• Šobrīd

    weather img

    Rīga -19°C

    Tavs uzticamais atbalsts

    Liene Cipule: Mācu dispečeriem nedomāt, ka jāpalīdz visiem, bet tiem, kuriem vajag visvairāk

    Covid-19
    Arta Lāce
    25. oktobris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Matīss Markovskis
    «Redzot, ka saslimstība ar kovidu pieaug eksponenciāli un ātrāk, nekā gaidījām, trauksmi sāku celt jau 3. septembrī. Diemžēl visa mēneša garumā man tā arī neizdevās pārliecināt Veselības ministriju. Dabūju nevis iespēju normāli strādāt, bet pa galvu, un, jā, esmu nosaukta par histērisku, emocionālu un panikotāju,» saka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule.

    Septembra sākumā, kad Liene Cipule sāka celt trauksmi, šī brīža skarbā realitāte vēl nebija redzama, bet indikatori liecināja, ka bažas piepildīsies. Ieskats žurnālistes Artas Lāces saruna, kas lasāma žurnālā Ievas Veselība

    (..) –Cilvēki ir sašutuši par šķirošanu, un jūs tagad vēl paziņojāt, ka pašam jābūt gatavam tikt līdz slimnīcai un sniegt pirmo palīdzību!
    – Protams, tādi paziņojumi sabiedrībā rada negatīvu reakciju, bet, ja es kaut ko tādu stāstītu citur Eiropā, cilvēki nesaprastu, kāpēc vispār runāju, jo tās ir pašsaprotamas lietas: parakstītās zāles ir jālieto katru dienu, mājās jābūt pretdrudža līdzekļiem, pirmās palīdzības sniegšana ir norma. Ja nemirsti, ja nav kādu ļoti nopietnu problēmu, ja nedzīvo viens, tad uz slimnīcu vajadzētu tikt pašam. Sabiedrības uztvere parāda, ka ļoti daudz gribam sagaidīt no valsts pārvaldes, no mediķiem, no dienesta. Ja tev ir izmežģīta kāja, brauc pats uz traumpunktu! Ja vajag tikai transportu, lai līdz tam nokļūtu, nav jāsauc ātros! Bet cilvēki uzskata, ka maksā nodokļus, tāpēc pienākas viss.

    – Nav noslēpums, ka jums nākas lāpīt sistēmas robus. Vēža pacients ar stiprām sāpēm nevar sagaidīt rindu paliatīvās aprūpes nodaļā, tāpēc sauc ātros. Tie atbrauc, sašpricē, bet kur vest, ja slimnīcā nav vietu? Cilvēks dusmīgs, jo domā, ka ātrajiem vienalga!
    – Tajā brīdī, kad kāds cits nesagaidīs dzīvību glābjošo brigādi, viņš nesapratīs, ka gribējām būt labi pret visiem un brīdī, kad piemeklē infarkts, visas brigādes ir aizņemtas ar mežģītām kājām. Grūtākais, ka mūsu dispečeri grib palīdzēt visiem, savukārt brigādes lēkšo aizelsušās. Krīze mūs noliek vietā, kur varu prasīt: «Tas pavisam droši ir jūsu pienākums – nedomāt, ka jāpalīdz visiem, bet palīdzēt tiem, kuriem vajag visvairāk.»

    Emocionāli nav viegli, bet, kad krīze elpo pakausī, varu to sacīt, jo, kad aicināju miera laikos, viss notika kampaņveidīgi: kamēr runāju, kādu laiku izsaukumus izvērtēja rūpīgāk. Pēc tam atkal viss aizpeldēja. Cilvēki cenšas būt altruistiski misijas mediķi, bet operatīvajā medicīnā ir jāspēj nošķirt. Iedomājies, ja ugunsdzēsēji brauktu dzēst desmit ugunskurus, bet neizbrauktu uz ugunsgrēku gāzes rūpnīcā!

    – Minējāt, ka nu jums ir brīvas rokas rīkoties, bet kas sagaida mūs tuvākajā laikā?
    – Vispār esmu risku vadības cilvēks, vienmēr izvērtēju un domāju, kā no tiem aiziet… Tagad ir iestājies tas, par ko grāmatās izlasīt nevar: medicīnas kolapsa pārvaldība. Jo normāli sistēmai jādarbojas tā, lai līdz kolapsam nenonāktu. Ja ir liela katastrofa, visas tuvākās brigādes, teiksim, divdesmit, dodas uz notikuma vietu, savāc 20 no 50 cietušajiem un aizbrauc. Un tad ir brīdis, kad resursu nav, bet cietušie ir. Tomēr tu zini, ka nākamā mašīna jau ir ceļā vai arī šīs nogādās pacientus slimnīcā un ieradīsies vēlreiz… Bet par to, kam gatavojamies tagad, nevaru pateikt, kā rīkošos. Vienīgais – varu apliecināt, ka mēs dienestā darīsim pilnīgi visu, ko varam un varbūt arī to, ko nezinām, ka spējam. 

    Cilvēku sirdsmieram gribu sacīt, ka tāpat kā vienmēr, arī ārkārtas situācijas laikā viņi droši var zvanīt 113, ja ir bezsamaņa, ja rodas pēkšņi elpošanas traucējumi, ja ir sirdsdarbības vai elpošanas apstāšanās, ja ir plaši apdegumi, smagas traumas, ja pēkšņi parādās sāpes aiz krūškurvja vai vienas ķermeņa puses vājums. Tātad, ja ir dzīvībai un veselībai kritiska situācija. Taču akūtas sāpes vēderā, ko nepavada smaga vemšana un caureja, dzemdību sākšanās, rokas vai kājas trauma bez stipras asiņošanas, tajā skaitā lūzums, hroniskas kaites, piemēram, hipertensijas saasināšanās, augsta temperatūra un drudzis bez sarežģījumiem – tie var būt gadījumi, kad lūgsim uz slimnīcu doties pašam.

    Visu sarunu lasi žurnālā Ievas Veselība un Santa+.

    • Svarīgi tagad – kā rīkoties, lai tiktu pie psihiatra? Un ko darīt, ja jūti, ka ar psihisko veselību kovida laikā kaut kas vairs nav kārtībā – pastāstīs psihiatrs ELMĀRS TĒRAUDS.
    • STIPRAJĀ STĀSTĀ grāmatizdevēja ANITA MELLUPE atklāj, kā pēc piedzīvotām četrām lielām operācijām veselību atjaunojusi ar fiziski aktīvu dzīvesveidu.
    • Pote pret Covid-19 – glābiņš no nonākšanas slimnīcā!
    • Mūžīgā tēma – viss svarīgākais par krūšu veselību.
    • Laikus pamanīt krūts vēzi palīdz regulāras krūšu pārbaudes. Kādas metodes izvēlēties – ieteiks radioloģe ILZE EŅĢELE.
    • Plastikas ķirurgs KALVIS PASTARS stāsta par dažādiem veidiem, kā atjaunot cīņā ar vēzi zaudēto krūti.
    • Krūts vēzis izārstēts, bet ir bail, ka tas var atgriezties. ALINTA HEGMANE un EGĪLS PURMALIS, kad un kādus izmeklējumus veikt profilakses nolūkos.
    • Kardioloģe IVETA MINTĀLE un viņas meita ANETE stāsta par bioloģiskā vīna, olīveļļas un kafijas pozitīvo ietekmi uz veselību
    • Palīdzi sev pati – zobu platīti kop rūpīgi un pareizi!
    • Karstais jautājums – cik pamperu slimniekam pienākas no valsts?
    • NMPD direktore LIENE CIPULE: «Mani sauca par histērisku panikotāju, bet manas bažas piepildījās.»
    Ievas Veseliba nr21

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+