Kāposts? Nu, un ko ar to iesākt?!

Dārzeņi
Ginta Auzniece
15. septembris

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Nav pat tā, ka man kāposts negaršo. Vienkārši laikam trūkst iedvesmas, kā to pagatavot, tāpēc katru reizi, ielikts manā ledusskapī, pēc laika tas diemžēl aizceļo uz miskasti savītis un skumjš. Kolēģe ieteica kāpostu grauzt svaigu. Bet no svaigiem kāpostiem taču pūšas vēders, vai ne? Mīlēt dārzeņus māca un receptes piedāvā uztura speciāliste ILZE LUTERE, sertificēta uztura speciāliste ar maģistra grādu uzturzinātnē.

Perfektais zēns

Patiesībā kāposts ir pats galvenais dārzenis virtuvē! Visvieglāk pieejams un veselīgs. Jau sen! Antīkajā pasaulē pazina savvaļas kāpostu, kurš nevis veidoja galviņu, bet bija kā lapas. Viduslaikos cilvēki jau iepazina balto galviņkāpostu. Bet mēs pazīstam arī sarkano, zaļo, raibo galviņkāpostu, violeto ar balto dzīslojumu.

Kāpostu saimē ir vēl vesels pulks citu radinieku (100 dažādu veidu!) – brokolis, Ķīnas kāposts, kolrābis… Un tiem visiem ir kāpostains aromāts un līdzīgs ķīmiskais sastāvs. Jau kādu laiku kāpostiem ir jauna mode – plakani kāposti, kas vislabāk piemēroti tīteņu gatavošanai, jo tiem ir lielas lapas.

Kāpēc tik labs?

Kāposti uzturā ir nozīmīgs ogļhidrātu, šķiedrvielu, organisko skābju, vitamīnu un minerālvielu avots. Īpaši svarīgi tie ir skābju un bāzu līdzsvara uzturēšanai organismā, jo kāposti galvenokārt satur sārmainās minerālvielas – kāliju, kalciju, fosforu, dzelzi un citas.

100 gramos kāpostu ir 45 grami C vitamīna – tikpat, cik apelsīnos. Sarkanajos kāpostos C vitamīna ir pat nedaudz vairāk. Kas ir ļoti īpaši – kāpostos nav vielas askorbātoksidāzes, kas šķeļ C vitamīnu, tādēļ šis vitamīns saglabājas kāpostos visu uzglabāšanas laiku un arī tos dažādā veidā pārstrādājot – cepot, sautējot, vārot un skābējot.

Lai zinātu, kuri kāposti tieši tev būtu vislabākie, jāņem vērā to ķīmiskais sastāvs. Sarkanajos kāpostos purīnvielu ir vairāk nekā baltajos, tāpēc tiem, kam ir podagra vai citas locītavu vainas, labāk izvēlēties baltos kāpostus. Savukārt nātrija baltajos kāpostos ir četras reizes vairāk nekā sarkanajos. Tāpēc tiem, kam ir augsts asinsspiediens, noderīgāki būs sarkanie kāposti. Jo arī kālija, kas palīdz izvadīt lieko šķidrumu (ja ir tūska), sarkanajos ir vairāk.

Kāpostu pusītes veikalā labāk gan nepērc, jo vitamīnu zudumi tādā dārzenī būs ievērojami.

U vitamīns – kas patiesībā nav vitamīns, bet gan S-metilmetionīns –, kurš sastopams kāpostos, ir lielisks palīgs cīņā ar kuņģa un zarnu trakta iekaisumiem un čūlām. Tas palīdz arī aknu funkciju uzlabošanai. Savukārt K vitamīns piedalās visos vielmaiņas procesos, asins recēšanā un ir īpaši svarīgs bērniem kaulu augšanas veicināšanai, bet senioriem – lai uzturētu normālu kaulu blīvumu un veicinātu brūču dzīšanu. Folijskābe un B₆ vitamīns īpaši nepieciešams, plānojot grūtniecību un iznēsājot bērniņu. Un kur tad vēl E, B₁, B₂, P, PP, H vitamīns, karotinoīdi un citi labumi!

Tā kā kāpostos ir ļoti maz cietes un nedaudz saharozes, tiem ir zems glikēmiskais indekss, tāpēc kāposti ir lielisks palīgs cukura diabēta pacientiem ēdienkartes papildināšanai.

Un niecīgais kaloriju daudzums palīdz tievētājiem cīņā ar lieko svaru. Sēdoša darba darītājiem nereti problēma ir aizcietējums – tad nu kāposts atkal nāk talkā ar savu bagāto šķiedrvielu daudzumu.

Zinātnieku interese par kāpostu dzimtas dārzeņiem ir neatslābstoša. Visvairāk tie ir pētīti saistībā ar plaušu, priekšdziedzera un zarnu vēža riska mazināšanu. Šajā darbā būtiskākā viela ir sulforafāns, kas citos dārzeņos praktiski nav atrodams. Šai vielai piemīt pretvēža, antibakteriāla, pretalerģiska, pretdiabēta un detoksa ietekme.

