Epšteins uzbrūk!

Padomi
Zane Zusta
Ievas Veselība
Ievas Veselība
12. decembris, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
«Analīzes rāda, ka mans bērns ticis pie tāda monstra. Kādas būs sekas?» satraukusies mamma. Konsultē Dr. GUNTA LAIZĀNE, infektoloģe un pediatre, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu slimību klīnikas virsārste.

Kas tas par zvēru?

Sākumā ieviesīsim skaidrību nosaukumos… Tautā dzirdēts visādi – Epšteins, Epšteina–Bāra vīruss, Epšteina–Barra vīruss, taču neviena no šīm versijām nav īsti korekta. Proti, šis vīruss, ko pieņemts dēvēt šā vai tā, pieder pie herpesvīrusu grupas, un medicīnā to pazīst kopš 1964. gada. Iedomājies, ar šo atklājumu publiski nāca klajā vienlaikus divi zinātnieki – Maikls Entonijs Epstains un Ivonna Bāra. Lūk, arī pareizais nosaukums – Epstaina–Bāras vīruss. Starp citu, zinātnieks Epstains joprojām ir mūsu vidū, bet Bāras kundze šīs zemes gaitas atstājusi pirms diviem gadiem.

Tā ir otra lieta, ar ko mums jātiek skaidrībā, – kāpēc atvasei Epstaina–Bāras vīrusu vispār meklēja… Un tas saistīts ar vēl vienu atklājumu. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados abi jau pieminētie zinātnieki ieviesa vēl citu nosaukumu – infekciozās mononukleozes sindroms, kas ir tipiskākā Epstaina–Bāras vīrusa infekcijas izpausme.

Pazīmes:

  • ļoti augsta temperatūra (pat 39–40 grādi), kas saglabājas ilgstoši, līdz pat divām nedēļām;
  • kakla iekaisums (mandeles var būt ar aplikumu vai bez);
  • ļoti izteikti palielināti zemžokļa limfmezgli, kā arī palielinās citi limfmezgli, piemēram, padusēs, cirkšņos;
  • Šim sindromam raksturīga arī apgrūtināta elpošana caur degunu, kas saistīta ar lielu gļotādas tūsku;
  • palielinās liesa, arī aknas, radot hepatītu jeb aknu iekaisumu, ko bērns var izjust kā spiešanu labajā paribē, grūtības nogulēt uz sāniem, velkošas sāpes;
  • Var būt sejas tūska, piepampuši acu plakstiņi, dažādi ādas izsitumi.

Parasti, redzot šādu ainiņu, paņem asinsanalīzes, un tad arī tiek atrasts Epstaina–Bāras vīruss.

Tiesa, infekciozās mononukleozes sindromu var izraisīt ne tikai Epstaina–Bāras vīruss, bet arī citomegalovīruss, kas tāpat pieder pie herpesvīrusu grupas, un HIV infekcija. Taču šoreiz ne par to!

Kā var dabūt Epstaina–Bāras vīrusu?

Tas izplatās ar siekalām, arī mīlējoties. Jauniešiem to sauc par skūpstu slimību. Bet ne tāpēc, ka viņi cits citam to nodod skūpstoties – nē, vīrusu var uzdāvināt arī daloties ar dzeramo pudeli, ēdot vienu ābolu vai maizīti…

Tāpēc ļoti svarīgi bērniem jau no mazām dienām atgādināt zelta standartu (un tā nav paranoisku vecāku pazīme, bet gan atbildība pret sevi!), ka katram ir sava krūzīte, sava ūdens pudele, sava zobu suka, jo šādi var pasargāt sevi no nevajadzīgām kaitēm.

Divas formas

Jā, infekciozās mononukleozes sindroms ir Epstaina–Bāras vīrusa nopietnākā izpausme un diemžēl sastopama ne reti. Taču, lai tevi nomierinātu, jāteic, ka inficētais var izsprukt cauri arī ar daudz vieglāku slimības formu – izslimot vīrusu, par to neko pat nenojaušot. Tādā gadījumā simptomi ir līdzīgi kā jebkuram vīrusam – drusku pasāp kakls, varbūt mazliet paaugstinās temperatūra. Vecāki un pat ārsti parasti tam nepievērš lielu uzmanību… Tātad infekcijas ierosinātājs abos gadījumos ir viens – Epstaina–Bāras vīruss, bet tai ir divas dažādas izpausmes, un, kura no tām trāpīsies tavai atvasei, nekad nevar zināt.

Izslimojot Epstaina–Bāras vīrusu, tas, kā jau herpesvīruss, snaudošā stadijā paliek organismā uz mūžu.

Taču, izslimojot vieglāko formu, ir garantija, ka ar smagāko formu – infekciozās mononukleozes sindromu – bērns vairs nekad nesaslims. Ja slimots ar smagāko formu, tālākā vīrusa gaita atkarīga no tā, cik stipra ir tava bērna imunitāte un kāda ir organisma ģenētiskā informācija, tāpēc atkal ir grūti prognozēt, kā tas sašūpos veselību kaut kad vēlāk dzīves laikā. Literatūrā aprakstīti gadījumi, kad Epstaina–Bāras infekciju saista pat ar ļoti nopietnām veselības problēmām – audzējiem, neiroloģiskām kaitēm.

Tomēr priekšlaikus par to nebūtu jāuztraucas, jo bērnam ar stipru imunitāti tā visbiežāk ir tikai viena no nejaukajām saslimšanām, ar ko jāsastopas.

Biežāk dzirdēts, ka ar šo Epstaina–Bāras vīrusu slimo bērni, tāpēc varētu rasties maldīgs priekšstats, ka šī infekcija ir bērnu slimība, ko izslimo bērnībā un aizmirst. Tomēr tā nav. Ar vieglāko infekcijas izpausmi var saslimt jebkurā vecumā – gan zīdaiņi, gan seniori, bet ar smagāko izpausmi – infekciozās mononukleozes sindromu – vairāk slimo pusaudži un jaunieši.

Dzīvo tik tālāk!

Kādas var būt sekas? Māmiņu sarunās daudz dzirdētas bažas, ka bērnam pēc Epstaina–Bāras vīrusa krītas imunitāte. Tomēr tā nav! Viss ir ļoti atkarīgs no katra bērna veselība fona un vecuma. Piemēram, bērnudārznieki slimo ļoti daudz arī paši par sevi, un ne vienmēr tam ir kāda saistība ar Epstaina–Bāras vīrusu. Pieaugušie pēc slimošanas mēdz sūdzēties par nogurumu… Tomēr nav atrasti pierādījumi, ka to izraisa Epstaina–Bāras vīruss. Būtībā, kad beigušies akūtie simptomi, temperatūrai būtu jāatgriežas normas robežās un pašsajūtai – jānostabilizējas.

Starp citu, ja vairs nav nekādu sūdzību par veselību, arī temperatūra 37,2 pēc slimošanas ir uzskatāma par normu. Nereti vecāki tur mājās pilnīgi veselus bērnus ar 37,2–37,3 grādu temperatūru, arī pieaugušie šī iemesla dēļ neiet uz darbu, taču šādai ķermeņa temperatūrai var būt ļoti daudz un dažādu skaidrojumu – sākot ar hormonu svārstībām, termometra izvēli, beidzot ar emocijām un brīdi, kurā dienas laikā tiek mērīta temperatūra, un pat ar gadalaiku.

Plāniņš, kā tikt uz kājām

Tā kā pret vīrusu zāļu nav, ārstēšana ir tikai simptomātiska jeb – cīnīšanās ar sekām un pašsajūtas uzlabošana.

  1. Paaugstināta temperatūra jāpazemina ar prettemperatūras līdzekļiem (ibumetīnu, paracetamolu u. tml.).
  2. Sāpošam kaklam jālieto kaklā pūšamie līdzekļi vai sūkājamās tabletes.
  3. Ļoti daudz jālieto šķidrums! Nereti pusaudži nonāk slimnīcā tikai tāpēc, ka mājās pietiekami daudz nedzer un atūdeņojas.
  4. Jāievēro gultas un miera režīms! Īpaši svarīgi tas ir, ja infekciozās mononukleozes sindroma dēļ ir palielinātas aknas un liesa, jo fiziskas slodzes laikā šos orgānus iespējams viegli traumēt, un tie var plīst. Nekādas zāles pret to nav jālieto – tikai jāgaida, kad aknas un liesa dabiski atgūs iepriekšējo stāvokli, kas var prasīt pat vairākus mēnešus.

 

Kad vajag antibiotikas?

Ja ir augsta temperatūra, sāp kakls un mandelēm ir balts aplikums, ļoti bieži pirmās aizdomas ir par bakteriālu angīnu. Ārsti šādā situācijā izraksta antibiotiku amoksicilīnu. Tomēr pie Epstaina–Bāras vīrusa tā nav pirmā un pareizā izvēle, jo antibiotiku grupa, kas der angīnai, ko izraisa streptokoka baktērija, nederēs pret Epstaina–Bāras vīrusu. Amoksicilīns šādā situācijā var izraisīt spilgtus, masalām līdzīgus izsitumus, kas izskatās nejauki un ļoti lēni atkāpjas.

Antibiotikas Epstaina–Bāras vīrusa ārstēšanai vajadzīgas vien tad, ja sākušās infekcijas izraisītas blaknes, piemēram, streptokoka baktērijas pievienošanās kaklā, un tad vislabāk derēs penicilīns.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Privātā Dzīve

Vairāk

Receptes

Vairāk

Veselība

Vairāk

Ieva

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+