ēst, lai nesaslimtu ar cukura diabētu?

Cukura diabēta cēloņi ir kompleksi – ģenētika, vides ietekme un dzīvesveids veido katra cilvēka komplektu. Ko un kā ēst, lai samazinātu risku saslimt ar cukurslimību vai koriģētu cukura līmeni asinīs, ja jau esi saslimis? Konsultē Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Natālija Fokina, endokrinoloģe Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un medicīnas centrā ARS .
Ēdienkarte
santa. lv
1. aprīlis

Saglabāt

Foto: Shutterstock

No kurienes rodas cukurs asinīs? Tava apēstā maltīte nonāk zarnās, tur no tās sarežģītu bioķīmisku procesu rezultātā atšķeļas cukurs – glikoze. Caur zarnu sieniņām tā uzsūcas asinīs, lai pabarotu galvas smadzeņu, sirds, nieru un citas organisma šūnas. Bet, lai šūnas atvērtos un glikoze spētu tajās iekļūt, nepieciešams īpašs hormons insulīns, kuru izdala aizkuņģa dziedzeris. Bez insulīna uzņemtā barība spēku un enerģiju tev nedos. Ja insulīna izdalās par maz, organisms glikozi, kas pēc ēšanas nonākusi asinīs, nespēj izmantot, un līdz ar to cukura līmenis asinīs  paaugstinās – analīzēs tas ir virs normas.

Cikos ir pareizi ēst? Vai ēdienreižu laikam ir būtiska nozīme?

Manuprāt, ir trīs pamatēdienreizes un ir starpēdienreizes. Vielmaiņas ziņā vislabāk ir ēst biežāk un mazām porcijām. Arī, lai nenāktu klāt svars. Sliktākais, ko cilvēks var izdarīt, – neēst visu dienu, atnākt vakarā mājās, pieēsties līdz acīm un aiziet gulēt. Tad vielmaiņa ir pavisam nekāda.

Biežāka vajadzība čurāt un slāpes ir pirmās cukura diabēta jūtamās izpausmes.

Cik daudz olbaltumvielu ir veselīgi un droši iekļaut ēdienkartē?

  • Pacientiem ar pierādītu diabētisku nefropātiju iesaka olbaltumvielu daudzumu uzturā ierobežot līdz 0,8 g/kg dienā.
  • Pārējiem būtisku ierobežojumu šajā ziņā nav, tomēr rekomendē, lai proteīni jeb olbaltumvielas nepārsniedz 20 procentus no kopējā uztura enerģijas daudzuma.

Kā ogļhidrāti ietekmē cukura līmeni asinīs?

Tieši ogļhidrātiem ir vislielākā ietekme uz to, cik ātri paaugstināsies cukura līmenis asinīs pēc maltītes. Nozīme ir ne tikai apēstajam ogļhidrātu daudzumam, bet arī ogļhidrātu struktūrai.

  • Pirmais nosacījums – izvairies no tā sauktajiem vienkāršajiem ogļhidrātiem – monosaharīdiem –, ko satur viss, kam piebērts klāt cukurs. Tātad bulciņas, cepumi, konfektes, halva, zefīrs, saldie dzērieni. Šis cukurs ļoti strauji uzsūcas asinīs.
  • Arī visi augļi satur vienkāršos ogļhidrātus – fruktozi, kas zarnās uzreiz pārvēršas par cukuru un uzsūcas asinīs. Bet nevajag arī pilnībā ignorēt augļus, tikai jācenšas ēst tos, kas mazāk saldi, un neēst ļoti daudz.
  • Vislabākais augļu aizvietotājs būtu dārzeņi un zaļumi, kas satur maz cukura, turklāt polisaharīdu veidā, kas šķeļas lēni. Tātad gurķi, tomāti, kabači, ķirbji, kāposti, burkāni, dilles, pētersīļi, pupas, zirņi, ķiploki, redīsi.

Kā tauki saistīti ar insulīna izdalīšanos?

To enerģētiskā vērtība ir visaugstākā, salīdzinot ar citām uzturvielām, tāpēc, nesamazinot kopējo uztura kalorāžu, pieaug aptaukošanās risks.

  • Ieteicams lietot produktus ar polinepiesātinātām taukskābēm (omega 3): zivis un vēžveidīgos.
  • Piesātināto taukskābju patēriņš tiešā veidā veicina insulīna rezistenci un var samazināt insulīna izdalīšanos

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs