Kā tikt uz strīpas PĒC kovida?

Jā, šobrīd veidojas pieredze par Covid-19 izraisītām komplikācijām. Mans novērojums, ka pamatā ir trīs grupas: dziļo elpceļu, sirds asinsvadu un – psihoemocionālas sekas. Bieži vien ir arī visu vai vismaz divu problēmu kombinācija. Ārstēšana katrai grupai atšķirīga – tā atvieglo situāciju, taču arvien nozīmīgāka ir arī pacienta paša ieguldītā daļa, lai atveseļotos.

Dziļie elpceļi

Šoreiz man gribētos teikt, ka ļoti svarīgi būtu nesteigties. Man ir bijusi pieredze, ka kovida pacientus, kuri izrakstīti no stacionāra, nācies sūtīt atpakaļ uz slimnīcu. Jo cilvēks nav izārstējies, un viņam ir ļoti smagas komplikācijas – mazo asinsvadu trombembolija.

Ko tas nozīmē? Parastā rentgenogrammā pneimoniju var redzēt, bet ne tik labi kā datortomogrāfijas izmeklējumā, un tur tagad visai bieži ierauga alveolu – tātad visdziļāko elpceļu – izmaiņas. Radiologi konstatē matstikla tipa aizēnojumu. Daži norāda arī procentus, cik daudz bojātā vieta varētu aizņemt no visas plaušas. Taisni šajās vietās, kur veidojas alveolu tūska – kur tās piepildās ar šķidrumu un traucē uzņemt skābekli, kāpēc cilvēkam trūkst elpas, parādās klepus un citas ar skābekļa deficītu saistītas izpausmes –, tuvumā atrodas arī asinsvadi, un diemžēl daudzos gadījumos tie aizķep, aizdambējas ar trombiem. Tā ir viena no smagākajām komplikācijām, ko esmu redzējis.

Citi lasa

Kaija Zemberga

Personības

Ieva Akuratere: Cilvēks, kurš man visvairāk darījis pāri, patiesībā nekad nav mani mīlējis

Marta Kalniņa

Interesanti

Ekspremjers Repše gaudo un rej. Viņu šaušalīgā veidā parādīs Kannu kinofestivālā

Marta Kalniņa

Teātris

Nacionālais teātris ticis pie jaunas aktrises! Direktors Vītols ir sajūsmā

Pēc izveseļošanās no kovida plaušu bojājums var saglabāties vēl mēnešiem ilgi, un tas rada elpošanas grūtības. Risks? Vēlāk var veidoties tā dēvētā plaušu fibroze jeb ieaugt saistaudi. Tas varbūt neradīs problēmas tuvākā pusgada, gada laikā, taču ilgākā laika periodā elpas trūkums šī iemesla dēļ var pieaugt.

Ko darīt? Viens no galvenajiem pasākumiem – jāvingro, jāvingro un jāvingro. Daudzi pacienti šai lietas piegājuši ļoti nopietni, konsultējušies ar fizioterapeitiem, citi sameklējuši Streļņikovas metodes, citi – jogas. Vingrojumu kompleksi ir vairāki. Un visi ir noderīgi, vienīgi Buteiko metodi gan nevajadzētu izmantot. Tā ir ar ilgstošu elpas aizturi, kas rada komplikācijas ilgtermiņā. Kādreiz Buteiko metodi izmantoja astmas ārstēšanā, bet pieredze viedokli mainīja… Taču pārējie elpošanas vingrinājumi der. Tātad svarīgi ir vairākkārt dienā atcerēties, ka jāizdara dziļa ieelpa un maksimāli strauja izelpa līdz beigām. Un tā 2–3 reizes vismaz 5 reizes dienā.

Pirmais ieguvums – lai plaušas strādātu, kustētos, tiktu izplestas. Otrs – lai elpceļus pilnībā iztīrītu. Jo dziļas, straujas izelpas ļoti daudz no tā, ko esam ieelpojuši, var izpūst laukā. Tiesa, mūsdienās šādas vienkāršas metodes, arī elpošanas vingrinājumus, par nozīmīgiem neuzskata… Taču manā saprašanā tie tomēr ir ļoti svarīgi un noder arī profilaksei. Vēl jo vairāk tāpēc, ka neviens nezina, vai šo nelāgo infekciju nedabūs atkārtoti. Iegūtās antivielas pēc pārslimošanas vēl neko nenozīmē – vīruss mutē. Tieši tāpēc uzskatu, ka profilakse jāturpina arī pēc izveseļošanās.

Daudziem saviem pacientiem, kam ir matstikla tipa aizēnojums plaušās, izrakstu mazu glikokortikoīdu devu aerosola veidā dziļajiem elpceļiem. Domājot gan par tūsku, kuru rada iekaisums, gan arī par nākotni, par fibrozi. Šajā sakarībā, starp citu, ir izveidojusies īpatnēja situācija…

Pirms gada, kad kovids tikko parādījās, bija informācija, ka ar šo nelāgo infekciju vairāk un smagāk slimo hroniskie plaušu slimību pacienti, taču laika gaitā tas tomēr neapstiprinājās.

Smēķētāji, jā, slimo smagāk, tā ir taisnība, taču tie, kas regulāri lieto inhalējamos hormonu preparātus dziļo elpceļu obstrukcijas dēļ, neslimo salīdzinoši biežāk par pārējiem. Vismaz pagaidām tādu datu nav. Tāpēc domāju, ka inhalējamie steroīdi ir diezgan nozīmīgi. Tajā pašā laikā es tos tagad neiesaku lietot visiem, kas pārslimojuši kovidu, nē! Par šo jautājumu jāapspriežas ar savu ārstējošo ārstu. Pacienta pašdarbība te nav laba.

Sirds un asinsvadi

Covid-19 vīruss sirds bojājumu var izraisīt gan tiešā, gan netiešā veidā. Tiešā veidā – inficējot kardiomiocītus jeb sirds muskuļa šūnas, vīruss pie tām piesaistās ar saviem pīķīšiem, spike proteīniem. Netiešā veidā kardiomiocīti cieš samazinātas asins plūsmas dēļ, kas var rasties, piemēram, trombu, asinsvada iekšējās sieniņas bojājuma vai sistēmiskas iekaisuma atbildes reakcijas dēļ. Šīs izmaiņas mēdz novest pie rētaudu veidošanās, sirds muskuļa jeb miokarda sabiezēšanas, pie miokardīta jeb sirds muskuļa iekaisuma, aritmijas, kardiomiopātijas, kad sabiezē kreisā kambara sieniņa un attīstās sirds mazspēja…

Es jau pirms gada rakstīju, ka varbūt šī ir tā reize, kad, ārstējoties no kovida, pret augsto temperatūru labāk būtu lietot aspirīnu (acetilsalicilskābi), kas arī šķidrina asinis un neļauj veidoties trombiem, nevis paracetamolu. Šodien, kā redzu, jau daudzi mani kolēģi iesaka acetilsalicilskābes grupas preparātus, arī atveseļošanās periodā. Ir tā dēvētie sirds aspirīni, arī hertemagnils dažādās devās, kurus daudzi pacienti pēc vīrusu pneimonijas lieto pat līdz trim mēnešiem.

Man pašam nav lielas pieredzes, ka pārslimota kovida dēļ būtu radies miokardīts.

Manuprāt, šo gadījumu nav daudz. Tiesa, vienam otram savam pacientam esmu rekomendējis sirds metabolisma uzlabotāju mildronātu, tas gan. Dažreiz nākas arī ar specifiskām zālēm drusku samazināt ritmu, jo sirds skrien par ātru. Iespējams, tā skrien kompensatori, jo plaušās ir bojājums.

Psihe un nervu sistēma

Tagad diezgan daudz cilvēku jūt, ka ir miega traucējumi, viņus dīda nemiers par to, vai tūlīt vakcinēties vai nogaidīt un cik es esmu bīstams apkārtējiem? Es diezgan bieži saviem pacientiem jautāju: «Vai jūs esat darba ņēmējs vai darba devējs?» Man jāteic – šoreiz sliktāk ir darba devējam. Acīmredzot valstiskā mēroga notiekošo organizatorisko jautājumu dēļ. Cilvēki, kuriem ir atbildība arī pret citiem, kaut kā ir ļoti sakreņķējušies par esošo situāciju.

Šajos gadījumos mentālām problēmām savā praksē es ne pārāk daudz izmantoju ķīmiskos preparātus, biežāk iesaku to pašu baldriānu vai varbūt kādu psihometabolisko stimulatoru, piemēram, noofēnu (fenibutu), kas labvēlīgi ietekmē vielmaiņas procesus galvas smadzenēs, tātad mazina astēnijas izpausmes un vazoveģetatīvos simptomus, tai skaitā smaguma sajūtu galvā, miega traucējumus, aizkaitināmību, emocionālo labilitāti, paaugstina garīgā darba spējas. Taču to var izrakstīt tikai ārsts. Bet jebkurā gadījumā, ja pēc pārslimota kovida ir parādījušies nopietni psihiskās veselības traucējumi, nepieciešama psihiatra konsultācija.

Citi ieteikumi

Visiem Covid-19 pārcietušajiem nepieciešams garāks laiks, lai no šī respiratorā vīrusa pilnībā atlabtu. Priekšlaicīgas, pārlieku lielas aktivitātes atsākšana noved pie komplikāciju pastiprināšanās.

Šoreiz silti iesaku, lūk, ko!

1. Katru dienu izdari elpošanas vingrinājumus un pastaigājies brīvā dabā vismaz stundu. Nevajag pārspīlēt, neskrien, nelaid pulsu virs 90 reizēm minūtē – lai nav pārslodzes. Imunitāti fiziska slodze stiprina, taču – mērena un regulāra, svarīgi nepārspīlēt. Arī sportiska tipa cilvēkiem kustēties ar slodzi pēc slimošanas jāatsāk pakāpeniski.
2. Precīzi lieto ārsta izrakstītos medikamentus hroniskām situācijām – tam pašam augstajam asinsspiedienam, tās pašas sirds zāles, cukura līmeni regulējošos preparātus. Noteikti.
3. Vitamīnu terapija. Ne milzīgā daudzumā, bet smiltsērkšķi, dzērvenes, mežrozītes, papildu D vitamīns noderētu.
4. Nodrošini brīvu elpošanu caur degunu, paskalo deguna ejas ar vieglu hipertonisko sāls šķīdumu, jūras ūdens aerosolu.
5. Izvairies no negatīvas informācijas. Šobrīd pretrunīgas informācijas apjoms ir liels, un, ja trūkst prasmju to analizēt, tas ir nelāgi.
6. Nelieto krūšu tējas – māllēpes, ceļmallapas, Islandes ķērpi… Tās visas darbojas caur rūgtvielu uz klejotājnervu, kas, kairinot kuņģi, palielina kuņģa skābes daudzums, bet vienlaikus inervē bronhu dziedzerus, kuri izdala krēpas. Pēc kovida, kad bojājums noticis daudz dziļāk – alveolās –, tas nav vajadzīgs un var situāciju tikai pasliktināt.
7. Atceries – laiks arī ārstē. Parasti, kad pārslimota kāda nopietna respiratora vīrusa pneimonija, plaušas un organisms atjaunojas pēc 6 nedēļām, taču pēc kovida jāatkopjas ilgāk, pat 7–9 nedēļas.

Biežākās sekas pēc pārslimošanas

• Elpas trūkums, aizdusa.
• Ilgstošs nespēks.
• Muskuļu vājums.
• Ilgstošs klepus.
• Uztveres jeb kognitīvie traucējumi.
• Vērsies pie ārsta!
• Ja pēc pāris nedēļām joprojām ir elpas trūkums, nogurums.
• Ja sirdsdarbība ir 100 un vairāk sitienu minūtē.
• Ja ir temperatūra un, jo īpaši, ja dienas robežas tā svārstās – no rīta ir gandrīz normāla, bet vakarā – paaugstināta.