, bet daudzas slimības joprojām kļūst gudrākas, mainās to izpausmes, tās mūs apmāna. Pēdējā laikā mani uztrauc tieši aknu infekcijas – vīrushepatīti, kam ļoti daudzi pacienti kā vienīgo iemeslu, kur varēja to dabūt, norāda zobārstu vai manikīru. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers infektoloģe hepatoloģe INDRA ZELTIŅA skaidro, kas ir aknu infekcijas un kā sevi pasargāt no saslimšanas ar tām.
Hepatīts
Ginta Auzniece
10. septembris, 2018

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pixabay

«Eedzot šos stāstus dzīvē, drošībai ieteiktu katrai sievietei vienreiz ieguldīt kvalitatīvā manikīra komplektā – paprasīt speciālistam, kāds ir labs, – un iet veikt manikīru ar savu komplektiņu. Tas būtu izcili! Tikai tad var būt pilnīgi mierīgs nakts miegs, nesatraucoties, vai instrumenti bija pietiekami nodezinficēti,» saka hepatoloģe. Jo neviens simtprocentīgi nevar pateikt – vai instrumenti tiešām ir dezinficēti, vai pietiekami ilgu laiku, jo pieraksts salonos ir bez pārtraukuma. Turklāt savu lomu nospēlē arī cilvēciskais faktors, maza kļūdiņa kādam var būt liktenīga.

Vakcinācija pasargā no B hepatīta

Lipīgākais vīruss, ko var nodot ar asinīm, ir B hepatīts, un to var dabūt ļoti veikli – asins kontakts vajadzīgs minimāls, pietiek tikai ar niecīgu ādas bojājumu, nav obligāti jāplūst asins straumēm. Āķis ir tajā, ka B hepatīta vīruss ir ļoti izturīgs, tas jātur dezinfekcijas šķīdumā ilgu laiku, lai vīruss tiešām aizietu bojā. 

Privileģēti ir bērni, kas dzimuši pēc 1997. gada, jo kopš tā brīža mazuļi jau piedzimstot tiek vakcinēti pret B hepatītu, ja vien vecāki neiebilst.

Savukārt tie, kuri dzimuši pirms tam un nav vakcinēti, to var izdarīt pēc pašu iniciatīvas. Un tad var dzīvot mierīgi! Jā, teorētiski paliek iespēja inficēties ar C hepatītu, bet tur risks ir zemāks, jo šis vīruss ārējā vidē nav tik noturīgs. Savukārt HIV ir vēl nenoturīgāks – manikīrs vai zobārsts noteikti nav reāls veids, kā tikt pie HIV infekcijas.

Ar infekcijām vienkārši ir jāsaprot – kas var pielipt un kas nevar, un kas jādara, lai nepieliptu. Protams, ja es nokļūtu Āfrikā, kur plosās Ebolas vīruss, es tā nerunātu. Vīrushepatīti un HIV noteikti nevar pielipt, ar cilvēku runājot, sarokojoties vai ciemos pie viņa dzerot kafiju, kā sabiedrībā dažkārt domā. Nē!

Ar aknu kaitēm – gaļai!

Saka, ka organismā viss attīrās pats no sevis. Tā savā ziņā ir taisnība. Tikai dažu slimību gadījumā ir jāskatās līdzi, ko ēd. Piemēram, cilvēkiem, kuriem ir ļoti nopietnas aknu kaites, gaļu lietot neiesaka nemaz, jo tas ir produkts, kas sliktas aknu darbības rezultātā veicina smadzeņu darbības traucējumus.

Organismā izdalās amonjaku saturošas vielas, jo aknas nespēj ar gaļu tikt galā.

Vispār šobrīd pasaulē aktīvi tiek pētīta zarnu mikrofloras ietekme uz dažādu slimību attīstību un norisi – kā mikroorganismu savstarpējās attiecības ietekmē hronisku slimību gaitu. Un arī Latvijā, mūsu klīnikā, daži mani kolēģi ar to nodarbojas. Piemēram, izpētīts, ka zarnu mikrofloras līdzsvaram ir būtiska loma pie hronisku iekaisīgu zarnu slimību paasinājumiem.

Tas nozīmē, ka dažādu procesu rezultātā mūsu organismā veidojas īpaši kaitīgas un noturīgas baktērijas, kas neļauj antibiotikām tās uzveikt – tās ir tā saucamās ESBL baktērijas. Un pie hroniskām slimībām ir svarīgi noskaidrot – ir šīs baktērijas zarnu traktā vai nav.

Aknas bojā arī medikamenti

Toksisku vielu ietekmi uz aknām var atstāt ne tikai alkohols, bet arī medikamenti, ko mūsdienās cilvēki ir spiesti lietot pie vairākām kaitēm vienlaicīgi. Paracetamolam pēdējā laikā sākusies gluži vai renesanse, neskatoties uz to, ka tā negatīvā ietekme uz aknām medicīnā ir vispārzināma lieta. Bet ne jau ar visiem notiks sliktākais! Tas arī ir ļoti individuāli.

Dažādu procesu rezultātā mūsu organismā veidojas īpaši kaitīgas un noturīgas baktērijas, kas neļauj antibiotikām tās uzveikt – tās ir tā saucamās ESBL baktērijas.

Cilvēkiem, kuri lieto medikamentus kādām hroniskām vainām, piemēram, statīnus, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, citas zāles, es ieteiktu pakontrolēt asinsanalīzēs ALAT rādītāju. Ja rodas kādas izmaiņas, iespējams, kaut kas ir jāpamaina un jāpavētī, vai bez zālēm nav vēl kādi riska faktori, ko varētu izslēgt. Kā saprast, ka ar aknām noticis kaut kas akūts, pēkšņs un bez domāšanas jābrauc uz slimnīcu? Noteikti, ja ir pēkšņa dzelte – ar tādu simptomu neviens no slimnīcas vēl nav aizsūtīts mājās un par to nedrīkst domāt: gan jau pāries. Pēkšņai dzeltei patiesībā ir ļoti daudz iemeslu, un ne visi no tiem ir saistīti ar aknām, tā var būt arī akūta žultsceļu vaina.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs