Dāmu draugs — džentlmenis D vitamīns

Sievietei labākajos gados vajadzīgi labi draugi, un viens no tiem ir D vitamīns. Saruna ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas internisti MAIJU MUKĀNI.
Vitamīni
Anija Pelūde
19. augusts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Reiz, profesors Anatolijs Danilāns sarunā ar mani kreņķējās, ka ādas ārsti cilvēkiem mācot nerādīties saulītē bez aizsargkrēma. Jā, aizsargfaktors pasargā ādu no saules ultravioletā starojuma, kas veicina ādas vēžu veidošanos, taču – tie esot laikus pamanāmi un ārstējami. Toties, ja cilvēks nedabū saulīti un viņam trūkst D vitamīna, tad gan esot pamatīgas ziepes.

– Profesoram Danilānam ir pilnīga taisnība par to, ka D vitamīns tiek aizmirsts. Sievietes vairāk aizraujas ar sargāšanos no ādas vēža, jo par to visur aktīvi runā, taču jebkurš aizsargkrēms, pat ar vismazāko saules aizsardzības faktoru, uzreiz aptur D vitamīna veidošanos ādā par vismaz 90 procentiem.

– Ko iesakāt: nelietot aizsargkrēmu?

– Vajadzētu pusstundiņu, 40 minūtes dienā pagrozīties saulītē bez aizsargkrēma un pēc tam gan, protams, to uzsmērēt, lai neapdegtu āda un pasargātu sevi no ādas vēža. Nav jāguļ saulē un jācepinās, pilnīgi pietiek ar pastaigu. Te gan jāņem vērā arī ādas tips. Gaiša āda ātri apdeg, un tad gan diemžēl D vitamīna veidošanās ādā uzreiz samazinās. Līdz ar to maldās tās dāmas, kas guļ jūrmalas smiltīs un domā, ka tā uzlabo veselību. Toties dāmas, kas tam pieiet ar prātu, iegūst D vitamīnu.

D vitamīns ir ģenerālis, bet citi vitamīni vairāk ir pārtika, ko atved uz kaujas lauku. Ja būs, tad cīnīsies labāk, ja nebūs – sliktāk. Toties bez ģenerāļa cīņa notiks ļoti, ļoti grūti.

– Kas notiek lietainās un mākoņainās dienās?

– Protams, ka mākoņi aiztur ultravioleto starojumu, līdz ar to mākoņainā dienā mēs D vitamīnu nedabūjam. Pirms vairākiem gadiem kopā ar endokrinologu dakteri Ingvaru Rasu veicām pētījumu par D vitamīnu, iekļaujot tajā jaunus cilvēkus līdz 30 gadiem, pilnīgi veselus, un skatījāmies D vitamīna līkni ziemas un vasaras laikā. Diemžēl izrādījās, ka gados jauniem cilvēkiem Latvijā ne ziemā, ne vasarā nebija pietiekams D vitamīna līmenis, kur nu vēl optimāls! Līdz ar to jau dzīvošana mūsu platuma grādos lielākajai daļai palielina D vitamīna deficīta risku.

– Bet es taču varu aiziet uz solāriju!

– Tā gan nav gudra doma! Jo solārijs tieši palielinās ādas vēža risku, un Latvijā, cik man zināms, nevienam solārijam nav tas ultravioletā starojuma spektrs, kas būtu nepieciešams D vitamīna sintēzei. Ārzemes šādi solāriji ir pieejami.

Latvijā, cik man zināms, nevienam solārijam nav tas ultravioletā starojuma spektrs, kas būtu nepieciešams D vitamīna sintēzei. Ārzemes šādi solāriji ir pieejami.

– Labi, bet kas tad ir D vitamīns? Citi D vitamīnu dēvē par hormonu.

– D vitamīna ķīmiskā formula tika atklāta pirms Otrā pasaules kara, un tad to nosauca par D vitamīnu, jo vēl nezināja visas tā ietekmes uz organismu. Tikai pēc tam, veicot papildu pētījumus, D vitamīnu pārdēvēja par hormonu. Jā, pēc savas ķīmiskās struktūras D vitamīns arī ir hormons. Tāpat kā visi pārējie hormoni, tas pats veidojas mūsu organismā, tam ir savi pārnesējolbaltumi, tas iziet arī sarežģītu pārveidošanās ceļu aknās un pēc tam par aktīvo formu pārtop nierēs.

Vēl par to, ka D vitamīns ir hormons, nevis vienkārši vitamīns, liecina fakts, ka D vitamīnam ir savas piesaistes vietas pie šūnām, tā dēvētie receptori. Vitamīns pēc savas būtības organismā darbojas kā piedeva, kas nepieciešama kādas reakcijas vai funkcijas norisei. Toties hormons visu ietekmē tieši, tas pats ir ierosinātājfaktors.

 – Vārdsakot D vitamīns ir ģenerālis, nevis kaut kāds leitnantiņš.

 – Es teiktu, ka D vitamīns ir ģenerālis, bet citi vitamīni vairāk ir pārtika, ko atved uz kaujas lauku. Ja būs, tad cīnīsies labāk, ja nebūs, cīnīsies sliktāk. Toties bez ģenerāļa cīņa notiks ļoti, ļoti grūti.

Katru gadu datu bāzē parādās 200–400 tūkstoši pētījumu, ko D vitamīns vēl papildus dara. Tie visi liecina, ka D vitamīns vissvarīgākais, pirmkārt, ir kauliem, tad imūnajai sistēmai.

Kad pasaulē sakās industriālā attīstība un daudzi no laukiem pārcēlās dzīvot uz pilsētu, ārsti pamanīja, ka bērni arvien biežāk slimo ar rahītu, un meklēja, kā to izārstēt. Tāpēc D vitamīna pētījumu sākums bija saistīts ar kaulu vielmaiņas procesiem, rahītu un osteoporozi. Bet laiks iet uz priekšu, un katru gadu lielajā datu bāzē parādās 200–400 tūkstoši pētījumu, ko D vitamīns vēl papildus dara. Tie visi liecina, ka D vitamīns vissvarīgākais, pirmkārt, ir kauliem, tad imūnajai sistēmai.

Dāmām pēc 65 pieciem gadiem D vitamīns uzlabo līdzsvaru un muskuļu spēku. Protams, tiek meklēts, vai D vitamīnam ir nozīme sirds un asinsvadu slimību profilaksē un vai D vitamīna trūkums kalpo par iemeslu, kāpēc asinsspiediens paaugstinās un kāpēc sirds mazspēja ir izteiktāka. Šādas idejas ir, tikai vēl nav tik labi pierādītas. D vitamīnam ir nozīme arī onkoloģisko slimību profilaksē. Ja ir normāls D vitamīna līmenis, samazinās sporādiskā zarnu vēža risks. Tas ir pierādīts.

Arī krūts dziedzera vēža attīstībā D vitamīnam ir nozīme.

Vēl autoimūnās slimības… Piemēram, hroniskais autoimūnais tirioīds, kas ir visai bieži sastopama vaina sievietēm, – vairogdziedzera autoimūns iekaisums. Tas principā ir apturams ar pietiekamu D vitamīna lietošanu. Katru dienu redzu šādas sievietes, viņas ierodas uz pieņemšanu sagurušas, vairogdziedzerī ir autoimūnais iekaisums, un tad es viņas pārliecinu, ka jālieto D vitamīns pietekamā devā, un pēc pusgada, kad atkal ierodas, viņas staro! Viņas saka – tagad jūtos labi.

Pierādīts, ka cilvēkiem, kuriem visu laiku ir labs D vitamīna līmenis, vispārējās mirstības risks samazinās par septiņiem procentiem. Tas tāds papildu bonuss, lai pieradinātu domāt, kāpēc D vitamīns vispār būtu jālieto.

Diemžēl gados jauniem cilvēkiem Latvijā ne ziemā, ne vasarā nav pietiekams D vitamīna līmenis, kur nu vēl optimāls!

– Pirms šīs sarunas es arī nodevu asins analīzi, lai noteiktu, kā tad man ar D vitamīnu. Rādītājs ir 28 μg/ml…

 – Teikšu tā: priecāties nav, par ko. Lai gan analīžu lapiņā iekavās parasti norāda D vitamīna normu no 30 līdz 100 nanogramiem mililitrā, tomēr jāteic – būtu jāsasniedz 45–50 nanogrami mililitrā. D vitamīna rādījums 35–30 nodrošina tikai to, lai kauli būtu stipri. Bet, sasniedzot jau augstāku D vitamīna līmeni, parādās arī visi pārējie efekti.

Tāpēc es jums teiktu, ka D vitamīns jālieto papildus un it īpaši, kad ir rudens un tuvojas ziema. Jālieto trīs mēnešus lielākā devā un pēc tam atkal jānosaka D vitamīna līmenis asinīs. No analīzes rezultāta radīsies arī secinājumi, vai jūs varat pāriet uz profilaktisku devu vai arī jums jāturpina lietot lielāku D vitamīna devu.

Vai runa ir par vigantolu?

– Vigantols ir viens no variantiem. Kāpēc bieži izvēlas tieši šo Latvijā vienīgo pieejamo recepšu preparātu? Jo tas kā medikaments ir pārbaudīts – varam būt droši, ka vienā pilienā tiešām ir 500 starptautisko vienību D vitamīna. Pārējie bezrecepšu D vitamīna preparāti diemžēl ir uztura bagātinātāji, un grūti apgalvot, vai tas, kas rakstīts uz iepakojuma – par D vitamīna saturu kapsulā vai pilienā –, atbilst patiesībai. Tas nav droši. Tāpēc vigantols parasti ir pirmais, ko ārsti iesaka, ja vajadzīga ārstnieciskā deva.

Vēl gribu piebilst, ka analīzēs jānosaka viena noteikta D vitamīna forma – 25(OH) D vitamīns. Jo tā parāda D vitamīna rezerves un vai D vitamīns bija pietiekamā līmenī pēdējos divus trīs mēnešus. Ja sieviete vasaru pavadījusi saulītē, viņai nav jēgas uzreiz augustā skriet nodot analīzes, jo D vitamīns savu maksimumu asinīs sasniegs tikai tad, kad pēc sauļošanās būs pagājuši divi mēneši. D vitamīna līmeni ir vērts noteikt septembrī, oktobrī, ne agrāk.

D vitamīna lielākais dabiskais avots ir un paliek saule, tas veidojas ādā. Ar uzturu D vitamīnu nevar dabūt tik, cik nepieciešams. Jo tad jāapēd kilogramiem olu dzeltenumu, lašu un skumbriju.

– Ja izvēlas tāpat vien palietot D vitamīnu – cik daudz?

– Iesaku lietot profilaktisko devu, un Latvijā tā ir no 2000 līdz 4000 starptautiskajām vienībām. Līdz ar to nopērc aptiekā D vitamīnu, paskaties, cik tā ir vienā kapsulā vai pilienā, un izrēķini, cik kapsulu dienā jāapēd. Ziemas laikā var izvēlēties lielāko profilaktisko devu – 4000 SV. Un, kad ir brīdis, nodot analīzes. Parasti gan seko pārsteigums, ka D vitamīna līmenis ir diezgan zems.

– Tātad, ja vīramātei dzimšanas dienā uzdāvināšu D vitamīnu, tā būs laba doma?

– Droši.

– Pārforsēt ar D vitamīnu nevar?

– Diezgan grūti. Tikai tad, ja lieto pārāk lielu D vitamīna devu kopā ar lielāku kalcija preparāta devu, ir iespējams dabūt palielinātu kalcija līmeni asinīs un urīnā.

Profilaktiskai devai ir liela amplitūda – no 2000 līdz 4000 starptautiskajām vienībām. Milzīga atšķirība.

– Labi, ņemsim normu no 800 līdz 2000 SV, kā ieteikts ASV vadlīnijās. Bet – D vitamīna lietošana, arī profilakses nolūkos, atkarīga no sievietes svara, jo D vitamīnam piemīt tendence uzkrāties taukaudos, un no turienes tas nekādu labumu nedod. Tāpēc ieteikšu tā: ja ir apaļīga dāma, viņai jāizvēlas maksimāla profilaktiskā deva, bet, ja ir kalsna, sportiska piecdesmitgadīga kundze un ja viņa ir sasniegusi normālu D vitamīna līmeni, lai būtu 1000 SV. Sakarība ir vienkārša: jo zemāks D vitamīna līmenis analīzēs un jo lielāks sievietes svars, jo lielāka būs arī D vitamīna profilaktiskā vai ārstnieciskā deva.

– Tātad arī ārstniecisko devu atšķirības mēdz būt pamatīgas!

– Ļoti apaļīgām dāmām tās var būt pat 10 000 SV. Ja ārsts rekomendē, ka jālieto desmit pilieni vigantola trīs mēnešus, tad par to nav jāsatraucas, jo ārsts vēlas tikai ātri uzlabot D vitamīna līmeni asinīs.

 – Tikko iedomājos: agrāk taču nebija nekādu problēmu, sievietes dzēra pienu, ēda olas, jo arī tajās ir D vitamīns.

– D vitamīna lielākais dabiskais avots ir un paliek saule, tas veidojas ādā, bet ar uzturu mēs D vitamīnu nevaram dabūt tik, cik nepieciešams. Jo tad jāapēd kilogramiem olu dzeltenumu, kilogramiem lašu, kilogramiem skumbriju. Domāju, ka paņemt D vitamīna kapsulu tomēr ir vienkāršāk. Neko darīt, ja esi dzimusi Latvijā, tad par D vitamīnu ir īpaši jāpiedomā.

 – Šajā sakarā atcerējos vēl vienu profesora Danilāna teicienu: «Ja mūsdienās viss ir kaitīgs, kāpēc cilvēki dzīvo ilgāk?» Agrāk ļaudis ēduši dabisku uzturu, nelietoja tik daudz zāļu, bet – agrāk cilvēki nekad arī nedzīvoja tik ilgi, kā dzīvo tagad.

 – Pievienojos. Paldies mūsu dzīves apstākļiem, evolūcijai un visam pārējam, ka mēs tiešām dzīvojam ilgāk, un ir jāsamierinās, ka mums par to ir arī kaut kas jādod pretī. Jālieto D vitamīns, arī zāles holesterīnam un asinsspiedienam, jo tas ar gadiem paaugstinās. Tā ir ilgdzīvošanas cena. Var jau neko nelietot, savā labā nedarīt un pilnīgi mierīgi nodzīvot līdz saviem piecdesmit – kādreiz skarbi pasmejos, ka daba mums bija paredzējusi dzīvot līdz mēnešreižu beigām, un viss, pēc tam mēs tai principā vairs neesam vajadzīgas. Tagad ir cita situācija. Un tāpēc, ja iespējams uzlabot veselību, tas ir jādara.

    Kāpēc var būt zems D vitamīna līmenis?

    • Tu dzīvo platuma grādos, kur maz saules.
    • Darbs telpās.
    • Maz kusties.
    • Hroniskas aknu kaites, kaut vai C hepatīts.
    • Hroniska nieru slimība.
    • Ar gadiem āda zaudē D vitamīna receptorus, it īpaši tas attiecas uz sievietēm, kam patīk uzsmēķēt.
    • Aktīvi lieto saules aizsargkrēmus, kuru aizsardzības faktors ir augstāks par 8, jo tas kavē D vitamīna veidošanos ādā.
    • Kādas kaites ārstēšanai izmanto glikokortikoīdus – D vitamīns paātrināti noārdās.
    • Aptaukošanās – samazinās D vitamīna biopieejamība.

    Analīžu tulkojums

    • Zemāks par 19 μg/ml – liels D vitamīna deficīts!
    • Mazāk par 45 μg/ml – nepietiekams D vitamīna līmenis.
    • 50–70 μg/ml – optimāls.
    • 70–100 μg/ml – ieteicams tām dāmām, kam ir sirds un onkoloģiskas slimības.
    • Lielāks par 100 μg/ml – virs normas.

    Ja nepietiek D vitamīna…

    • Parādās nogurums, muskuļu vājums, nespēks.
    • Biežas saaukstēšanās.
    • Pastiprināti bojājas zobi.

    Lasi citur

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Privātā Dzīve

    Mans Mazais

    Astes

    AutoBild.lv

    Māja

    Receptes

    Dārzs