Hipoalerģiskās kaķu šķirnes — mīts vai patiesība ?

Sākumā jāsaprot, kas īsti ir alerģija un kas ir alergēns vai antigēns. Alerģija ir paaugstināta vai nepareiza organisma reakcija uz kādu apkārtējā vidē esošu vielu, kas vairumam cilvēku ir absolūti drošas, piemēram, ziedputekšņi, dzīvnieku apmatojums, kāds pārtikas produkts. Šīs vielas, kas cilvēkam izraisa alerģiskas reakcijas (iesnas, niezi, elpošanas traucējumus, acu asarošanu, asinsrites traucējumus), sauc par alergēniem.

Kāpēc alerģija vispār rodas? Lai gan viens no būtiskākajiem alerģijas riska faktoriem ir iedzimtība (IGE reakcijas ir ģenētiski pārmantotas), apmēram 10–15 procentos gadījumu to konstatē arī cilvēkiem, kuru vecākiem nav noslieces uz šīm slimībām. Toties, ja abi vecāki ir alerģiski, varbūtība, ka ģimenē piedzims bērns ar alerģisku reakciju, ir pat 60–70 procentu, bet, ja tā piemīt tikai vienam no vecākiem, – 30 procentu. Un nav pat būtiski, kāda tā ir, jo bērni nepārmanto to pašu alerģiju, bet gan vispārējo noslieci uz alerģiskām slimībām.

Tātad, ja mātei, piemēram, ir alerģija pret ziedputekšņiem, tad bērnam šī problēma var nebūt, bet rasties, piemēram, paaugstināts jutīgums pret kaķa apmatojumu.

Citi lasa

Zane Piļka- Karaļeviča

Piemiņa

Viņš nomira manu acu priekšā: Dzīvesbiedre pastāsta, kādas bija aktiera Lūša pēdējās stundas

Ziņu aģentūra LETA

In memoriam

Mūžībā aizgājis Igors Šuvajevs – filozofs un komponista Imanta Kalniņa znots

Marta Kalniņa

Aicinām palīdzēt!

Smagā situācijā nonākusi JRT aktrise. Kolēģi aicina ziedot modernai protēzei

Par otru izplatītāko iemeslu, kādēļ rodas alerģija, speciālisti uzskata sliktu ekoloģiju (piesārņots gaiss un ūdens, pārtikas produkti ar kaitīgām piedevām, milzīgs klāsts kaitīgu ķīmisko vielu apkārtējā vidē). Alerģija no kāda dzīvnieka var piemeklēt jebkuru cilvēku jebkādā vecumā. Taču visvairāk alerģijai pret kaķiem pakļauti cilvēki, kam ir alerģija pret putekļiem un pelējumu. Alerģija cilvēkam izpaužas tikai saskarē ar alergēnu.

• Atceries! Alerģiju pret kaķiem izraisa olbaltums, ko ražo kaķa ādas dziedzeri un siekalas. Šīs olbaltumvielas ir atrodamas arī mājdzīvnieka apmatojumā, pārtikā, kā arī izkārnījumos. Tādi kaķi, kas neizdala olbaltumu vispār (tātad neizraisa alerģiju), nepastāv. Taču ir kaķu šķirnes, kas tiek dēvētas par hipoalerģiskām (mazāk alerģiskām), jo mazāk met apmatojumu, ādas plēksnītes (blaugznas) un ražo mazāk olbaltumu (Fel D1).

Vai jāvairās no garspalvainajiem?

Kas tad ir galvenais kaķu alergēns, kurš izraisa cilvēkam visdažādākās alerģiskās reakcijas? Vairākums cilvēku par galveno alergēnu nosauks apmatojumu, un tāpēc no garspalvaina kaķa iegādes noteikti vairīsies. Un būs smagi kļūdījušies! Patiesībā kaķa ādas dziedzeri ražo specifisku olbaltumu (Fel D1), kas tad arī ir alerģijas avots.

Kairinātāji atrodami ne tikai uz ādas, blaugznās un kažokā, bet arī urīnā, fekālijās un dzīvnieka siekalās. Olbaltums, ko izstrādā ādas dziedzeri, vēl sajaucas ar siekalu olbaltumu, kad kaķis izlaiza savu kažoku (un to viņš dara ļoti bieži). Šo olbaltumu savienojums atsevišķiem cilvēkiem var pastiprināt alerģisku reakciju. Tāpēc pretēji izplatītajam mītam cilvēkiem alerģiskas reakcijas rodas ne pret kaķa apmatojumu, bet pret alergēnu Fel D1, kas uz tā atrodas. Zināms, ka runči izdala vairāk Fel D1 alergēna nekā kaķenes. Arī kastrēti un sterilizēti dzīvnieki izstrādā mazāk šī alergēna.

Tāpēc neatkarīgi no šķirnes alerģiskiem cilvēkiem prātīgāk iegādāties kaķeni un 6–7 mēnešu vecumā viņu sterilizēt.

Sausās ādas daļiņas (blaugznas) telpās pārnēsājas pa gaisu un nonāk elpošanas ceļos. Kaķu blaugznas ir 10 reižu sīkākas nekā putekļu vidējais izmērs. Šī iemesla dēļ alerģija rodas ne tikai bieži un tuvu kontaktējoties ar kaķi, bet vienkārši atrodoties ar viņu vienā mājā, pat ja tieša kontakta ar mīluli tikpat kā nav.

Kaķu alergēni cilvēku organismā var nonāk visdažādākajos veidos:

• caur degunu un rīkli, ieelpojot gaisu;
• caur muti un gremošanas sistēmu ar barību, šķidrumu un medikamentiem, uz kuriem nosēdušies kaķu alergēni;
• caur ādu saskarē ar pūkaino mēbeļu polsterējumu, kas absorbē alergēnus gan no gaisa, gan tad, kad kaķis tur guļ;
• caur dzīvnieka skrāpējumiem un kodumiem – ļoti bīstams ceļš, kad alergēni uzreiz nonāk cilvēkam limfā un asinīs un ātri tiek iznēsāti pa visu organismu.

Zināms, ka alerģija no kaķiem sastopama aptuveni divreiz biežāk nekā no suņiem. Tāpēc, ja tev ir stipra alerģija, sākumā varbūt sāc ar kucēna iegādi un tikai pēc tam mēģini pierast pie kaķēna. Zināms, ka bieži (bet ne vienmēr!) ar katra nākamā dzīvnieka parādīšanos mājās alerģijas simptomi mazinās.

Taču, ja esi simtprocentīgs kaķinieks, vai ir iespēja atrast pilnībā hipoalerģisku kaķu šķirni? Skumji, bet pagaidām zinātniski pierādītu datu par hipoalerģisku kaķu eksistenci nav. Lūk, vairāki citāti, kas kalpo kā pierādījums. Tādā solīdā mājaslapā kā American College of Allergy, Asthma and Immunology rakstīts: «Visi kaķi ražo alergēnus, un zinātniskie pētījumi neliecina, ka atsevišķi kaķi var būt hipoalerģiski (neizraisīt alerģiju).» Starp citu, šajā mājaslapā arī teikts, ka zinātnieki nav konstatējuši kaķa dzimuma, apmatojuma garuma un laika, ko kaķis pavada ārā, saistību ar alergēnu daudzumu mājā.

Citā avotā savukārt rakstīts: «Lai arī nav zinātnisku pierādījumu ne par vienu kaķu šķirni kā par hipoalerģisku, anekdotiskajās atskaitēs (anecdotals reports claim – te runa ir nevis par jokiem, bet par nepierādītiem apgalvojumiem, kas balstīti uz kaķu audzētāju un saimnieku vairāku gadu novērojumiem) tiek apgalvots, ka dažas šķirnes var būt mazāk alergēnas apmatojuma kvalitātes dēļ vai tāpēc, ka ražo mazāk olbaltuma (Fel D1).»

Pētījumi pierādījuši, ka neatkarīgi no kaķa šķirnes un dzimuma alerģiskas reakcijas visbiežāk rodas no tumšas kažoka krāsas dzīvniekiem.

Reksi

Reksu audzētāji un saimnieki apgalvo, ka šie kaķi reti izraisa alerģiskas reakcijas. Reksiem ir īss, mīksts un čirkains apmatojums, kurš tikpat kā nekrīt ārā, kas nozīmē, ka pa mājas stūriem un gaisu nelido alergēni.

• Kornvolas rekss (Cornish rex)

• Devonas rekss (Devon rex)

• Selkirkas rekss (Selkirk rex)

• Vācu rekss (German rex)

• Reksu radinieks la perma (La perm)

Sfinksi

Lai arī sfinksus bieži dēvē par bezvilnas kaķiem, vilna tiem ir: sīciņa pūka, kas glāstot šķiet gluži kā zamšs. Arī sfinksiem ir blaugznas, taču, viņus bieži mazgājot, alergēnu klātbūtni var samazināt līdz minimumam.  

• Kanādas sfinkss

• Peterbolds (Peterbald)

• Donas sfinkss (Don hairless)

Sibīrijas kaķi

Lai tevi nebiedē sibīrieša garais apmatojums! Lai arī stingra zinātniska pierādījuma tam nav, tomēr ir pētījumi, kas parādījuši, ka Sibīrijas kaķu ādas dziedzeri ražo vismazāk olbaltuma Fel D1, salīdzinot ar citu šķirņu kaķiem, kas nozīmē, ka tieši šīs šķirnes minči ir vispateicīgākie cilvēkiem, kuri sirgst ar alerģiju. Citā avotā pat tiek apgalvots, ka 75% alerģisku cilvēku pret sibīriešiem nav alerģiskas reakcijas.

Krievu zilie kaķi

Cilvēkiem, kas cieš no alerģijas pret kaķiem, bieži iesaka iegādāties krievu zilo kaķi. Atšķirībā no daudziem citiem kaķiem, kas tiek uzskatīti par hipoalerģiskiem, jo tiem ir maz apmatojuma, krievu zilajam ir diezgan pieklājīgs kažoks, taču, tāpat kā sibīrietis, viņš izstrādā salīdzinoši maz proteīna Fel D1.

Vairākos avotos pie hipoalerģiskām kaķu šķirnēm tiek pieskaitīti arī orientālie kaķi, balinēzieši, levkoji un Javas kaķi.

Kas jāatceras alerģiskiem cilvēkiem

1. Ja tev ir smagas formas alerģija ar apgrūtinātu elpošanu, tūsku vai astmu, tu nedrīksti riskēt ar savu veselību. Tas ir pārāk bīstami, un pie kaķa tu nekad nepieradīsi. Savukārt astmas pasliktināšanās, anafilaktiskais šoks vai Kvinkes tūska var novest pie letāla iznākuma.
2. Uzskata, ka kaķenes izdala mazāk alergēnu apkārtējā vidē nekā runči. Jo jaunāka kaķene, jo mazāk bīstama alerģijas ziņā. Arī kastrēti un sterilizēti dzīvnieki mazāk izraisa alerģiju.
3. Alerģija cilvēkam mēdz būt nevis no kaķa apmatojuma, bet olbaltuma, kas atrodas kaķa ādas virsējos slāņos un atdalās no dzīvnieka ķermeņa (blaugznās) un siekalās. Tāpēc kaķa kažoka garumam nav tieša sakara ar alerģiju pret kaķi, arī dzīvnieks bez apmatojuma var izraisīt alerģisku reakciju. Taču garspalvainiem kaķiem blaugznas ilgāk aizturas biezajā kažokā. Viņus grūtāk mazgāt. Tāpēc pūkainie, garspalvainie kaķi tiek pozicionēti kā daudz bīstamāki alerģiskiem cilvēkiem. Taču tā ir ne vienmēr, un vajag kaķi biežāk mazgāt.
4. Alerģija izpaužas ļoti individuāli, un tas arī atkarīgs no konkrētā dzīvnieka. Dažkārt divi dažādi vienas šķirnes pārstāvji izraisa dažādu reakciju.
5. Reizēm alerģija var rasties nevis pret pašu kaķi, bet viņa barību, šampūnu vai tualetes smiltīm. Pērc savam mīlulim tikai kvalitatīvas preces. Ja alerģijas testi ir negatīvi, pameklē alerģijas iemeslu kaķa aksesuāros. Taču to vajadzēs darīt ar izslēgšanas metodi.
6. Visspēcīgāk alerģiskie simptomi parādās pirmajās trīs nedēļās kopš kontakta ar kaķi, bet, ja seko alergologu rekomendācijām, ir liela iespēja samazināt alerģijas simptomus tā, lai varētu dzīvot ar mīļoto dzīvnieku. Dažreiz alerģija pret saviem dzīvniekiem pāriet, bet izpaužas pret svešiem kaķiem. Virknē gadījumu alerģiskie simptomi atgriežas pēc ilgstoša atvaļinājuma vai komandējuma, kad pie kaķa nākas pierast no jauna.
7. Imūnsistēma ir cieši saistīta ar nervu sistēmu, tāpēc tas, vai tev izdosies pierast pie kaķa klātbūtnes, daudzējādā ziņā būs atkarīgs no tava gribasspēka un vēlmes pārvarēt šo kaiti.