Lasītājas jautājums: Pirms kāda laika ģimenes ārste apvaicājās, vai un kad esmu potēta pret difteriju. Atbildēju, ka visdrīzāk esmu potēta tikai bērnībā (esmu dzimusi 1977. gadā) un vēlāk apzinātā vecumā neesmu – vismaz neko tādu neatceros. Arī manā potēšanas pasē, kura man ir, šķiet, kopš 2000. gadu sākuma, nekādu atzīmju par šo poti nav. Tad nu, tā kā vajadzēja revakcinēties pret ērču encefalītu, pie viena palūdzu arī difterijas poti. Vakcinācijas kabinetā man tikai pavaicāja, kad pēdējo reizi potējos pret difteriju. Es, protams, atbildēju, ka pagājušajā gadu tūkstotī. Tā es tiku pie potes, un tālāku norādījumu nebija. Pēc tam sāpēja roka un divas dienas mocīja temperatūra.
Meklējot informāciju internetā, atradu rakstus, kuros minēts – ja ilgu laiku nav notikusi revakcinācija, nepieciešamas divas un pat trīs potes. Man neviens neko tādu neteica, tāpēc esmu nesaprašanā – vai man vajag otru un varbūt pat arī trešo poti, tā, it kā shēmu sāktu no jauna? Vai arī tiešām pietiek ar to vienu poti, pēc, iespējams, pat vairāk nekā 35 gadu pauzes?
Gunita
Atbild infektoloģe hepatoloģe Angelika Krūmiņa.
Gunita, ļoti labs jautājums, jo šādā situācijā varētu būt daudz cilvēku Latvijā, kuri nezina savu vakcinācijas statusu, – varbūt vairs nav pieejami dokumenti, varbūt pazudusi potēšanas pase…
Kāda būtu pareizā taktika? Ja ir liels pārtraukums un regulārā revakcinācija, kurai būtu jānotiek ik pēc desmit gadiem, nav veikta, vakcinācija ir jāsāk no jauna un vakcinācijas kabinetā jāpiedāvā shēma – trīs vakcīnas. Brīnos, ka tas tev nav izskaidrots, jo parasti potēšanas pasē ar zīmuli uzraksta, kad jānāk uz nākamo poti. Ja šādas informācijas nav, tad ar šo vienu saņemto poti tiešām ir par maz.
Saskaņā ar labas prakses noteikumiem iesaku tev, Gunita, veikt gan otro, gan trešo pretdifterijas poti. Otrā vakcinācija jāveic pusotra mēneša pēc pirmās potes saņemšanas un trešā – piecus mēnešus kopš pirmās potes. Tā ir pareizā shēma, kas vienmēr strādājusi tiem, kas nokavējuši revakcinācijas laiku.
Difterija ir ļoti bīstama un lipīga infekcijas slimība. Sekas saslimstot var būt ļoti dramatiskas un pat letālas, turklāt šī slimība pasaulē un arī Latvijā joprojām nav izskausta, atsevišķi gadījumi joprojām tiek reģistrēti. Par laimi, difterija ir vakcīnregulējama infekcija, kas nozīmē, ka ar poti varam sevi pasargāt. Tāpēc mēs, infektologi, turam acis modri vaļā un aicinām pārbaudīt, kad bijusi pēdējā revakcinācija, un atkārtoti potēties ik pēc desmit gadiem. Un vēl kas – difterijas vakcīnu visos laikos ir apmaksājusi valsts.