Cik ilgi ir jānostrādā, lai varētu saņemt slimības pabalstu?

Slimības lapa
Lolita Lūse
20. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Lai saņemtu slimības pabalstu, cilvēkam pēdējā pusgada vai divu gadu laikā jābūt noteiktu laiku strādājušam: tie, kas nemaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, nevar saņemt atbalstu no valsts.

Ikviena saslimšana neapšaubāmi ir fiziski un emocionāli nogurdinoša un iecērt robu budžetā: jāpērk zāles, jāmaksā par izmeklējumiem, turklāt uz darbu iet un pelnīt naudu kādu laiku nevar. Lai aizsargātu strādājošos, kam gadījies saslimt, valsts izveidojusi noteiktu sistēmu: ir precīzi noteikts, kad un cik darbiniekam par slimošanas laiku maksā darba devējs un kad un cik – valsts. Tomēr ceļš uz atbalstu sākas pie ārsta, kas apliecina, ka cilvēks zināmu laiku ir darbnespējīgs.

Lai saņemtu darbnespējas jeb slimības lapu, jādodas pie ārsta vai jāizsauc savs ģimenes ārsts mājas vizītē. Lai izsniegtu darbnespējas lapu, ārstam jānovērtē pacienta veselības stāvoklis, pārliecinoties, ka viņš jau šodien tiešām nav spējīgs strādāt. Cilvēks nevar ārstam teikt: esmu slims kopš aizvakardienas, un par visām šīm dienām man vajadzētu slimības lapu. Ārstam nav tiesību dokumentu reģistrēt ar atpakaļejošu datumu: pirmā slimības lapas diena var būt tikai tā, kurā ārsts cilvēku izmeklējis. Ja cilvēks nonācis stacionārā, darbnespējas lapu pēc ārstēšanās beigām izsniedz tur.

Pacients ārstam nevar pavēlēt lapu izrakstīt vai to izlūgties – darbnespējas lapas izsniegšanas galavārds ir ārstam, ievērojot stingrus noteikumus par to, kādos gadījumos ļauts izsniegt darbnespējas lapu.

No 2018. gada 1. janvāra darbnespējas lapas jeb slimības lapas sagatavo, pagarina un noslēdz tikai elektroniski veselības informācijas sistēmā – to izdara pacienta ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts. Sākotnēji ārsts atver darbnespējas lapu A (izņemot gadījumus, kad saslimšanas cēlonis saistīts ar arodslimību, slima bērna kopšanu vai ir grūtniecības/ dzemdību atvaļinājums).

A lapu izraksta noteiktam laika periodam, bet ne ilgāk par 10 dienām. Šis dokuments ir pierādījums darba devējam, ka darba kavējums ir attaisnots, turklāt tas ļauj darbiniekam arī saņemt darba devēja izmaksātu slimības naudu. Kad e-darbnespējas lapa ir noslēgta, informāciju automātiski saņem Valsts ieņēmumu dienests (VID), un darba devējs šo ziņu redz nākamajā dienā pēc e-darbnespējas lapas noslēgšanas VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS). Darbnespējas lapa nav jāiesniedz darba devējam papīra formā.

Ja A lapas maksimālās 10 dienas pagājušas, bet cilvēks joprojām ir slims, viņam jādodas pie ārsta, lai sākot ar 11. darbnespējas dienu atvērtu lapu B – tas ir gan attaisnojuma dokuments darba kavējumam, gan pamats slimības pabalsta saņemšanai no valsts.

Arī šis dokuments darbiniekam papīra formātā nekur nav jāiesniedz – gan darba devējs, gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) to saņem elektroniski. Vienīgi jāatceras, ka slimības pabalsta saņemšanai no VSAA ir jāuzraksta iesniegums – to var izdarīt personīgi jebkurā VSAA nodaļā vai nosūtīt pa pastu, tomēr visērtāk iesniegumu iesniegt elektroniski, izmantojot mājaslapas latvija.lv pakalpojumu E-iesniegums VSAA pakalpojumiem. No saraksta jāizvēlas E-Iesniegums slimības pabalsta piešķiršanai vai pārrēķināšanai, jāievada prasītā informācija un jāiesniedz.

Jāatceras, ka iesniegumā noteikti jānorāda e-darbnespējas lapas numurs. To var pajautāt ārstam, kas lapu izrakstīja, vai arī atrast, izmantojot e-pakalpojumu Saņemtās Darbnespējas lapas

! Ja e-darbnespējas lapu nevar atvērt tehnisku iemeslu dēļ (piemēram, interneta vai elektrības traucējumu gadījumā), ārsts veic par to atzīmi pacienta medicīniskajā dokumentācijā un atver e-darbnespējas lapu nākamo piecu darba dienu laikā, norādot sistēmā darbnespējas perioda pirmo dienu.

Slimības lapas matemātika

Par laiku, kad darbinieks paša vai bērna slimības dēļ nevar strādāt, viņam ir tiesības saņemt kompensāciju – slimības naudu, ko izmaksā darba devējs, vai slimības pabalstu, ko piešķir un izmaksā VSAA.

Ja slims pats darbinieks

Par pirmajām 10 slimošanas dienām darbiniekam ir tiesības saņemt slimības naudu, ko izmaksā darba devējs. Par pirmo slimības dēļ kavēto dienu darbinieks slimības naudu nesaņem – tā ir nogaidīšanas diena. Atlīdzību par nākamajām dienām darba devējs aprēķina no darbinieka vidējās izpeļņas: vidēji cik vienā dienā darbinieks nopelnījis pēdējo sešu mēnešu laikā pirms mēneša, kurā saslimis. Par otro un trešo slimības dienu no šīs summas darbiniekam jāsaņem ne mazāk kā 75%, bet no ceturtās līdz desmitajai dienai – ne mazāk kā 80%. Ja darba devējs vēlas, viņam ir tiesības noteikt un izmaksāt darbiniekam arī lielāku slimības naudu.

!Darba devējs slimības naudu maksā nevis par kalendārajām dienām, bet gan par tām slimošanas dienām, kurās darbiniekam būtu bijis jāstrādā.

Darbiniekam nav atsevišķā iesniegumā jāprasa darba devējam slimības naudas izmaksa – to darba devējs pats aprēķina un izmaksā pēc informācijas saņemšanas par darbinieka noslēgto darbnespējas lapu VID EDS.

No darbnespējas 11. dienas līdz noteiktam laikam, kamēr var atgriezties darbā, cilvēks saņem slimības pabalstu, ko izmaksā VSAA. Tiesības saņemt slimības pabalstu ir strādājošajiem, kas maksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas trīs mēnešus pēdējā pusgada laikā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā (šis nosacījums neattiecas uz A darbnespējas lapām, kā arī slima bērna kopšanas gadījumiem). Šo periodu skaita par pilnajiem mēnešiem pirms mēneša, kad atvērta darbnespējas lapa. Laiku, kad cilvēks ir darba ņēmējs un bijis grūtniecības/dzemdību atvaļinājumā, bērna kopšanas atvaļinājumā vai viņam bijusi ilgstoša pārejoša darbnespēja, arī ieskaita šajā kvalifikācijas periodā.

Ja slimošanas periods ir nepārtraukts, slimības pabalstu var saņemt ne ilgāk kā 26 nedēļas, skaitot no darbnespējas pirmās dienas vai ne vairāk kā par 52 nedēļām triju gadu laikā, ja slimošana atkārtojas ar pārtraukumiem. Pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ko aprēķina no 12 mēnešu perioda, atskaitot atpakaļ divus mēnešus kopš darbnespējas iestāšanās.

! Slimības pabalstu maksā nevis tikai par darbdienām, bet par kalendāra dienām, tātad – arī par sestdienām un svētdienām.

Ja saslimis bērns

Cilvēkam, kas kopj slimu bērnu vecumā līdz 14 gadiem, uzreiz tiek izsniegta darbnespējas lapa B no bērna saslimšanas pirmās dienas, ko apmaksā VSAA. Ja bērnu kopj mājās, slimības pabalstu izmaksā no 1. līdz 14. bērna slimošanas kalendārajai dienai, bet līdz 21. dienai – ja kādu perioda daļu bērns ir kopts stacionārā. Pēc tam pabalsta izmaksa beidzas.

Kas jāzina saslimušam darbiniekam?

  • Par darba kavējumu jāinformē darba devējs

Darba likums precīzi nenosaka, kad un kā darbiniekam jāpaziņo par savu slimību darba devējam. Ja savas vai bērna slimības dēļ nevar ierasties darbā, par kavējumu darba devējam jāpaziņo tā, kā tas paredzēts darbavietas iekšējās kārtības noteikumos. Ir darbavietas, kurās darbiniekiem ļauts slimības dēļ vienu vai pat vairākas dienas neierasties darbā, pat neuzrādot kavējuma attaisnojumu – ārsta izrakstītu darbnespējas lapu jeb, kā parasti saka, slimības lapu –, bet ir darbavietas, kur šādu kavējumu un tā pamatojumu izvērtē ļoti strikti. Jebkurā gadījumā – saslimušajam jau laikus jāpadomā par darba kavējuma attaisnojumu.

  • Darbinieks var izvēlēties – ierēķināt vai neierēķināt uzteikuma termiņā darbnespējas laiku

Dažkārt gadās, ka cilvēks saslimst, piemēram, uzreiz pēc darba uzteikuma, kad vēl jānostrādā viens mēnesis. Šādā situācijā var rasties šaubas, kā tad īsti ir: slimošanas laiks šajā periodā tiek iekļauts vai no tā atrēķināts. Izrādās, darbinieks var izvēlēties sev tīkamāko variantu. Lai darbnespējas laiku iekļautu mēnesī, kas vēl jānostrādā pēc darba uzteikuma, darbiniekam par to jāuzraksta iesniegums. Ja iesnieguma nebūs, darba devējs slimošanas laiku ierēķinās uzteikuma termiņā. Piemēram: darba devējs uzteic darbu darbiniekam – pēc mēneša darba attiecības tiks pārtrauktas. Nākamajā dienā darbinieks saslimst. Ja viņš vēlas, lai slimošanas laiku neieskaita mēnesī, kas vēl jānostrādā, jāraksta iesniegums. Ja iesnieguma nebūs, darba attiecības pēc mēneša tiks pārtrauktas pat tad, ja darbiniekam tajā laikā turpināsies darbnespēja.

  • Ilgstoša slimošana var būt uzteikuma iemesls

Būsim godīgi, darbinieki, kas daudz slimo, nav izdevīgi nevienam darba devējam: ir gan jāmaksā slimības nauda, gan jādomā, kas strādās šī cilvēka vietā. Jo īpaši aktuāli tas ir situācijās, kad darba devējam ir aizdomas, ka patiesībā darbinieks nemaz nav slims, bet izmanto darbnespējas lapu ļaunprātīgos nolūkos – piemēram, lai varētu strādāt kaut kur citur vai arī dotos ceļojumā. Darba devējam šādā situācijā ir tiesības vērsties Veselības inspekcijā, ja ir šaubas par godprātīgu darbnespējas lapas izsniegšanu.

Darba likums paredz: ja darbinieks slimības dēļ uz darbu nenāk vairāk kā sešus mēnešus no vietas vai arī slimo ļoti bieži – triju gadu laikā darbnespējas dēļ kopā neierodoties darbā vienu gadu –, darba devējs viņu drīkst atlaist, uzteikuma iemeslā norādot: ilgstoša slimošana. Turklāt šādā gadījumā darba devējam ir tiesības to izdarīt arī laikā, kad darbiniekam ir izrakstīta darbnespējas lapa, kas citkārt nav atļauts.

Darba līgumu ilgstošas slimošanas dēļ nedrīkst uzteikt līdz darbspēju atgūšanai vai invaliditātes noteikšanai, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā. Jāievēro, ka pusgada vai gada termiņā neierēķina grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, kura iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Norma par iespēju atlaist ilgstošos slimotājus tika pieņemta, lai darba devēji varētu atlaist negodprātīgos darbiniekus, tomēr ir juristi, kas norāda, ka tā tiek nepamatoti ierobežotas arī godprātīgo darbinieku tiesības uz darbu un sociālo aizsardzību. 

Saslimstot ikgadējā atvaļinājuma laikā, darbiniekam ir tiesības saņemt darbnespējas lapu un iesniegt to darba devējam.

Noslimotās dienas no atvaļinājuma atrēķina un pārceļ uz vēlāku laiku, tas nozīmē, ka darbiniekam ir iespēja izvēlēties – pagarināt atvaļinājumu vai pārcelt slimības dēļ neizmantotās atvaļinājuma dienas uz citu laiku. Ja darbnespējas lapa izsniegta, jo saslimis pats darbinieks, viņš saņem darba devēja izmaksātu slimības naudu. Ja atvaļinājuma laikā saslimis bērns, slimības pabalstu valsts maksā, kā ierasts: no darbnespējas lapas pirmās izsniegšanas dienas.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs