Manipulatori jeb Slimība kā instruments savu vēlmju sasniegšanai

Psiholoģija
Agnese Ģērmane
6. marts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
«Man ļoti sāp galva…» – «Atkal?!» Ja kolēģe tev kārtējo reizi lūdz paveikt viņai uzticēto darbu, jo pati nejūtas labi, būtu vērts aizdomāties, vai tik viņa ar tevi nemanipulē, lai, izmantojot slimību, izvairītos no saviem pienākumiem. Konsultē Mg. psych. AELITA VAGALE, klīniskā psiholoģe, Rīgas Stradiņa universitātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras asistente.

Ne visiem slimība ir bieds. Kamēr ir daļa cilvēku, kuri no kaitēm baidās kā no lietuvēna, vēl citi tās prasmīgi izmanto kā instrumentu savu vēlmju sasniegšanai. Papētīsim sīkāk otro variantu, lai gadījumā, kad tev rodas aizdomas par šādu tipāžu savā paziņu, radu vai draugu lokā, zinātu, kā atbildēt uz viņa žēlīgo: «Bet man tik ļoti sāp galva…»

Meklē labumu

Prātojot, kādēļ lai kāds vēlētos padarīt sevi slimāku, tādējādi, nedod Dievs, vēl piesaucot reālu kaiti, jāatceras, ka manipulācijas pamatā ir – vēlme gūt sev labumu. Un, lai konfrontētu mānītāju, ir svarīgi saprast, KĀDU labumu viņš iegūst, esot «slims».

Daži piemēri… Aizbildinoties ar sliktu pašsajūtu un spēcīgām galvassāpēm, priekšniece uz svarīgu sanāksmi savā vietā aizsūta vietnieci – lai pašai nebūtu jāuzņemas atbildība par sapulcē pārrunātajiem jautājumiem. Bērni simulē augstu temperatūru (kurš tad neatceras triku ar termometra pielikšanu pie radiatora vai galda lampas spuldzes, vai ne?!), lai izvairītos no iešanas uz skolu un kontroldarba, par kura nokārtošanu neizjūt pārliecību… Mammai sāk reibt galva, kad pieaugušais bērns atvadoties piebilst, ka rīt gan viņš nevarēs atbraukt ciemos… Tas viss, lai izvairītos, atturētos, aizbēgtu un pasargātu sevi no nepatīkamām norisēm.

Un scenāriji ir tik daudzi un dažādi, cik atļauj cilvēka atjautība un fantāzija!

Jāpiezīmē gan, ka par tīšu manipulāciju varam runāt tikai tad, kad manipulatoram nav fiziska pamata saslimšanai, kā arī tās nav psihosomatiskas sūdzības jeb emocionālu faktoru izraisīti traucējumi…

Tātad, kad izskaitļots labums, tev ir ļauts atteikt kolēģei viņas vietā uzrakstīt atskaiti, nebaidoties, ka tevis dēļ viņa no galvassāpēm zaudēs samaņu. Vai arī vēlreiz informēt mammu, ka rīt tomēr nevarēsi atbraukt ciemos «paēst zupiņu», nevainojot sevi, ka tāpēc (tevis dēļ!) viņa tagad varētu nokļūt slimnīcā.

Savam sirdsmieram tev jāsaprot: lai gan katrs gadījums ir individuāls, tos visus vieno viens – manipulatora vēlme pēc uzmanības vai ieguvuma.

Sistemātiska rīcība

Kur slēpjas bīstamība? Aizbildināšanās ar savu slikto veselības stāvokli ir apzināti iestrādāta sistēma, jo jebkura uzvedība nostiprinās. Ja bērnam reiz izdevies apmānīt savus vecākus, ka sliktas dūšas dēļ nav spējīgs aiziet uz skolu, arī nākotnē viņš savu pašsajūtu var izmantot kā instrumentu savu vēlmju sasniegšanai. Mazi bērni piesaista sev vecāku uzmanību ar it kā slimošanu un, kļūstot pašiem par vecākiem, tādā pašā veidā piesaista nu jau savu bērnu uzmanību.

Piemēram, cilvēks sava mūža nogalē noskatās televīzijā reklāmu par sirds zālēm un izmanto situāciju, lai pierunātu bērnus atbraukt ciemos. Stāsta, ka izjūt sāpes sirds pusē, tāpēc nepieciešami reklamētie medikamenti, bet patiesībā mērķis var būt nevis iegūt zāles, bet satikt sen neredzētos bērnus.

Šāda uzvedība būs tik ilgi, kamēr iegūtais labums būs lielāks nekā nelabvēlīgās sekas.

Proti, cilvēki mēdz manipulēt ar savu veselību, lai iegūtu uzmanību, gādību, rūpes – reakciju no citiem, pēc kā ilgojas gandrīz ikviens. Tieši tāpēc visbiežāk par sava veselības stāvokļa manipulatoriem kļūst tie, kuri bērnībā citādi nav spējuši gūt vecāku uzmanību, un mānīšanās par sajūtām bijis teju vienīgais veids, lai ieraustos mātei azotē un saņemtu tēva pasniegtu krūzi zāļu tējas. Pieaudzis viņš var atkārtot bērnībā izspēlētos scenārijus un izmantot situāciju savā labā.

Ja kolēģi un radi ir atsaucīgi un neaizbildinoties uzņemas izlīdzēt, viņš turpinās līdzīgi uzvesties arī ilgtermiņā. Tiesa, te gan jābūt arī lielai apņēmībai, jo, lai izgudrotu sev aizvien jaunas kaites, vajadzīga karaliska izdoma.  

Pētījumi rāda, ka īpašas bažas par savu veselību piemīt cilvēkiem, kuriem ir personības traucējumi. Uzmācīgas raizes un aizdomīgums viņiem raksturīgs ne tikai situācijās, kas saistītas ar veselību. Viņi izjūt nepieciešamību, lai viss dzīvē būtu perfekti. Tāpēc šā tipa cilvēki izjūt satraukumu un raizējas par savu drošību, darba paveikšanu laikā un nevainojamā kvalitātē, par citu cilvēku viedokli par sevi, un tā tālāk un tā joprojām. Savukārt tiem, kuri slimības simptomus izdomā un izmanto par aizbildinājumu, raksturīga vēlme pēc varas – pat, ja tā ir cietēja un upura vara.

Izvairās no ārstiem

Protams, tev jārēķinās, ka ikdienā pilnībā izvairīties no manipulatora un nesatikt viņu nevar, taču – ir iespējams sargāt savas robežas, kas manipulatoram «spēli ar varu» padara neinteresantu. Kā? Jāizveido auglīga taktika. Piemēram, ja reiz esi apslimušās draudzenes vietā apņēmusies pieskatīt viņas māsas bērnus un lūgums atkārtojas vairākkārt, palīdzi viņai, pati neuzņemoties visu atbildību un darbu.

Ja skolniece tevis vadītajā sporta stundā atkal sēž uz soliņa, jo aizbildinās ar vēdera sāpēm, aizsūti pie skolas māsiņas, ar lūgumu atnest izziņu par veselības stāvokli.

Labākais variants, kā rīkoties, ja otrs regulāri žēlojas par savu veselību, – būt empātiskam un painteresēties, kā iespējams viņam palīdzēt to UZLABOT.

Un te bez veselības pārbaudes pie ārsta neiztikt. Savukārt manipulatoriem raksturīgi, ka, uzsākot sarunas par ārsta apmeklēšanu, viņi parasti aizbildinās – neviens speciālists viņiem nepalīdzēs. Viņi nedzer zāles, neiet pie ārsta, bet turpina sūdzēties par savu veselību, un šādā gadījumā es apkārtējiem ieteiktu šajā spēlītē neiesaistīties, būt iecietīgi neitrāliem, jo, izrādot atsaucību, viņu uzvedība tikai nostiprināsies.

Iesaistīties un palīdzēt manipulatoriem ir tendēti tādi cilvēki, personības tipi, kas paši piedzīvojuši līdzatkarību savā ģimenē un uzņēmušies izrādīt rūpes par citiem vairāk nekā par sevi. Ja viņi mājās steidz padarīt darbus citu vietā, arī darbā aiz otra mazgās krūzi un bez atrunām piekritīs izlīdzēt darbos. Cilvēks bieži vien pats neapzinās savu būšanu visām pudelēm par korķi, jo – vēlas būt labs. Viņi ir viegls mērķis manipulatoriem, tāpēc palīdzēt sev iespējams, tikai saņemoties un novelkot robežu, izdomājot, cik daudz tu esi gatava iesaistīties, bet kur jau sākas diskomforts, lai to darītu. Nevajag noraidīt cilvēku, kas sūdzas par savu veselību, bet, lūdzu, nesteidzies apsolīt viņa vietā ko izdarīt, lai neiekristu lamatās, kuras manipulators jau ir sagatavojis un nākotnē var izlikt atkal un atkal.

Pēdējā laikā izplatīts ir arī izdegšanas sindroms, kad cilvēks daudz strādā, nevelta laiku savām vajadzībām un atpūtai, tāpēc slimību izmanto kā pēdējo glābiņu, lai veltītu laiku sev.

Šī problēma noteikti NAV MANIPULĀCIJA un patiesi prasa jau profesionālu palīdzību.

Manipulatoram nav spožas nākotnes

Atkārtoti piedēvējot sev kaites, jārēķinās ar risku, ka vienā dienā viņš tik tiešām var sajust fiziskas sāpes, par kurām iepriekš tikai runāja. Tas izskaidrojams ar to, ka cilvēka psihe un ķermenis ir vienots veselums. Un šī iemesla dēļ nebūtu labi automātiski pieņemt, ka kārtējā sūdzība ir blefs.

Regulāri apgalvojot, ka sāp mugura, un cenšoties apkārtējiem radīt patiesu iespaidu par sāpēm, cilvēks sasprindzina muguru, un ar laiku muskuļu tonuss saglabājas, rezultātā mugura patiešām var sākt sāpēt. Tāpat – lai saglabātu slimnieka lomu, tā zināmā mērā ir spriedze, tāpēc galvassāpes pēc kāda laika var būt reālas. Tiesa, pierunāt konkrētas slimības nav iespējams (ja vien netic pesteļiem), tomēr simptomus, izpausmes gan.

Jāņem vērā arī tas, ka cilvēka uzvedību būtiski ietekmē pieredze.

Piemēram, ja manipulatoram ģimenē bijis radinieks ar slimu sirdi vai cukura diabētu, viņš jau zina šo kaišu simptomus.

Un, ja kāds tuvinieks zaudēts slimības dēļ, cilvēkam var parādīties trauksme arī par savu veselību, un, atpazīstot līdzīgas slimības izpausmes, viņš var satraukties un galu galā ietekmēties. Ja ārsts neatrod fiziskas, organiskas izmaiņas un cilvēks nomierinās, viss ir kārtībā, taču, ja viņš turpina satraukties arī pēc tam, kad atbilde bijusi labvēlīga, tad jau jāmeklē cita veida palīdzība. Varbūt vērts uzmeklēt psihoterapeitu vai citreiz – psihiatru.

Manipulatoram palīdzēt izdodas tikai tad, ja viņš pats apzinās, ka slimības mēdz radīt savā prātā.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+