Kāpēc sievietes apsaldē urīnpūsli biežāk?

Aktuāli
Daiga Laukšteina
Ievas Veselība
Ievas Veselība
5. maijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Siltas vilnas zeķes vien no urīnceļu iekaisuma pavasarī nepasargās. Kas tad? Skaidro Dr.Inese Tikmere, uroloģe Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Medicīnas sabiedrībā ARS.

Cistīts jeb apakšējo urīnceļu infekcija tik tiešām biežāk parādās pavasarī, taču tieša sakara ar laikapstākļiem tam nav. To ir vērts saprast, lai neticētu pasakai, ka izdosies sevi pasargāt tikai ar vilnas zeķēm.

Kāpēc tad urīnpūslis iekaist? Pēc garās ziemas parasti organisma dabiskās pašaizsardzības spējas ir novājinātās un, ja talkā nāk vēl kāds imunitāti pavājinošs faktors, piemēram, gadījies nosalt, tad cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz urīnceļu infekcijām, tās ir klāt. Taču aukstums ir tikai slimības attīstībai labvēlīgs apstāklis – tiešie cistīta izraisītāji ir mikroorganismi. Visbiežāk – baktērijas.

Lielākoties – pat 98 procentos – vainīgā ir Escherichia coli jeb zarnu nūjiņa.

Ne tik biežs slimības cēlonis gadās mikroskopiskas sēnes, pavisam reti – vīrusi.

Ceļojošās baktērijas

Ar cistītu biežāk slimo sievietes. Vainīga anatomija. Proti, sievietes ķermenī ieejas vārti baktērijām ir daudz pieejamāki. Sievietei urīnizvadkanāls ir īss, plats un taisns. Savukārt kungiem – daudz garāks, šaurāks un ar vairākiem izlocījumiem. Tādu ceļu pārvarēt migrējošajām baktērijām ir teju neiespējamā misija.

No kurienes baktērijas uzrodas? Tās ir sievietes pašas zarnu nūjiņas, kas mīt starpenē uz ādas un gļotādas. Tie ir tie paši mikroorganismi, kas kuplā pulkā apdzīvo kuņģa un zarnu traktu un taisno zarnu un no starpenes pārceļo uz vēl dziļākiem ūdeņiem – uz vulvu –, izraisot urīnceļu infekciju. Es jau dzirdu, ka daudzas tagad steidz iebilst: «Tas nevar būt! Es taču cītīgi mazgājos!» Jā, bet infekcijai nav tik ļoti liela sakara ar intīmo higiēnu. Citkārt šī pārmērīgā rūpība pat kaitē, jo ir papildu risks, ka gļotādā veidosies mikroplaisiņas, līdz ar to atvieglos baktēriju nokļūšanu urīnceļos. Nodrošināt sterilu vidi intīmo orgānu apvidū nav iespējams un nav arī nepieciešams. Cita lieta, allaž jāatceras pareizi noslaucīties. Tas jādara nevis no aizmugures uz priekšu, bet otrādi.

Medusmēneša rūgtums

Cistīts bieži raksturīgs jaunām, seksuāli aktīvām sievietēm. Proti, baktēriju pārnešana uz urīnizvadkanālu un vēl tālāk notiek seksa laikā. Kāpēc? Mehāniskā kairinājuma rezultātā gļotādā izveidojas mikroskopiskas plaisiņas. Bet kāpēc ar cistītu nesaslimt visas, kas mīlējas? Tāpēc, ka nosliece uz urīnceļu infekcijām arī nav visām.

Biežāk saslimst sievietes, kurām fonā jau ir kāda cita kaite.

Organisma pretestības spējas var krasi samazināt, piemēram, cukura diabēts, hroniskas nieru kaites, reimatoloģiska, hematoloģiska vai onkoloģiska slimība. Pie vainas var būt arī hormonālas dabas problēmas, kuru dēļ aizsargslānis – gļotāda – ir sausāks, nekā tam vajadzētu būt. Hormonālo pretapaugļošanās tablešu vai intrauterīnās hormonālās spirāles dēļ var neveidoties pietiekamā daudzumā gļotas. Tāpat var gadīties alerģiska reakcija pret prezervatīva materiālu, kas izraisa maksts sausumu un bojā gļotādu. To visu konstatēju itin bieži. Savukārt provokators var būt arī emocionāls stress, medikamenti, kādu pārtikas produktu nepanesība. Vārdu sakot, komplektiņš.

Kad pie ārsta

Kopumā cistīts nav bīstama kaite. Tas ir apakšējo urīnceļu iekaisums, kas nozīmē, ka stāstā ir iesaistīts urīnizvadkanāls un urīnpūslis. Cistītam nav raksturīgas smagas vispārējās intoksikācijas izpausmes – augsta temperatūra, drebuļi, kaulu vai muguras laušana. Šādas pazīmes jau liecina par augšējo (!) urīnceļu iekaisumu, kad infekcija zibenīgi aizceļojusi līdz pat nierēm. Jaunai, veselai sievietei parasti tā nenotiek, tomēr, ja pēc tam, kad sācies cistīts, seko sāpes mugurā vai sānos, krata drebuļi un moka nelabums, tas var liecināt jau par nieru iekaisumu jeb pielonefrītu. Šādā gadījumā ārsta palīdzība jāmeklē nekavējoties!

Parasti cistīts sākas pēkšņi. Jāņem vērā, ka tā izpausmes katrai mēdz būt mazliet citādākas.

Ir sievietes, kurām ik gadu cistīts bojā dzīvi, un viņas baidās no katras vēja pūsmas, peldes un seksa.

Tādā gadījumā neiebilstu, ja sieviete vienu dienu nogaida, lietojot aptiekā nopērkamos bezrecepšu fitopreparātus – augu izcelsmes līdzekļus. Ja dienas laikā sūdzības pāriet, var neko citu nedarīt. Ja ne, tad gan noteikti jādodas pie ārsta. Ar pirmo akūto cistītu pie urologa vēršas reti. Parasti iet pie ģimenes ārsta.

Ar antibiotikām

Lai pievarētu cistītu, jāuzveic mikroorganismi – tātad jālieto antibakteriāli līdzekļi. Gadās, ka jau pēc pirmās tabletes jūtams ievērojams atvieglojums, bet 72 stundu laikā šādai reakcijai vajadzētu būt noteikti. Tātad medikaments izraudzīts pareizais. Starp citu, atsevišķos gadījumos antibiotiku lietošana mazākās devās var turpināties no 20 dienām līdz pat 3–6 mēnešiem.

Ja cistīts mēdz atkārtoties, ar pacienti apspriežam jautājumu arī par profilaktisku lokālu ārstēšanos. Tostarp par augu izcelsmes hormonu lietošanu, lai padarītu veselīgāku starpenes gļotādu. Var noderēt hialuronskābi saturoši līdzekļi, kas to mitrina un dziedē.

Biežākās cistīta pazīmes

  • Diskomforts, sāpes vēdera lejasdaļā.
  • Bieža čurāšana.
  • Sāpīga čurāšana.
  • Asiņu piejaukums urīnā.
  • Neatliekama vajadzība urinēt.
  • Pēkšņa urīna nesaturēšana.

Ja tev ir cistīt, pastiprināti dzer šķidrumu, lai mazinātu baktēriju un uzkrāto antibiotiku koncentrāciju!

Cistīta laikā atturies no:

  • peldēšanās;
  • spa procedūrām;
  • rūgstoša alkohola dzeršanas;
  • pārmērīgas saldumu ēšanas.

Lai nesaslimtu atkal:

  • pietiekami bieži padzeries.
  • Ja gribas uz tualeti pa mazajām darīšanām, nenogaidi un necieties, bet ej un iztukšo pūsli. It īpaši uzreiz pēc mīlēšanās.
  • Pareizi noslaukies pēc tualetes lietošanas.
  • Mazgājies dušā, nevis mērcējies vannā.
  • Nepārspīlē ar intīmo higiēnu, nelieto smaržas un dezodorantus intīmajā vietiņā – tas viss lieki kairina un sausina jutīgo gļotādu.

Pieredze

Higiēna pēc seksa

Inga, 38 gadi (vārds mainīts):

– Ar cistītu pirmoreiz sastapos 17 gadu vecumā, kad vasaras mēnešos daudz dzīvoju pie jūras. Peldes, aukstas kājas. Tas sakrita ar laiku, kad biju uzsākusi dzimumdzīvi, taču toreiz informācijas trūkuma dēļ to nesasaistīju ar saslimšanu. Cistīts sākas pakāpeniski un vienlaikus pēkšņi. Sākumā šķiet, ka bieži jāskrien pačurāt, taču, kad to izdari, šī sajūta nepazūd. Tātad – cistīta galvenais simptoms, kuru esmu piedzīvojusi, – vajadzība tūlīt pat iztukšot pūsli. Tam pievienojas karstuma viļņi. Vecā, labā fitolizīna pasta bija līdzeklis numur viens, ko izmēģināju. Lai arī reti negaršīga, tomēr iedarbīga. Protams, kā jau pie katras bakteriālas infekcijas, neatsverami nozīmīgi ir arī uzņemt daudz šķidruma.

Pēc pirmās reizes slimība atkārtojās vismaz reizi vai divas gadā.

Pārsvarā uz pavasari, kad, iespējams, pēc ziemas pazeminājās imunitāte. Ārste ar laiku papildus fitolizīna pastai sāka izrakstīt arī antibiotikas, kas simptomus mazināja ātrāk, taču tik un tā 1–2 slimošanas dienas bija visai dramatiskas. Arī manai mammai un māsai šī kaite ir labi zināma.

Pagrieziena punkts manai cīņai ar saslimšanu bija, kad kārtējā saasinājuma reizē izlasīju krustu šķērsu visu internetu un žurnālus, līdz IEVAS Veselībā nonācu pie daktera Pļaviņa padoma, kas strādā arī man. Tā ir obligāta pačurāšana pēc intīmām attiecībām ar dzīvesbiedru un pēc tam apmazgāšanās. Zaļā jaunībā acīmredzot vērtīgāk šķita pēc mīlēšanās palikt gultā un aizmigt blakus mīļotajam. Kopš šo ieteikumu par pačurāšanu ievēroju, esmu krietni samazinājusi cistīta aktivizēšanos, tagad tas parādās, maksimums, reizi divos gados. 

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+