Rīga +8°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Migrēna – jau kopš pusaudzes gadiem
Kad tiekamies, Maija stāsta, ka šī diena viņai sākusies ar migrēnu – labi, ka pa šiem gadiem viņa to ir tik labi iepazinusi un arī šoreiz laikus paspējusi iedzert zāles. Migrēna ir diagnoze uz mūžu – nē, no tās nemirst, taču tā ir jāatpazīst, jāiepazīst un stingri jātur grožos. «Migrēna ir kā sāpīga migla, kas tevi apņem un paralizē, neļaujot kustēties un normāli funkcionēt.
Lai kā tu censtos koncentrēties, galvā visu laiku ir spiediens, tu nevari atrast sev vietu, nespēj neko padarīt…
Ziniet, joprojām ir ļoti daudz aizspriedumu par šo diagnozi. Un tie, kas slimo ar migrēnu, bieži kautrējas par to runāt. Daudziem šķiet, ka tā ir tāda princešu slimība. Kuram gan kādreiz nav sāpējusi galva?! Bet pret cilvēku, kam ir migrēna, jāizturas ar sapratni un līdzjūtību,» uzsver Maija.
«Pirmās migrēnas lēkmes piedzīvoju jau pusaudzes vecumā – man bija kādi gadi divpadsmit. Bērnībā biju redzējusi, ka arī mana mamma cīnās ar migrēnu – viņai tā bija visu mūžu. Tolaik nebija tādu medikamentu, kādi pieejami mūsdienās. Vienīgais, ko toreiz lietoju, lai mazinātu mokošās galvassāpes, bija citramons. Ja jūs zinātu, cik daudz pretsāpju medikamentu pa šiem gadiem esmu izdzērusi!
Atceros aptumšotu istabu – visu dienu guļu gultā, mokos ar sāpēm, un blakus ir bļoda vemšanai. Es esmu no tiem vēmējiem…
Jā, migrēna bieži iet kopā ar vemšanu, caureju un citām ļoti nepatīkamām izpausmēm.
Ir gan karsti, gan auksti, var kratīt drebuļi, bet pēc desmit minūtēm jau atkal ir šausmīgi karsts. Ir ņirboņa acu priekšā, tek deguns, mutē – biezas pretīgas siekalas. Joprojām migrēnas lēkmes mani mēdz piemeklēt diezgan bieži – vairākas reizes mēnesī. Esmu to pieņēmusi un iemācījusies sadzīvot, jo zinu, kā rīkoties un migrēnu apturēt, pirms tā ir ieskrējusies.»