Ļoti ceru, ka man izdevās tevi, Ginta, pārliecināt par kāposta labajām īpašībām. Es pati katru dienu cenšos apēst vismaz pa kāpostlapai!

Kā kāpostu ēst?

Daudziem kāposti asociējas ar ko tādu, kas pēc ēšanas rada nepatīkamas sajūtas – vēders pūšas, burkšķ, nesmuki urkšķ… Tas ir tāpēc, ka trisaharīdus (tie ir tādi cukuri) gremošanas trakts nespēj sagremot, un zarnu baktērijas no šī cukura veido gāzes, vēders uzpūšas. Ja tev kāposti rada šādas problēmas, pamēģini tos lietot termiski apstrādātā veidā, pievienojot fenheļa sēklas vai ķimenes, un gatavošanas laikā katliņu vai pannu nenosedz ar vāku. Lai tās gāzes lido pa gaisu, nevis tavā vēderā!

Gatavojot kāpostu, rēķinies, ka māja piepildīsies ar dažādām interesantām smaržām – no enerģiskas svaigu kāpostu smaržas līdz sēra aromātam. Starp šīm abām ir aromāts, kas nāk no kimči jeb fermentētiem (skābētiem) kāpostiem.

Fermentēto kāpostu dziednieciskās īpašības pazīstamas jau sen.

Lai tiktu pie tāda garduma, es daru tā: puslitrā silta ūdens izšķīdinu divas tējkarotes sāls, un, ja vēlas, var pievienot garšvielas. Man vislabāk patīk izmantot garšvielas zivij (vienīgi jāskatās, lai sastāvs ir dabisks, bez garšas pastiprinātāja E621). Kad ūdens atdzisis, pārleju to sasmalcinātiem kāpostiem burciņā. Noslogoju, lai nav gaisa piekļuves, un turu istabas temperatūrā uz galda 4–6 dienas, lai sāktos fermentācijas process – burbulīši. Pēc tam burciņu pārvietoju uz ledusskapi, lai baktēriju augšanu apstādinātu. Tici man, tava zarnu mikroflora būs sajūsmā par šo ēdienu!  Baudi to pa drusciņai katru dienu.

Kāposts ideāli sader ar asām garšām – ķiploku, sīpolu, lokiem, sinepēm. Bet rūgtās piegaršas neitralizēšanai labi noder sālīts bekons vai anšovi. Man iet pie sirds apelsīnu sulā štovētie kāposti ar brūno cukuru vai rozīnēm.

Kāposti labi pakļaujas sutināšanai un vārīšanai, jo satur protopektīnu. Lai sarkanais kāposts sautējot nekļūtu zilgans, tam jāpievieno citrona sula vai ābolu etiķis. Turklāt šo dārzeņu lietošana neitralizē heterociklisko amīnu (kancerogēnas vielas, kas veidojas gaļas cepšanas procesā) iedarbību uz organismu. Tāpēc, ēdot šašlikus vai ceptu gaļu, vienmēr uz šķīvja jābūt kāpostam!

Ja kāpostu lieto dziednieciskam efektam (piemēram, onkoloģijas pacientiem), tad, lai iegūtu pozitīvu sulforafāna ietekmi, tam ir jāsavienojas ar fermentu mirozināzi, kurš aktivizējas pie termiskās apstrādes.  Lai šī aktivizēšanās notiktu labāk, svaigs kāposts jāsagriež un jāpatur 40 minūtes, un tikai tad termiski jāapstrādā, labākam efektam vēl pievienojot sinepju sēklas vai pulveri. Tātad – sagriez un mazliet pagaidi.

Bet kāpostu pusītes veikalā labāk gan nepērc, jo vitamīnu zudumi tādā dārzenī būs ievērojami. Tāpat pusīti nevajadzētu glabāt ilgi arī mājās. Es, piemēram, pārgrieztu kāpostu glabāju vakuuma traukā. Arī saldēšana kāpostam ir labs uzglabāšanas veids, ja to pēc tam sautēs vai vārīs.

Kāposta gastronomiskās PĀRVĒRTĪBAS

Foto – Sabīne Unda Zeidenberga, Shutterstock, no Ilzes Luteres personiskā un izdevniecības Žurnāls Santa arhīva

Maigie sautētie kāposti

Sastāvdaļas:

  • 250 g svaigu kāpostu
  • puse ābola
  • puse burkāna
  • 10 g eļļas vai sviesta
  • 5 g cukura vai rozīņu
  • sāls
  • ķimenes

PAGATAVOŠANA:

  1. Kāpostus sasmalcina kvadrātiņos. Uz pannas sakarsē eļļu un pievieno sasmalcinātos kāpostus.
  2. Burkānu sagriež strēmelēs ar dārzeņu mizojamo nazīti. Apcep eļļā vai sviestā.
  3. Ābolam izņem serdi, sagriež to šķēlītēs un izkārto kāpostiem pa virsu.
  4. Pielej mazliet ūdens un sautē aptuveni 10 minūtes zem vāka. Pievieno sāli, cukuru. Apmaisa un  pasutina vēl  5 minūtes.

 

 

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs