• Šobrīd

    weather img

    Rīga +27°C

    Vidusjūras diēta kapsulās
    Cardioace logo

    Medikamenti kanalizācijā vai miskastē - drauds dabai

    Vides piesārņojums
    Santa.lv
    Santa.lv
    5. maijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Unsplash
    Joprojām dabā nonāk daudz medikamentu, kuru vielas kaitē videi un ilgtermiņā, veidojot domino efektu, var negatīvi ietekmēt arī dzīvnieku un cilvēku veselību. Kuras zāles visbiežāk tiek nepareizi iznīcinātas? Un ko cilvēks var darīt, lai tīši nekaitētu videi? Atbild zinātniskā institūta BIOR vadošā pētniece Iveta Pugajeva.

    Aktīvās farmaceitiskās vielas ir neatņemama veselības aprūpes sastāvdaļa, kas ļāvusi uzlabot vairākus dzīves kvalitātes aspektus. Tomēr nepareiza zāļu utilizācija var nodarīt kaitējumu kā cilvēkam, tā dabai. Zāļu aktīvās vielas, kas paredzētas cilvēku ārstēšanai, notekūdeņos pārsvarā nonāk divos veidos:

    1. Aar urīnu vai izkārnījumiem izdaloties no cilvēka organisma pēc zāļu lietošanas vai nu neizmainītā vai izmainītā veidā – kad cilvēka organismā zāļu aktīvās vielas tiek sašķeltas vai pārveidotas par citām vielām;
    2. Tīši piesārņojot dabu jeb nepareizi iznīcinot zāles, citiem vārdiem sakot, nolaižot tās kanalizācijā vai izmetot atkritumu urnā.

    Notekūdeņos visbiežāk nonāk pretsāpju un pretiekaisuma zāles

    Vairumā gadījumu aktīvo farmaceitisko vielu klātbūtne apkārtējās vides paraugos ir neliela vai pat niecīga, kamēr dažu medikamentu daudzums notekūdeņos var sasniegt ievērojamu koncentrācijas līmeni.

    Rīgas pilsētas notekūdeņu analīzes atklāj, ka visbiežāk un vislielākajās koncentrācijās notekūdeņos ir sastopamas tādas vielas kā pretsāpju līdzeklis paracetamols (acetaminofēns), pretiekaisuma līdzeklis ibuprofēns, diabētiķu zāles metformins, pretepilepsijas līdzekļi gabapentīns un levetiracetāms, holesterīna daudzuma samazināšanai lietotās zāles rosuvastatīns, kā arī antihipertensīvais līdzeklis valsartāns, ko lieto pie paaugstināta asinsspiediena. No antibiotikām visbiežāk atrodamās aktīvās vielas ir ciprofloksacīns, azitromicīns, klaritromicīns un sulfametoksazols. Līdzīgi novērojumi ir arī citās Eiropas valstīs.

    Zāļu nepareiza utilizēšana ir bīstama, taču diemžēl cilvēki joprojām to neapzinās un medikamentu utilizēšanu neuztver kā ikdienišķu, pašsaprotamu darbību un pat automātisku rīcību – tāpat kā ir jāiznes atkritumu tvertne, kad tā ir pilna, tieši tāpat nederīgos medikamentus, kad tie sakrājušies, jānodod drošai iznīcināšanai.

    Zinātniskajos pētījumos ir apstiprināts, ka atsevišķu antidepresantu esamība ūdeņos var ietekmēt zivju uzvedību plēsoņu klātbūtnē – zivju reakcija uz draudiem kļūst lēnāka, un līdz ar to tās kļūst par upuriem. Tāpat pētījumos konstatēts, ka sintētiskie hormoni konkrētai zivju sugai pakāpeniski samazina reprodukciju. “Tieši tāpēc brīdī, kad konstatēts, ka zāles kļuvušas nederīgas, tās uzreiz jānovieto atsevišķi no citiem medikamentiem, un, nākamajā reizē dodoties uz aptieku, jāņem tās līdzi un jānodod drošai iznīcināšanai,” stāsta Iveta Pugajeva.

    Kā pareizi utilizēt medikamentus?

    Daudzās Latvijas aptiekās iespējams bez maksas nodot nederīgos medikamentus. Iznīcināšanai var nodot visu veidu zāles – tabletes, ampulas, sīrupus un dažādus citus šķidrumus, krēmus u.tml. Pirms zāļu nodošanas tās jāizņem no ārējā iepakojuma – kartona kastītēm –, taču tās nav jāizņem no zāļu iepakojuma jeb blisteriem. Visi medikamenti jāsaliek maisiņā, un tas jāievieto speciāli nederīgajiem medikamentiem paredzētā kastē vai jāatdod aptiekas darbiniekam.

    “Var novērot, ka cilvēki arvien apzinīgāk un mērķtiecīgāk sāk šķirot atkritumus, turklāt uzmanību pievērš arī medikamentu pareizai uzglabāšanai un utilizācijai,” saka Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.  “Iemetot zāles podā vai miskastē, varētu šķist – prom no acīm un miers, bet patiesībā tādā veidā riskējam ar bumeranga efektu, jo tīša dabas piesārņošana agri vai vēlu atstās ietekmi arī uz pašu cilvēku. Aicinu sakārtot mājas aptieciņu, pārskatīt tās saturu un nederīgās – vecās vai bojātās – zāles nodot utilizācijai tuvākajā aptiekā. Tādā veidā iespējams, pirmkārt, pasargāt savu un ģimenes veselību un, otrkārt, samazināt kopējo vides piesārņojumu.”

    Šī gada pirmajā ceturksnī Apotheka aptiekās cilvēki nodevuši vairāk nekā tonnu nederīgo medikamentu, savukārt 2020. gadā kopā tika nodotas 4,7 tonnas medikamentu, kas ir teju par ¼ vairāk nekā 2019. gadā, kad tika savāktas 3,6 tonnas zāļu.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+