Krūts veselība: 9 jautājumi par krūšu izmeklēšanu

Sievietes veselība
30. oktobris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Krūts audus var izmeklēt ar vairākām metodēm. Katrai no tām ir savas priekšrocības un trūkumi, tāpēc vislabākais rezultāts sasniedzams, šīs metodes kombinējot, veidojot it kā puzli no dažādiem informācijas gabaliņiem. Stāsta RAKUS virsārste mamoloģijā dr. Ilze Eņģele.

Ar kādām metodēm tiek veikta krūšu izmeklēšana?

  • Mamogrāfija ir krūšu izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgena stariem. Šī ir primārā un visbiežāk izmantotā metode tieši profilaktiskajās pārbaudēs.
  • Ultrasonogrāfija ir krūšu izmeklēšana, izmantojot augstfrekvences skaņu viļņus – ultraskaņu.
  • Ultrasonogrāfija parasti tiek izmantota kā papildu izmeklējuma metode gadījumos, ja krūšu dziedzeri ir ļoti blīvi, un mamogrāfijā nevar redzēt izmaiņas krūtīs. Šī metode biežāk tiek ieteikta gados jaunām sievietēm. 
  • Magnētiskā rezonanse ir izmeklējums, kurā tiek izmantots magnētiskais lauks un radioviļņi. Šī metode tiek rekomendēta gadījumos, ja sievietei jau konstatēts krūts vēzis, un nepieciešama precīzāka informācija par audzēja izplatību.

Kāpēc profilaktiski krūtis tiek izmeklētas tieši ar mamogrāfiju?

Mamogrāfija kā primārā krūšu izmeklēšanas metode tiek izmantota profilaktiskas jeb skrīninga izmeklēšanas etapā, lai agrīni atklātu ļaundabīgas pārmaiņas krūtīs, tādejādi samazinot mirstību no krūts vēža.

Pētījumos ir pierādīts, ka efektīvas skrīninga programmas samazina mirstību no krūts vēža līdz pat 60%.

Mamogrāfijas jutību jeb sensitivitāti nosaka piena dziedzeru anatomiskās īpatnības jeb dziedzeraudu blīvums, ko radioloģiski pēc BI-RADS klasifikācijas sistēmas iedala  iedala četrās kategorijās: A, B, C, D. Zema blīvuma dziedzeraudi (A un B kategorija) ir ar augstu mamogrāfijas izmeklējuma jutību, savukārt blīvi dziedzeraudi (C un D kategorija) ir ar zemāku jutību, tāpēc blīvu dziedzeraudu izvērtēšanai nereti iesaka papildus veikt arī ultrasonogrāfijas izmeklējumu. 

Mamogrāfijā izmantotais rentgena starojums ir ļoti neliels, turklāt jauno iekārtu ražotāji strādā pie tā, lai vēl vairāk samazinātu šo starojumu, tāpēc noteikti nebūtu jāuztraucas par mamogrāfijas izmeklējuma kaitīgumu. 

Kas ir diagnostiskā krūšu izmeklēšana?

Diagnostisku krūšu izmeklējumu veic sievietēm, kurām ir sūdzības, vai skrīninga mamogrāfijas izmeklējumā ir konstatētas pārmaiņas, kas prasa padziļinātu izmeklēšanu. Diagnostisku krūšu izmeklēšanu veicam arī sievietēm pēc krūts vēža ārstēšanas vienu reizi gadā. 

Kāpēc krūtis nepieciešams izmeklēt ar dažādām metodēm?

Katra metode iedod noteiktu informāciju, taču neviena no tām nav pati pilnība. To, ko var redzēt mamogrāfijā, ne vienmēr var redzēt ultrasonogrāfijā un otrādi. Arī magnētiskā rezonanse, neskatoties uz to, ka ir vissensitīvākā metode, nevar parādīt to, ko var parādīt citas metodes.

Informācija kā puzles gabaliņi tiek salikta kopā no katra izmeklējuma, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai ārsts, kurš veic kādu no izmeklējumiem, redz arī citu izmeklējumu attēlus. Kaut kas, protams, pārklājas, taču katra izmeklējumu metode sniedz arī unikālu informāciju.

Vai sievietēm Latvijā tiek veikta kombinēta diagnostiska krūšu izmeklēšana?

Sievietēm, kuras veic diagnostisko mamogrāfiju, piemēram, sievietēm pēc kombinētas terapijas, Latvijas Onkoloģijas centrā mēs lūdzam uzkavēties un sagaidīt rezultātus. Ja mamogrāfijas attēlā nav nekādu izmaiņu, papildu izmeklējumi netiek veikti. Taču, ja mamogrāfijā redzam ko aizdomīgu vai arī krūts audi ir ļoti blīvi un iespējamās izmaiņas nav pietiekami labi saskatāmas, mums ir iespēja tajā pašā dienā pārbaudīt sievieti ar citām izmeklēšanas metodēm – sonogrāfiju, tomosintēzi, kompresiju ar palielinājumu vai kādu citu papildus izmeklēšanu, tādējādi nodrošinot multimodālo pieeju, kurā tiek kombinētas vairākas izmeklējumu metodes.

Diemžēl ikdienā bieži sastopamies ar sieviešu neiecietību. Viņas mēdz ļoti asi uztvert lūgumu uzgaidīt. Jā, reizēm nākas gaidīt stundu vai divas, taču tā ir normāla prakse arī Eiropas klīnikās.

Tāpēc es gribu aicināt sievietes būt saprotošām un novērtēt viņām sniegto iespēju veikt papildu izmeklējumus tajā pašā dienā.

Ar ko krūšu izmeklēšana ar jauno diagnostisko mamogrāfijas iekārtu atšķiras no iepriekš veiktās? 

Standarta mamogrāfija ir krūšu rentgenoloģiska izmeklēšana, kurā tiek iegūti divdimensiju attēli, kas ir pamata izmeklējums piena dziedzeriem gan  skrīninga, gan diagnostiskās izmeklēšanas etapā. Mamogrāfija ar tomosintēzi, ir padziļināta krūšu dziedzeru izmeklēšana, kas ļauj iegūt trīsdimensiju attēlus un izmeklēt krūts audus ļoti plānos slāņos.

Vēl viens diagnostiskās mamogrāfijas izmeklējums ir mamogrāfija ar kontrastvielu. Tā ir pavisam jauna un moderna metode un pagaidām nekur citur Baltijā nav pieejama kā vien Latvijas Onkoloģijas centrā. Šis izmeklējums tiek veikts, ja pacientei jau ir noteikta onkoloģiska saslimšana un nepieciešams atklāt reālo audzēja izplatību.

Kāpēc profilaktiskajās pārbaudēs netiek veikta padziļināta krūšu izmeklēšana?

Katram izmeklējumam ir savas noteiktas indikācijas. Nav pilnīgi nekādas vajadzības profilaktiski veikt tomosintēzi vai mamogrāfiju ar kontrastvielu. Skrīninga etapā informācija, ko sniedz parastais mamogrāfs, ir pilnīgi pietiekama. Ja radīsies kādas aizdomas, sieviete tāpat nonāks līdz diagnostiskajai mamogrāfijai.

Kad jāsāk pārbaudīt krūtis?

Ja nav nekādu sūdzību:

  1. Ja esi jaunāka par 40 gadiem un Tev nav riska faktoru, pietiek ar krūšu pašizmeklēšanu;
  2. Ja esi vecumā no 40 – 50 gadiem, tiek rekomendēts uzsākt regulāru, profilaktisku krūšu izmeklēšanu, reizi 1,5 gados veicot mamogrāfiju. Šajā vecumposmā netiek izsūtīts uzaicinājums veikt bezmaksas profilaktisku izmeklēšanu, bet ar ārsta, piemēram, ģimenes ārsta, nosūtījumu krūšu izmeklēšanu var veikt par valsts kvotām, maksājot vien pacienta līdzmaksājumu. 
  3. Ja esi vecumā no 50 – 69 gadiem, mamogrāfija būtu jāveic reizi 2 gados. Šajā vecumposmā par izmeklējumiem nav jāmaksā, jo tos sedz valsts.
  4. Ja esi vecumā virs 69 gadiem, būtu vēlams turpināt veikt regulāru mamogrāfiju reizi 2 gados. 

 

Ja ir sūdzības vai esi riska grupā:

Ja esi jaunāka par 40 gadiem un vairāk kā diviem taviem pirmās pakāpes asinsradiniekiem bijis krūts vai olnīcu vēzis vai arī tev ir noteiktas gēnu BRCA1 vai BRCA2 mutācijas, vai ir bijusi krūšu kurvja staru terapija, tiek uzskatīts, ka esi augsta riska grupā. Tad, sākot no 25 – 30 gadu vecuma 1 reizi gadā būtu ieteicama magnētiskā rezonanse ar kontrastvielu un pēc ārsta ieskatiem arī regulāra mamogrāfija kombinācijā ar sonogrāfiju.

Neatkarīgi no vecuma, gadījumos, kad parādās kādas sūdzības (veidojumi krūtīs vai padusēs, izdalījumi no krūtsgaliem, ievilkti krūtsgali, krūšu formas vai citas vizuālas izmaiņas) ir jādodas pie ģimenes ārsta, kurš nosūtīs uz diagnostisko mamogrāfiju.

Cik izmaksā mamogrāfijas veikšana par saviem līdzekļiem?

Mamogrāfiju var veikt gan privātos veselības centros, gan valsts slimnīcās, tāpēc cenas ir ļoti dažādas. Ja esat jaunāka par 50 gadiem vai vecāka par 69 gadiem, un Jūsu ģimenes ārsts vai ginekologs uzskata, ka mamogrāfiju būtu lietderīgi veikt un iedod nosūtījumu, tā Jums izmaksās pāris eiro. Ja Jums nav nosūtījuma, šis izmeklējums izmaksā, sākot no 20–30 eiro līdz pat 60 eiro. 

Ārstniecības iestāžu saraksts, kurā ir iespējams veikt valsts apmaksātas mamofrāfijas pārbaudes.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+