• Kā pareizi paņemt atvaļinājumu?

    Jautājumi un atbildes
    Gundega Gauja
    Gundega Gauja
    18. jūnijs, 2019
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay.com
    Cilvēka ķermenis iekārtots gudri – tas pats sāk signalizēt, kad laiks doties atpūtā, kas garāka par nedēļas nogali. Par to, kā juridiski pareizi paņemt atvaļinājumu, skaidro Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse.

    – Vasarā daudzi grib doties atvaļinājumā. Kas pēc likuma mums šobrīd pienākas?

    – Darba likums nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, kas ir vismaz četras nedēļas jeb 28 kalendārās dienas ilgs. Bet ir kāds knifs, kas attiecas uz atvaļinājuma apmaksu, – apmaksā tikai tik darbadienu, cik iekrīt atvaļinājuma laikā. Ja, piemēram, cilvēkam ir piecu darbadienu nedēļa un viņš paņem nepārtrauktu četru nedēļu atvaļinājumu, tad viņam būs 20 apmaksātas darbadienas. Ja cilvēks sāk šo atvaļinājumu dalīt sīkāk – jau var notikt izmaiņas. Tur ir daudz specifisku nianšu, ko daudzi ir atkoduši un kuras var sīkāk izrunāt, piemēram, sava uzņēmuma personāla daļā vai grāmatvedībā.

    – Tomēr kā ir izdevīgāk ņemt atvaļinājumu – sadalīt vai nedalīt?

    – Atvaļinājuma sadalīšana vairāk ir jautājums par ērtumu. Likums prasa, lai viena no atvaļinājuma daļām būtu vismaz divas nedēļas gara – 14 kalendārās dienas. Par atlikušo pusi – publiskajā sektorā tām būtu jābūt vēl divām atsevišķām nedēļām, katrai pa 7 dienām. Privātajā sektorā šīs atlikušās divas nedēļas var būt sadalītas visdažādākajos variantos.

    Zini! Apmaksā tikai tik darbadienu, cik iekrīt atvaļinājuma laikā.

    Tas jau atkarīgs no darba devēja: cilvēks paņem 3 un 5 atvaļinājuma dienas, un tad šī apmaksa nedaudz var mainīties – var sanākt, ka tiks apmaksāts vairāk darbadienu. Tas īpaši netiek popularizēts, jo šie īsie atvaļinājumi nenāk veselībai par labu – tie nesniedz pietiekamu atpūtu.

    – Tātad, ja es sadalīšu atvaļinājumu pa maziem gabaliņiem, tas var būt finansiāli izdevīgāk?

    – Jā, ja darba devējs ļauj šādi sadalīt. Taču tas ir kā ar bumerangu, jo te jāsāk runāt par atvaļinājuma kvalitāti. Darba devēji ne vienmēr ir pretimnākoši, un daudzos privātos uzņēmumos nedrīkst paņemt īsāku atvaļinājumu kā viena kalendārā nedēļa. Gadās, ka darba devējam ir izdevīgi, lai cilvēks nepazūd uz ilgu laiku, bet ņem dažas atsevišķās atvaļinājuma dienas, taču tad jādomā, vai šis darbinieks būs pietiekami atpūties. Ja cilvēks nav pietiekami atpūties, pieaug nelaimes gadījumu skaits darbā, krītas uzmanības un darba kvalitāte.

    Atvaļinājums, no vienas puses, ir darbinieka tiesības atpūsties, no otras puses – darbiniekam ir pienākums atpūsties! Darba devējam ir pienākums piešķirt atvaļinājumu un arī tiesības noteikt zināmus rāmjus, kā šis atvaļinājums var tikt paņemts.

    – Kā notiek atvaļinājuma pārcelšana, ja kaut kādu iemeslu dēļ tas nav izmantots?

    – Pat ja atvaļinājumu pārceļ uz nākamo gadu, vienalga paliek spēkā noteikums par obligāto divu nedēļu nepārtraukto atpūtu, tāpēc pārcelt uz nākamo gadu var tikai otras divas nedēļas. Tātad nākamajā gadā cilvēkam būtu jāpiešķir divas nedēļas, kas aizķērušās no iepriekšējā gada, un četras jaunās nedēļas.

    Atvaļinājumā būtu jāiet, jo nopelnītā nauda ir īstermiņa bonuss. Vēlāk to var nākties atstāt aptiekā un pie ārstiem!

    Tomēr veselības un drošības vārdā atvaļinājumu nevajadzētu uzkrāt. Protams, ka cilvēki dažādu iemeslu dēļ to dara, bet darba devējam jāsaprot – ja cilvēks iet prom no šīs darbavietas, tad būs jāizmaksā kompensācija par visu neizmantoto atvaļinājumu, un tās var būt lielas summas.

    – Kādi ir rekordi?

    – Dzirdēts, ka cilvēkiem veidojas diezgan lieli uzkrājumi – pat pieci vai seši pilni atvaļinājumi. Cilvēks pasaka – es neiešu, un darba devējam nereti atliek vien noplātīt rokas. Darba devējs pat var domāt, ka viņam tas ir izdevīgi, bet viss viņa ieguvums ir noguris darbinieks. Pieaug izdegšanas un nelaimes gadījumu risks. Protams, kamēr abas puses neceļ pretenzijas, kādu laiku tā var strādāt.

    Ja darbinieks ilgstoši atsakās izmantot atvaļinājumu, darba devējam ir tiesības ar rīkojumu nosūtīt viņu atvaļinājumā.

    – Ja cilvēks vēlas doties atvaļinājumā, bet šāda iespēja netiek dota?

    – Tad var vērsties Valsts darba inspekcijā, kas var administratīvi sodīt darba devēju. Pārsvarā tā rīkojas cilvēki no privātā sektora, jo valsts sektorā šīs lietas ir vairāk sakārtotas.

    – Vai es varu brīvi izvēlēties laiku, kad doties atvaļinājumā?

    – Ir dažas cilvēku kategorijas, kuriem ir īpašas priekšrocības izvēlēties šo laiku. Atvaļinājumu konkrēti vasarā drīkst pieprasīt – un viņiem tas arī obligāti jāpiešķir – tie darbinieki, kas ir jaunāki par 18 gadiem, darbinieki (gan sievietes, gan vīrieši), kuriem ir bērns līdz 3 gadu vecumam vai bērns ar invaliditāti. Pārējiem atliek vien vienoties ar darba devēju. Darba devējam ir pienākums, piešķirot atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes.

    – Kas ir papildatvaļinājums?

    – Darbinieks var pieprasīt papildatvaļinājumu. Pirmkārt, tie ir darbinieki, kuru darbs saistīts ar kādu risku – piemēram, telefona operatori 112 dienestā, darbinieki, kas strādā pie automātiskajām ierīcēm, līnijām, kur darba temps ir tāds, kādā darbojas līnija, medicīnas darbinieki, lidostu dispečeri u.c. Tad var pieprasīt trīs papildu dienas.

    Otrkārt, darbiniekiem, kuru aprūpē ir viens vai divi bērni, ir piešķirams vismaz vienu darbadienu ilgs papildatvaļinājums. Savukārt darbiniekiem, kuriem ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, ir piešķirams 3 darba dienas ilgs apmaksāts papildatvaļinājums. Daudzi vecāki to nezina. Tālāk darba līgumā var būt noteikti vēl kādi papildu nosacījumi. Piemēram, atvaļinājuma dienas par izdienu.

    – Kad atvaļinājumā dodas darbinieks, kas nesen uzsācis darbu jaunā vietā?

    – Viņam jānostrādā vismaz pusgads, un pēc tam viņš var pieprasīt un viņam arī ir jādabū vismaz divu nedēļu atvaļinājums. Ja grib vairāk – jārunā ar darba devēju par atvaļinājumu avansā.

    – Ja cilvēks atvaļinājuma laikā saslimst – vai atvaļinājums ir zudis?

    – Šajā gadījumā cilvēkam atvaļinājums pagarinās vai arī tiek pārcelts – kā vienojas ar darba devēju. Tā dzīvē mēdz gadīties – cilvēks paņem atvaļinājumu uz divām nedēļām, vienu dienu atpūšas un saslimst uz visu mēnesi. Tādā gadījumā pēc tam, kad darbnespēja beidzas, cilvēks turpina tās 13 dienas atpūsties vai arī vienojas, ka pārceļ šo atlikušo atvaļinājumu uz vēlāku laiku.

    Protams, ir jābūt oficiālai darbnespējas lapai, kas apliecina – cilvēks nav varējis izmantot savu atvaļinājumu pilnvērtīgi. Katrā ziņā – apmaksātais atvaļinājums nekur nepazūd. Tas pats attiecas uz tā sauktajām bērnu darbnespējas lapām. Ja mammas atvaļinājuma laikā saslimst bērns, tad mamma ņem darbnespējas lapu un tas izglābj viņas atvaļinājumu. Latvijā ir bijis tiesu precedents, tāpēc darba devēji nu jau šo punktu akceptē un pieņem.

    Kur meklēt informāciju par atvaļinājumiem?

    • Valsts darba inspekcijas mājaslapā www.vdi.gov.lv vai zvanot uz konsultatīvo tālruni 67186522 vai 67186523.
    • Labklājības ministrijas mājaslapā www.lm.gov.lv.
    • Sava uzņēmuma grāmatvedībā vai personāla daļā.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē