Mikroplastmasa ir visur! Zobu pastās, krēmos, tavā organismā…

Dabā, kā zināms, darbojas vielas nezūdamības likums, un tas attiecas arī uz plastmasu, kas dažādu faktoru ietekmē nodilst un sairst, bet pilnībā nenoārdās un bez vēsts gaisā neizkūp.

Vidē nonāk niecīgas daļiņas – mikroplastmasa, kas rada dažādus riskus cilvēka veselībai.

Pētījumiem veselības jomā ir salīdzinoši nesena vēsture, tikai 10–15 gadi, bet jau noskaidrots, ka mikroskopiskās plastmasas daļiņas atrodas visur – pludmales smiltīs, dārza dobē, jūrā, gaisā un, jā, arī mūsu organismā.

Citi lasa

Santa.lv

Jautājumi un atbildes

Vai magnijs tiešām var palīdzēt? 3 svarīgi jautājumi

Inita Dilāne

Horoskopi

Horoskops 18. – 24. aprīlis. Kā tevi ietekmēs astroloģiskā pāreja, kas ir reizi 14 gados?

Daina Lapiņa

Siera kūkas

Rabarberu siera kūka – sezonas hits!

Protams, mēs neviens neēdam maisiņus un negraužam plastmasas dakšiņas, bet tik un tā polimēru izstrādājumi nonāk mūsu ķermenī. Mikroplastmasas daļiņas mēs ieelpojam, iedzeram, apēdam, un daļa šo ar aci nesaskatāmo kripatiņu uzsūcas arī caur ādu, valkājot apģērbu, kas šūts no neilona, poliestera vai poliakrila auduma, vai svelmainā vasaras dienā sauļojoties uz piepūšamā matrača. Starp citu, karstums daļiņām palīdz iekļūt ādā!

Kredītkarte nedēļā

Kanādas Viktorijas universitātes pētījums atklāj, ka gada laikā cilvēka organismā nonāk 39 000–52 000 mikroplastmasas daļiņu, un, veicot aprēķinus, cik daudz tās varētu būt ieelpotas, secināts, ka šis skaitlis pārsniedz 74 000.

Ja cilvēki ikdienā nepieciešamo ūdeni dzer tikai no plastmasas pudelēm, tad riskē papildus uzņemt vēl 90 000 mikroplastmasas daļiņu.

Mikroplastmasa atrodama ne vien iecienītās jūras veltēs, bet arī tādos produktos kā sāls, cukurs, alkohols un pat medus! Cits, pēc Pasaules Dabas fonda pasūtījuma veikts, pētījums liecina, ka cilvēks uzņem vidēji 5 gramus plastmasas nedēļā, un tas atbilst vienai kredītkartei.

Diemžēl daudzos sadzīves izstrādājumos mikroplastmasas daļiņas tiek iekļautas jau sākotnēji – zobu pastā, ķermeņa vai sejas skrubī, nagulakā, sintētiskajos audumos un citur.

Bažās par ietekmi uz vidi un veselību Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra piedāvā pilnībā aizliegt primārās mikroplastmasas izmantošanu vai vismaz panākt, lai tās klātbūtne obligāti tiek norādīta uz marķējuma.

Tiesa, diez vai mēs varam iztikt bez plastmasas izstrādājumiem pavisam, jo galu galā tā ir visur – mašīnas oderējumā, klaviatūras taustiņos, zobu plombās, implantos, tekstilizstrādājumos, būvniecības materiālos un citur. Taču vienreizlietojamās plastmasas izstrādājumu bēda ir tā, ka to retāk pārstrādā un parasti vienkārši izmet. Mikrodaļiņas paliek augsnē, nonāk ūdeņos, un varbūt ir uz tā burkāna virsmas, ko uzreiz apēd, izrautu no dobes.

Ķīmisko vielu kokteilis

Jāņem vērā, ka stāsts nav tikai par polimēriem kā tādiem, bet par dažādajām piedevām, kas tiek pievienotas, lai panāktu noteiktu faktūru, krāsu vai citas īpašības, novērstu vai palēninātu sadalīšanos, kā arī samazinātu izmaksas.

Tie ir dzidrinātāji, antistatiķi, optiskie balinātāji, ultravioleto staru filtri, stabilizatori, cietinātāji, plastifikatori, kas padara izstrādājumus mīkstākus, elastīgākus…

Piemēram, specializētajiem sporta apģērba audumiem nereti pievieno biocīdus – ķīmiskos savienojumus, kas neitralizē smaku izraisošās baktērijas.

Viena veida plastmasā piedevu daudzums var būt ļoti atšķirīgs. Plastmasas marķējums – cipari bultiņu trīsstūrīšos un burti zem tiem – gan norāda, kāda veida plastmasa izmantota, lai noskaidrotu pārstrādes iespējas, tomēr neko nepasaka par piedevām. Tāpēc šajos džungļos patiešām ir visai grūti orientēties.

Piedevas var nebūt cieši saistītas ar polimēru, tāpēc izstrādājuma dzīves cikla laikā un arī pēc tā var izdalīties apkārtējā vidē.

Migrēšana notiek ne vien novecošanas un nodiluma, bet arī ultravioletā starojuma, siltuma, taukainas vai skābas vides ietekmē, un sevišķi satraucoša ir vielu izceļošana no pārtikas iepakojuma. Turklāt šajā kokteilī var atrasties veselībai kaitīgi, toksiski un kancerogēni ražošanas atlikumi, piemēram, melamīns no vienreizlietojamiem traukiem.

Svarīgi!

• Vienreizlietojamā plastmasa var būt nestabils materiāls. Ja polietilēntereftalāta jeb PET pudelē ieliesi ābolu sulu vai atstāsi uz palodzes saulītē, tiks veicināta sīko daļiņu un piedevu izdalīšanās, ko ar aci redzēsi kā duļķainību.
• Arī ideja uztaisīt no kolas pudeles putnu barotavu nav visai laba, jo, griežot plastmasu, vidē nonāks mikrodaļiņas.
• Tāpat saldējuma kastītes izmantošana rasola vai zupas uzglabāšanai nav prāta darbs. Nelieto vienreizlietojamus traukus atkārtoti vai plastmasas izstrādājumus tam, kam tie nav domāti!

Veselībai bīstamās piedevas

• Pazīstamākās no veselībai bīstamajām piedevām ir bisfenols A un ftalāti, ko izmanto, lai plastmasu padarītu mīkstāku, elastīgāku, un bromētie liesmu slāpētāji (galvenokārt izmanto mājsaimniecības elektroierīču ražošanā).
• Bisfenolu A organisms kļūdaini uztver kā hormonu, un tas izraisa iekšējās sekrēcijas sistēmas traucējumus.
• Neskatoties uz pierādītu kaitējumu endokrīnajai un reproduktīvajai sistēmai, bisfenolu A Eiropas Savienībā aizliegts lietot tikai bērnu pudelīšu ražošanā. Sekas var būt gauži nopietnas: nograutā imūnsistēma un izšūpotais hormonālais līdzsvars var izraisīt orgānu izmaiņas, neauglību, alerģijas, aptaukošanos, 2. tipa cukura diabētu, imūndeficītu, jā, arī vēzi, uzvedības traucējumus. Ir arī citas hormonālās sistēmas bojātājvielas, kas skādē gan vielmaiņai, gan imūnsistēmai, gan orgānu attīstībai, piemēram, bromētie liesmu slāpētāji un alvas savienojumi.
• Mikro un nano plastmasas daļiņas, kas rodas berzes, ultravioletā starojuma un vidi piesārņojošu vielu ietekmē, kalpo kā transportlīdzeklis dažādiem mikroorganismiem – vīrusiem, baktērijām un citu vielu daļiņām. Atrodoties vidē, mikroplastmasa salasa noturīgos organiskos piesārņotājus, kas dabā nenoārdās.
• Jo mazāka plastmasas daļiņa, jo negantāka. Attiecībā pret svaru un izmēru nanodaļiņām ir liels virsmas laukums, un uz tā var uzsēsties vesels bariņš dažādu kaitnieku, bet tas nozīmē, ka varam uzņemt īstu ķīmisko vielu un mikroorganismu kokteili ar neparedzamu mijiedarbību un ietekmi.
• Dažādi pētījumi liecina, ka mikroplastmasas klātbūtne palielina vēža veidošanās risku. Līdz pat 90 % sīko svešķermeņu tiek izvadīti no organisma, bet daļa uzsūcas caur zarnu sieniņām, nonākot asinsritē un limfātiskajā sistēmā un izklīstot pa visu organismu.

Varētu domāt – kas tur liels, plastmasas drupatiņas taču ir niecīgas: neredzu, tātad nav!

Ja tā no tiesas būtu viena vienīga kripatiņa, vēl nekas, bet daļiņas uzkrājas, iekapsulējas audos un veido kumulatīvu efektu, izraisot oksidatīvo stresu – lēni noritošu iekaisumu, kura rezultātā izdalās šūnām kaitīgi toksiski savienojumi. Tiek traucēts šūnu veidošanās cikls, palielinās imūnšūnu aktivitāte.

Kas ir plastmasa?

• Lielmolekulāri organiskie savienojumi – polimēri, kam var būt pievienotas piedevas vai citas vielas, lai nodrošinātu materiāla stiprību, krāsu, cietību vai lokanību un citas īpašības.
• Plastmasas var iedalīt divās lielās grupās – ir termoplastiskās plastmasas, kuras ir vairākkārt pārstrādājamas, piemēram, polietilēna maisiņi, un termoreaktīvās plastmasas, kuras ir neatgriezeniski cietējošas, piemēram, gēla un akrila nagi. Nereti izstrādājumus izgatavo no vairāku plastmasu maisījuma.
• 99 % plastmasu tiek ražotas no fosilajiem resursiem, galvenokārt – no jēlnaftas.

Kas ir mikroplastmasa?

• Tā dēvē plastmasas daļiņas, kuru izmērs nepārsniedz 5 milimetrus, tai skaitā nanodaļiņas, kuru diametrs nav lielāks par 0,1 mikronu (100 nanometriem) jeb 0,0001 milimetru, kas atbilst SARS-CoV-2 vīrusa molekulai.
• Salīdzinājumam: cilvēka mata diametrs ir aptuveni 50 mikroni (0,05 milimetri), bet balto miltu daļiņa ir 10–41 mikronu liela.

Izvairies no šī pārtikas iesaiņojuma sastāvā!

• PC – polikarbonāts.
• PVC – polivinilhlorīds, jo tam pievienoti ftalāti (apzīmē ar 3 bultiņu trijstūrīti).
• PS – polistirols (apzīmē ar 6).
• OTHER – neidentificēta plastmasa (apzīmē ar 7).
• BPA – bisfenols A, atrodams arī skārdenēs.

Uzmanies, ja uz etiķetes redzi šo apzīmējumu

• Polietilēns (polyethylene).
• Neilons (nylon) jeb poliamīds (polyamide).
• Silikoni, piemēram, ciklotetrasiloksāns (cyclotetrasiloxane), ciklometikons (cyclomethicone), polikvaternijs (polyquaternium).
• Akrilāta kopolimēri (acrylate copolymers).
• Šķērssaistīti akrilāta polimēri (acrylate crosspolymers).

Mazini risku!

• Pārtikas uzglabāšanai izmanto stikla, keramikas vai nerūsējošā tērauda traukus vai plastmasas konteinerus no polipropilēna (PP, pārstrādes kods 5) vai polietilēna (PE, kods 2 vai 4).
• Nesildi un neliec plastmasas traukos siltu ēdienu!
• Mazgājot sintētiskos tekstilizstrādājumus, piekrāmē pilnu veļasmašīnu. Tā samazināsies berze starp veļas izstrādājumiem, līdz ar to – mikroplastmasas izdalīšanās. Izvēlies zemāku temperatūru un īsāku mazgāšanas ciklu.
• Ja plastmasas izstrādājumi smako, labāk nepērc, jo tie bieži satur gaistošas organiskas ķīmiskās vielas, un stiprā smarža var liecināt par ftalātu klātbūtni.
• Elektroierīces izslēdz, nevis atstāj gaidīšanas režīmā. Tad tās nekarsīs un neizdalīs gaisā bromētos liesmu slāpētājus.