Nav smuka, bet laba gan — aloje

Par daiļavu aloji (alveju) nenosauksi, bet savu labo īpašību dēļ ir pelnījusi, lai namamāte atrastu tai piemērotu palodzi. Konsultē: ZANE PURNE, Nacionālā botāniskā dārza oranžērijas saimniece, VIJA ENIŅA, farmācijas doktore, asociētā profesore
Ārstniecības augi
Zanda Jankevica
5. augusts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Ar ko aloje bagāta?

Auga sastāvā ir ap 60 vērtīgu vielu. Aloje satur D, A, C, E, B1, B2, B3, B6, B12 vitamīnus, bēta karotīnu, minerālvielas, aminoskābes, ogļhidrātus, fermentus, enzīmus un dažādus cukurus. Latvijā galvenokārt audzē kokveida aloji (Aloe arborescens), taču ārstnieciskas īpašības piemīt arī citām sugām, vai tām ir koka vai krūma forma, šauras vai platas lapas. Ja nu kādu aloji tomēr nebūtu vērts izmantot tautas medicīnā, tad tā ir veikalos nopērkamā ar ļoti raibām lapām – šķirne, kas iegūta selekcijas un hibridizācijas ceļā, jo tās šūnsulai piemīt maz ārstniecisko īpašību.

Lai lapas varētu izmantot, alojei jāļauj divus trīs gadus paaugties. Tad augam jau ir septiņas līdz deviņas lapas un apakšējās var nogriezt.

Kā audzēt?

Augam piemērota būs samērā nabadzīga, pasmaga augsne, kas ir viegli skāba vai neitrāla. Aloje gan ir sukulents, taču nav kaktuss un ilgstoši bez laistīšanas neizturēs. Tās sakņu kamolam jābūt mitram, taču augu nedrīkst pārlaistīt un nekādā ziņā nevajadzētu veidot ūdens rezervi poda paliktnī. Izvēloties laistīšanas biežumu, jāņem vērā arī telpas temperatūra. Alojei piemīt laba spēja pielāgoties – tā var augt gan +10 grādu temperatūrā, gan arī +3 grādos (ja vien tas nenozīmē nemitīgas temperatūras svārstības). Jo istabā siltāk, jo biežāk augs jālaista.

Alojes dzimtene ir Āfrika, un tas nozīmē, ka puķe nav sevišķi cimperlīga.

Šad tad auga lapas vajadzētu atbrīvot no putekļiem, bet, tā kā lapu malas ir dzeloņainas, labāk augu noskalot dušā ar siltu ūdeni (tam jābūt pāris grādu siltākam par gaisu telpā).

Aloje mīl gaišu, saulainu vietu, bet uz dienvidu puses palodzes pavasarī to vajadzētu nedaudz paēnot, jo pēc tumšās ziemas saules stari ir ļoti spoži un var apdedzināt auga lapas. Vasarā aloji būtu ieteicams iznest ārā, jo jebkuram augam patīk gan saule, gan vējš, gan lietus. Ja vasara ir ļoti lietaina, alojes podam svarīgi noņemt paliktni un uzlikt to uz akmeņiem – pat ja līs vairākas dienas, mitrums izsūksies cauri.

Augšana ēnā nenoliedzami ietekmē auga īpašības, un sulas sastāvs nebūs tik bagātīgs kā tai, kas aug saulainā vietā.

Labos apstākļos aloje ir ilgdzīvotāja, piemēram, botāniskā dārza kolekcijā ir 40–50 gadu veci augi.

Pārstādīšana un pavairošana

Aloje jāpārstāda tikai tad, kad ir acīmredzama nepieciešamība, piemēram, pārāk mazs pods, daudz jauno dzinumu, pods saplīsis vai vienkārši neglīts. Taču pārstādīšana nav nepieciešama biežāk kā reizi trijos četros gados. Pārstādot nevajag izvēlēties pārmēru lielu podu, tam vizuāli jāatbilst auga lielumam. Alojes sakņu sistēma, ja vien to neierobežo, var saaugt gana liela. Ja pārstādot redzams, ka kāda sakne izaugusi pārāk gara, to var apgriezt un appūderēt ar kokogli. Šādā gadījumā augu pēc pārstādīšanas pāris dienu nelaista, ļaujot saknēm apžūt. Bet, ja sakne nav apgriezta, augs jāaplej uzreiz pēc iestādīšanas.

Pārstādot jaunos dzinumus var ņemt nost, bet var arī atstāt, jo tie augšanu netraucē, turklāt ir tikai normāli, ka alojei ir daudz dzinumu. Ja ir vēlēšanās augu pavairot, tam noderēs tieši jaunie dzinumi. Nav izšķirošas nozīmes, vai tam jau ir izveidojusies skaista saknīte. Ja saknītes tikpat kā nav, aloji vispirms var ielikt kūdras substrātā vai smiltīs, lai augs izdzen saknes.

  • Mēslošana

Neatkarīgi no gadalaika aloji vajadzētu mēslot vienu reizi mēnesī, izmantojot mēslojumu ar samazinātu slāpekļa daudzums. Noteikti derēs kaktusiem paredzētais. Ja ziemas mēnešos aloje atrodas samērā tumšā vietā, novembrī, decembrī un janvārī augu nemēslo, lai neveicinātu augšanu. Ja gaismas ir maz, mēslots augs izstīdzēs un būs neglīts. Bet no februāra līdz vēlam rudenim aloji var droši mēslot.

  • Ziedēšana

Aloje labprāt ziedētu katru gadu, taču mājas apstākļos tai parasti pietrūkst gaismas, jo tieši no tās daudzuma ir atkarīgs, vai šis augs uzziedēs vai ne. Vasarā aloje zied reti, bet tā var ļoti skaisti ziedēt no rudens līdz pat pavasarim. Nevajag gaidīt ziedus alojes dzīves pirmajā gadā. Visticamāk, ideālos apstākļos tā ziedēšanai saņemsies četru piecu gadu vecumā. Izziedējis zieds nokalst, un tad to var izraut, bet aloje turpinās augt līdz nākamajai ziedpumpuru veidošanai.

  • Kaitēkļi un slimības

Aloje ir izturīga pret kaitēkļiem un slimībām. Reizēm gadās, ka tai uzbrūk pūkainās bruņutis, ko mājās ienes galvenokārt falenopši vai orhidejas. Taču uz alojes kaitēkļu parasti ir maz, jo tai ir bieza epiderma, kurai kukaiņu snuķīši netiek cauri. Ar specifiskām augu kaitēm aloje nesirgst.

Dažkārt var novērot lapu kalšanu, bet pie tā parasti ir vainīga saimniece, kura iedomājusies, ka aloji var nelaistīt mēnešiem ilgi, gluži kā kaktusu. Bet, ja alojei sāk pūt stumbrs un lapas, skaidrs, ka augs ir pārliets.

Aloje tautas medicīnā

Tautas medicīnā šis augs ir ļoti populārs – ārīgi to var lietot bez piesardzības, bet ar iekšķīgu lietošanu gan nevajadzētu aizrauties.

  • Dziedē un dezinficē brūces

Alojes lapiņa ļoti labi palīdz, ja ir kāds ādas bojājums: nobrāzums, apdegums, iegriezums. Traumēto vietu var paberzēt ar lapas mīkstumu vai piesaitēt lapu klāt uz ilgāku laiku. Aloje aizsargā brūci pret mikrobiem un veicina audu atjaunošanos. Ar alojes mīkstumu var dziedēt arī ļoti saplaisājušus papēžus.

  • Organisma aizsargspēju stimulēšanai

No alojes var pagatavo tā saukto biostimulatoru. Lapiņas nogriež, ietin salvetē un liek ledusskapī uz 10–12 dienām. Nonākot aukstumā (tāpat kā augot tuksnesī), šūnām jāizstrādā vielas, lai šādos apstākļos saglabātu dzīvības spēju. Augs mobilizējas, tajā veidojas īpaši savienojumi, kas, pēcāk nonākot cilvēka organismā, darbojas kā biostimulatori – paaugstina organisma šūnu izturību. No ledusskapī noturētām alojes lapām pagatavoto spēcinošo maisījumu lieto iekšķīgi, lai mazinātu uzņēmību pret infekcijas slimībām.

  • Pret aizcietējumu

Alojes sastāvā ir savienojumi, kas palīdz atbrīvoties no aizcietējuma. Nonākot organismā, aloje uzlabo asins pieplūdi mazajā iegurnī un aktivizē vēdera izejas procesu. Mīkstumu nokasa, izspiež sulu (tā gan būs nejauki rūgta) un lieto pa tējkarotei ar ūdeni vakarā pirms gulētiešanas. Vienīgā problēma – pie šīm vielām organisms diezgan ātri pierod un kādā brīdī var vairs nereaģēt. Šo metodi nebūtu ieteicams izmantot grūtniecēm, jo asins pieplūde mazā iegurņa orgānos var radīt spontāna aborta risku. Aloje, kaut arī dabas produkts, jālieto apdomīgi.

  • Pret kuņģa čūlu

Aloji var lietot arī kuņģa čūlas dziedēšanai. Lapas nomizo (var arī nemizot) un mīkstumu sablendē. Tam pievieno medu, citrona sulu un, lai masa nesāktu bojāties, kā konservantu izmanto kādu kagora tipa saldo vīnu (tas uzlabos garšu). Maisījums vismaz nedēļu jānotur vēsā vietā, lai visas sastāvdaļas sadraudzējas. Lieto pa tējkarotei vai ēdamkarotei no rīta pirms ēšanas. Aloje palīdz dziedēt čūlas bojāto kuņģa gļotādu.

  • Pret klepu

Maisījumu gatavo līdzīgi kā organisma aktivizēšanas gadījumā, jo arī šoreiz uzdevums ir tāds pats – paaugstināt organisma aizsargspējas. Maz ticams, ka alojes mīkstums, kas attiecībā 1:1 sajaukts ar medu, veicinās atklepošanu, taču tas palīdzēs organismam sasparoties un uzveikt slimību.

  • Skaistumam

Aloje ir atrodama ne viena vien kosmētiskā līdzekļa sastāvā, bet labu skaistumkopšanas līdzekli ļoti vienkārši var pagatavot arī mājās. Lapu mīkstumu sagriež nelielos gabaliņos, sasaldē ledusskapī un ik rītu ar šādu alojes kubiņu norīvē sejas ādu. Alojes sula ādu tonizē, bet, tā kā tā ir arī nedaudz gļotaina, uz sejas izveidojas plāna aizsargkārtiņa. Ja nepatīk krēmi, šis ir lielisks dabas līdzeklis ādas aizsardzībai pret nelabvēlīgajiem ārējās vides faktoriem. Tiesa, ja ārā ir krietni mīnusi, to nav ieteicams izmantot.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs