Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
1
-
Cilvēks nepiedzimst ar konkrētām bailēm, tomēr laiku pa laikam visi mēdzam no kaut kā nobīties.Sliktākajā gadījumā bailes var pārtapt ekstrēmākā baiļu vai trauksmes formā – fobijā, kas var izpausties kā paātrināta sirdsdarbība, elpas trūkums, muskuļu krampji, nemiers, reiboņi un citas nepatīkamas parādības. Par pārmērīgām bailēm jeb fobiju var runāt tad, ja tās ilgst vairāk nekā sešus mēnešus un būtiski ietekmē ikdienas dzīvi.
Bailes no ūdens jeb hidrofobija ir viena no izplatītākajām fobijām. Hidrofobijas gadījumā fobijas pazīmes – pēkšņs un spēcīgi izteikts nemiers, paātrinās sirdsdarbība, elpas trūkums – parādās situācijās, kas saistītas ar ūdeni. Cilvēki, kas piedzīvojuši šādas bailes, nereti sāk izvairīties no situācijām, kur viņi atkal varētu tās piedzīvot. Dati liecina, ka apmēram 1,8 % jeb 1 no 50 cilvēkiem cieš tieši no ūdens fobijas.
Baiļu iemesli
Nav viena konkrēta iemesla, kas rada bailes no ūdens, bet ir vairāki iespējamie faktori, kas ietekmē to attīstību, piemēram, traumatisks incidents vai slīkšana, kā rezultātā cilvēks vairs neuzticas savai peldētprasmei. Var būt situācija, ka cilvēks šādas bailes iemācās no vecākiem vai citiem radiniekiem, kuri jūtas nedroši ūdens tuvumā un netieši var nobiedēt arī bērnu.
Kaut arī bailes asociējas ar negatīvām emocijām, tām ir arī savi plusi. Bailes ir emocionāla izpausme, un katrai emocijai ir sava funkcija. Bailes pilda aizsargfunkciju – tās palīdz atpazīt draudus mūsu veselībai un dzīvībai, un nepieciešamības gadījumā liek vai nu skriet prom vai cīnīties. Tas nozīmē, ka bailes mūs pasargā no lieka riska.
«Es baudu ūdeni un labi peldu, bet man ir milzīgas bailes no dziļuma un tumša, necaurspīdīga ūdens. Visu gadu regulāri peldu baseinā, vasarā – jūrā. Bija laiks, kad domāju, vai man vajag pārvarēt šīs bailes. Pārdomājot visus savas problēmas plusus un mīnusus sapratu, ka patiesībā man tas netraucē dzīvot. Tā vietā es izvēlos tik dziļi nepeldēt, lai nesāktu izjust pilnu fobiju spektru. Ja pēkšņi jūrā esmu iepeldējusi par dziļu un sākas šīs nepatīkamās sajūtas, zibenīgi peldu krasta virzienā," stāsta sporta psiholoģe Žermēna Vazne.
Pārvarēt vai sadzīvot?
Bailes ir radītas ar iemeslu – tās nav liekas un nevajadzīgas, jo ir viens no mūsu izdzīvošanas mehānismiem. Ja bailes neizraisa traucējošu nemieru un ar tām var sadzīvot, nav vajadzības tās apspiest vai mēģināt mākslīgi pārvarēt. Tā vietā var izvēlēties vietu, kur peldēšana liekas drošāka. Viena no izvēlēm varētu būt: peldēt baseinā vai jūrā paralēli krastam, kur iespējams aizsniegt zemi. Tas palīdzēs radīt apziņu, ka nepieciešamības gadījumā situāciju būs iespējams kontrolēt.
Kā pārvarēt bailes?
Tomēr, ja bailes ir pārmērīgas vai traucē pilnvērtīgi dzīvot, ar tām iespējams strādāt, lai lēnām pārvarētu vai iemācītos sadzīvot.
Speciālisti uzsver, ka ir vairāki veidi, kā strādāt ar ūdens fobijas pārvarēšanu:
- Konsultējies ar speciālistu – psihologu vai psihoterapeitu – kopīgi izstrādāt baiļu pārvarēšanas stratēģijas, kurā ietilptu gan darbs speciālista vadībā, gan darbs pašam ar sevi, piemēram, relaksācija un apzinātības vingrinājumu veikšana.
- Strādā pašam ar sevi, par palīdzību ņemot pašpalīdzības materiālus. Tie bieži balstās uz kognitīvi biheiviorālās terapijas principiem, palīdzot cilvēkam pašam nonākt līdz problēmas risināšanas veidiem. Šī terapija ir psihoterapijas veids, kas palīdz cilvēkam saprast, ko viņš domā par sevi, pasauli un citiem cilvēkiem, un kā tas, ko viņš domā, ietekmē jūtas un rīcību.
- Centies pārvarēt bailes kopā ar kādu, kuram pilnībā uzticies. Piemēram, iet kopā ūdenī vai peldēties kopā ar cilvēku, kurš ūdenī jūtas ļoti droši un pārliecināti.
Hidrofobijas veidi:
- Autofobija – bailes peldēt vienam.
- Batofobija – bailes vai nepatika peldēt dziļumā
- Kriofobija – bailes no auksta ūdens
- Galeofobija – bailes no haizivīm
- Ihtiofobija – bailes no zivīm
- Simofobija – bailes no viļņiem.
- Limnofobija – bailes no ezeriem
- Talasofobija – bailes no jūras vai plašiem, dziļiem ūdeņiem un nespējas saskatīt krastu vai ūdenstilpnes segumu, kā arī bailes no tā, kas dzelmē varētu slēpties un uzbrukt.
- Niktofobija – bailes no tumsas un šajā gadījumā – tumša ūdens.
